Pēdējos 15 gados autortiesībās un informācijas pieejamībā Eiropā vērojamas trīs tendences: autortiesību likumu pārskatīšana un autoru tiesību paplašināšana, pieaugoša informācijas pieejamības ierobežošana ar līgumiem un licencēm un intensīva garīgā mantojuma digitalizācija un ievadīšana globālā apritē.
Autortiesību likumi Eiropā tiek pārskatīti lielākoties autortiesību turētāju interesēs. Tā rezultātā autori un to tiesību administrētāji ir ieguvēji, bet informācijas sniedzēji – bibliotēkas un citas atmiņas institūcijas, kā arī informācijas izmantotāji – zaudētāji, jo sašaurinās piekļuve informācijai.
Eiropas Komisijas pētījumi, piemēram, Amsterdamas universitātes Tieslietu informācijas institūta 2007. gada pētījums, apliecina Eiropas direktīvu nekonsekvenci un nesaskaņotību, līdzsvara trūkumu starp autortiesību turētājiem un informācijas izmantotājiem.
Līgumu un licenču izstrādē netiek ievēroti likumi. Lai piekļūtu digitālai informācijai, gribot negribot jāpieņem autortiesību administrētāju vienpusīgi uzspiestie ierobežojumi.
Britu bibliotēkas pētījums rāda, ka 28 no 30 nejauši izraudzītiem licenču līgumiem ierobežojumi bijuši krietni striktāki, nekā autortiesību likumos noteikts.
Eiropas Komisija iegulda lielus līdzekļus kultūras mantojuma digitalizācijā. Taču reālā digitalizācija nenotiek tik ātri, kā plānots.
Starptautiskā apaļā galda diskusija "Digitālās bibliotēkas un autortiesības" aicina autorus, autortiesību un blakustiesību administrētājus, likumdevējus, garīgā mantojuma digitalizētājus un informācijas sniedzējus iesaistīties debatēs par autortiesību iespējamiem risinājumiem saistībā ar digitālo krājumu veidošanu un izmantošanu.
Diskusijas gaitā no plkst. 11.20 līdz 12 viesnīcas "Reval Hotel Latvija" "Beta" zālē notiks preses konference. Uz žurnālistu jautājumiem atbildēs starptautiskie un nacionālie bibliotēku nozares un autortiesību speciālisti.
Diskusiju organizē Latvijas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka un valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas". Tajā piedalīsies speciālisti no Eiropas Savienības, Norvēģijas, ASV un citām valstīm. Diskusiju atklās kultūras ministre Helēna Demakova (TP).
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA