Europeana paver jaunas iespējas izzināt Eiropas mantojumu: ikviens, kurš interesējas par literatūru, mākslu, zinātni, politiku, vēsturi, arhitektūru, mūziku vai kino, varēs bez maksas un īsā laikā piekļūt Eiropas ievērojamākajām kolekcijām un meistardarbiem vienotā virtuālajā bibliotēkā, izmantojot tīmekļa portālu, kas pieejams visās ES valodās. Taču tas ir tikai iesākums. 2010. gadā Europeana nodrošinās piekļuvi miljoniem digitālo vienību, kas ataino Eiropas bagāto kultūras daudzveidību, tajā būs pieejamas arī interaktīvas zonas, piemēram, īpašu tematisko interešu kopas. No 2009. gada līdz 2011. gadam no ES finansējuma šim mērķim tiks veltīti aptuveni 2 miljoni eiro gadā. Komisija Eiropas digitālās bibliotēkas turpmākajā paplašināšanā plāno iesaistīt arī privāto sektoru. 2007. gada septembrī Eiropas Parlaments rezolūcijā, par kuru balsoja pārliecinošs vairākums, atbalstīja Eiropas digitālās bibliotēkas izveidošanu.
 
Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso), Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, teica: "Ar digitālo bibliotēku Europeana mēs apvienojam Eiropas konkurences priekšrocību komunikāciju un tīklu tehnoloģijas un mūsu bagāto kultūras mantojumu. Eiropieši tagad varēs ātri un vienkārši vienotā telpā piekļūt mūsu izcilo kolekciju neticami bagātīgajiem resursiem. Europeana ir daudz vairāk nekā tikai bibliotēka, tā patiesi iedvesmo 21. gadsimta eiropiešus sacensties ar novatorisko priekšteču, piemēram, renesanses dižgaru, radošo spēju. Tā paver plašas iespējas studentiem, mākslas mīļotājiem un zinātniekiem tiešsaistē piekļūt visu dalībvalstu kultūras vērtībām, meklēt un apvienot tās. Šis ir spēcīgs pierādījums faktam, ka kultūra ir Eiropas integrācijas pamatā."
 
"Europeana piedāvā ceļojumu cauri laikiem, pāri robežām un pretim jaunām idejām par to, kas ir mūsu kultūra. Vēl vairāk, tā savienos cilvēkus ar to vēsturi, un ar interaktīvu lappušu un rīku palīdzību tā savienos arī cilvēkus savā starpā," teica Viviāna Redinga (Viviane Reding), ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre. "Es aicinu Eiropas kultūras iestādes, izdevniecības un tehnoloģiju uzņēmumus papildināt Europeana saturu ciparu formātā. Mums vajadzētu padarīt Europeana par viegli aizsniedzamu mājvietu interaktīvai, radošai līdzdalībai cilvēkiem, kuri vēlas veidot paši savu Eiropas kultūras daļu un dalīties tajā ar citiem. Mans mērķis ir panākt, lai 2010. gadā Europeana ietvertu vismaz 10 miljonus digitālo vienību."
 
Elizabete Nigemane (Elisabeth Niggemann), Vācijas Nacionālās bibliotēkas ģenerāldirektore un organizācijas, kuras paspārnē atrodas Europeana, — Eiropas Digitālās bibliotēkas fonda — priekšsēdētāja, teica: "Europeana padara kultūras iestādes pievilcīgākas Web 2.0 paaudzei, kura vēlas vienuviet un vienlaikus gan lasīt tekstu un skatīties video, gan dzirdēt skaņas un redzēt attēlus. Plašais multivides piedāvājums jauniešiem piesaistīs viņus Eiropas kultūrai, tās pagātnei un šodienai."
Europeana paver iespējas veikt meklēšanu vai pārlūkošanu vienlaicīgi gan Eiropas bibliotēku, gan arhīvu un muzeju kolekcijās ciparu formātā. Tas nozīmē, ka lietotāji var pētīt dažādas tēmas, netērējot laiku meklēšanai vairākās tīmekļa vietnēs un materiālos.
 
