Digitālā bibliotēka ir kā logs uz Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju, kopienu un privātpersonu krājumiem – piedāvājot piekļuvi attēliem, dokumentiem, grāmatām, kartēm, periodiskajiem izdevumiem, muzeju priekšmetiem, gleznām, skaņas un video ierakstiem, kinofilmām, notīm u.c. Šeit satiekas kultūras mantojums, dzīvesstāsti un cilvēki.

Projekts līdz tā publiskošanai tapis septiņu gadu garumā, ar valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Latvijā pirmo reizi tika izstrādāta vienota digitālā kultūras mantojuma attīstības stratēģija. Šī stratēģija pavēra ceļu ciešākai sadarbībai starp atmiņas institūcijām un nacionāla mēroga digitālās bibliotēkas izveidei. 2024. gada oktobrī Digitālā bibliotēka nosvinēja savu pirmo darbības gadu, sasniedzot nozīmīgu pavērsienu – vienu miljonu skatījumu un jaunu partneru piesaisti.

Arī bibliotēkas Latvijā strādā pie kolekciju veidošanas Digitālajā bibliotēkā. Latvijas Bibliotēku portāls uzrunāja celmlaužus – Bauskas Centrālo bibliotēku, Gulbenes novada bibliotēku, Kuldīgas Galveno bibliotēku, Preiļu Galveno bibliotēku un Talsu Galveno bibliotēku, – dalīties pieredzē, atziņās un ieteikumos citiem, uzsākot veidot savu kolekciju.

Bauskas novada bibliotēku novadpētniecība Digitālajā bibliotēkā

Kādi bija galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskārāties, veidojot pirmās digitālās kolekcijas, un kā tie tika risināti?

Madara Maslova-Konrāde, Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe-redaktore:

Vēl tikai pirms gada kolekcijas veidošana Digitālajā bibliotēkā šķita stāvam pāri mūsu zināšanām – jauna darba vide (DOM sistēma), ļoti daudz aizpildāmu metadatu lauku un arī maz dzirdētu terminu. Galvenais izaicinājums bija nobriest jaunapgūstamajam procesam, kā arī nebaidīties no savas nezināšanas. Tad atlika vien apzināt kolēģus, kas būtu ieinteresēti apgūt digitālās kolekcijas veidošanas pamatus, un par savu gatavību darīt zināmu Digitālās bibliotēkas vadītājai Evai Ausējai. Sekoja tiešsaistes apmācības un mūsu pašu praktiskais darbs bibliotēkā.

Sanita Jurkāne, Gulbenes novada bibliotēkas bibliotekāre-eksperte:

Gulbenes novada bibliotēka fotogrāfiju kolekcijas jau bija sākusi veidot bibliotēku informācijas sistēmā (BIS) ALISE. Uzsākot kolekciju veidošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālo objektu pārvaldības sistēmā (LNB DOM), aktualizējās jautājums par metadatu pārcelšanu no BIS ALISE uz LNB DOM. Šobrīd Pirmsapstrādes kolekcijā atrodas konvertētie metadati no BIS ALISE, kam tiek pievienoti digitālie objekti, un tie tiek pārcelti uz kolekciju “Gulbenes novadpētniecība”. Tas ir viens no mūsu mājasdarbiem, kas ir jāveic saistībā ar Digitālo bibliotēku.

Inita Fogele, Kuldīgas Galvenā bibliotēkas Krājuma pārvaldības nodaļas vadītāja:

Digitālajā bibliotēkā šobrīd publicēta viena kolekcija ar Kuldīgas novada bibliotēku lokālās kultūrvides dokumentu krājumu materiāliem. Kad apsvērām iespēju iesaistīties Digitālās bibliotēkas satura veidošanā, vispirms domājām par resursiem, ko vēlamies publicēt. Nākamo jautājumu – kā to paveikt pareizi – risinājām jau kopā ar Digitālās bibliotēkas komandu. Kuldīgas novada bibliotēkas ir uzkrājušas ievērojamu digitalizēto resursu apjomu ar bibliotēkās glabātajiem, kā arī vietējo iedzīvotāju digitalizācijai iesniegtajiem materiāliem, tāpēc par mums piemērotāko risinājumu izvēlējāmies metadatu kopas eksportu no BIS ALISE uz DOM. Pēc tam aktualizējās jautājums par to, kādu sistēmu veidot (kādus priekšmetus pievienot), lai lietotājs sev interesējošo tēmu atrastu pēc iespējas veiksmīgāk.