Europeana izveidi Komisija ierosināja 2005. gadā, un tā tika veidota ciešā sadarbībā ar nacionālajām bibliotēkām un citām dalībvalstu kultūras iestādēm, kā arī ar spēcīgu Eiropas Parlamenta atbalstu. Eiropas Digitālās bibliotēkas fonds, kas apvieno Eiropas bibliotēku, arhīvu, muzeju, audiovizuālo arhīvu un kultūras iestāžu galvenās asociācijas, pārzina Europeana. Europeana darbību nodrošina Nīderlandes Karaliskā bibliotēka (Koninklijke bibliotheek).
 
Vairāk nekā 1000 kultūras organizāciju visā Eiropā gādājušas materiālu Europeana. Eiropas muzeji, tajā skaitā Luvras muzejs Parīzē un Rijksmuseum Amsterdamā, ir devuši tai digitalizētas gleznas un priekšmetus no savām kolekcijām. Valsts arhīvi padarījuši pieejamus svarīgus valsts dokumentus, un Francijas Nacionālais audiovizuālās kultūras institūts piegādājis 80 000 raidījumu, kuri atspoguļo 20. gadsimtu līdz pat senajam materiālam, kas filmēts karalaukā Francijā, 1914. gadā. Nacionālās bibliotēkas visā Eiropā devušas iespieddarbus un manuskriptus, tajā skaitā digitalizētas lieliskas grāmatas, kas ienesušas jaunas idejas pasaulē.
 
No 2009. gada līdz 2010. gadam aptuveni 69 miljoni eiro ES pētniecības programmā būs pieejami digitālo bibliotēku pētniecības darbam. Tajā pašā laikā Konkurences un jauninājumu programmas informācijas sabiedrības daļā apmēram 50 miljoni eiro būs atvēlēti, lai uzlabotu piekļuvi Eiropas kultūras un zinātnes mantojumam.
 
 
 
Pamatinformācija
 
Eiropas Komisija jau 2000. gadā uzsāka kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā un pieejamību tiešsaistē. No 2000. līdz 2005. gadam tā līdzfinansēja pētījumu projektus un rosināja labāku sadarbību to dalībvalstu vidū, kuras vēlējās padarīt savu kultūras mantojumu pieejamu tiešsaistē.
 
2005. gada jūnijā Komisāre Redinga Eiropas digitālās bibliotēkas projektu izvirzīja par nozīmīgāko projektu ES stratēģijā "i2010 Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" (IP/05/643). 2005. gada septembrī Komisija noteica pamata pasākumus, lai padarītu Eiropas kultūras un zinātnes mantojumu pieejamu visiem (IP/05/1202). Šā gada augustā Komisija aicināja dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai dotu ieguldījumu Europeana, īpaši piešķirot vairāk līdzekļu materiālu pārveidošanai ciparu formātā, kā arī skaidrāk norādīt ciparojamā materiāla apjomu (IP/08/125, MEMO/08/546).
 
Komisijas darbu Eiropas Digitālās bibliotēkas izveidošanā atbalstīja Augsta līmeņa ekspertu grupa no valsts un privātā sektora: pārstāvji no kultūras iestādēm, IKT nozares un autortiesību subjekti.
 
Oficiālā Europeana atklāšanas ceremonija notika 20. novembrī "Palais de Charles de Lorraine" Beļģijas Karaliskajā bibliotēkā Briselē. Ceremonijā piedalījās Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga, Francijas kultūras ministre Kristīne Albanela (Christine Albanel) un pašreizējais ES Kultūras ministru padomes priekšsēdētājs, ES kultūras un audiovizuālo lietu ministri, kā arī Eiropas kultūras organizāciju pārstāvji. Europeana oficiālā atklāšana sekoja 20. novembrī Briselē notiekošajai Kultūras ministru padomes sanāksmei. Ir paredzams, ka šajā sanāksmē kultūras ministri pieņems Padomes secinājumus par spēcīga politiskā atbalsta izrādīšanu Eiropas Komisijas Europeana projektam.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Ināra Drulle
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Projektvadības un informācijas centra vadītāja
Tālr.: 67969141, 29387358