Visus šos un citus jautājumus risinām kopā ar zinošajiem un vienmēr atsaucīgajiem Digitālās bibliotēkas komandas kolēģiem. Pateicoties viņiem, soli pa solim ejam uz priekšu, lai krājumu resursus saglabātu, padarītu plašāk pieejamus un ērtāk meklējamus. Mēs apzināmies, ka tāda apjoma sistēmas kā DOM ietver arī daudz izaicinājumu, bet ieguvumu ir vairāk un tie ir neatsverami. Līdz ar to mēs lepojamies, ka varam būt daļa no Digitālās bibliotēkas kopienas – kopīgi rūpējoties un saglabājot atmiņas par mūsu ciemiem, pagastiem, pilsētām, novadu, mūsu iedzīvotājiem un viņu paveikto.

Egija Aleksejeva, Preiļu Galvenās bibliotēkas metodiķe:

Galvenais izaicinājums bija uzdrošināties sākt kaut ko darīt, izprast arī, ko mēs vēlamies parādīt, kuri būs prioritārie objekti. Grūtākais bija izzināt informāciju par fotogrāfiju: noskaidrot fotogrāfijas tapšanas gadu, fotogrāfu u.c. Sarežģītākie ir autortiesību jautājumi, kā arī pastāvošie ierobežojumi (ētiskie, vēsturiskie, datu aizsardzība). Zināma pieredze jau bija, jo tika veidotas publiskās un lokālās digitālās kolekcijas Preiļu Galvenās bibliotēkas tīmekļa vietnē. Komandā ir spēks, un kopīgi tiek sasniegts mērķis.

Andžejs Beļēvičs, Talsu Galvenās bibliotēkas Informācijas resursu attīstības nodaļas vadītājs:

Galvenie izaicinājumi: apjaust prioritātes un saprast, kas ir tas, ko vēlamies pirmām kārtām digitalizēt un cik lielā mērā šie materiāli varētu interesēt citus, jēgpilna novada bibliotēku iesaiste kolekciju veidošanā, kā arī autortiesību un brīvpiekļuves jautājumi.

Vēl jāpiebilst, ja iepriekš bibliotekāro (novadpētniecības) darbu galvenais akcents un uzsvars tomēr bija uz publicēto materiālu apkopošanu un apstrādi, tad Digitālās bibliotēkas kolekciju veidošana lika daudz nopietnāk apzināt unikālo un nepublicēto materiālu krājumu bibliotēkās, kas bieži vien ir ārpus visām digitālajām un elektroniskajām iespējām.

Risinājumi vienmēr rodas darot – procesā. Ne vienmēr (jo īpaši, veidojot kaut ko pirmreizēji) ir iespējams plānot un paredzēt visu – gan problēmas, gan cilvēkresursus un laiku. Tāpēc vienkārši ir jāiet uz priekšu un jāstrādā pie kāda konkrēti sasniedzama mērķa – soli pa solim.

Gulbenes novadpētniecība Digitālajā bibliotēkā

Kā tika atlasīti materiāli, kas tiks digitalizēti un iekļauti pirmajās kolekcijās?

Madara Maslova-Konrāde, Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe-redaktore:

Fotogrāfiju atlase digitalizēšanai ir procesa patīkamākā daļa. Pirmkārt, domājam par to, kuras fotogrāfijas ir sagrupējamas tematiski, lai digitalizācijas procesā nebūtu šaudīšanās no viena temata pie cita. Otrkārt, skatāmies materiālu unikalitāti. Sākām ar tām fotogrāfijām un etiķetēm, kurās redzamie cilvēki, notikumi vai produkti Digitālajā bibliotēkā bija skaitā maz.

Sanita Jurkāne, Gulbenes novada bibliotēkas bibliotekāre-eksperte:

Pirmās tika digitalizētas senās fotogrāfijas, vēlāk pievienotas arī fotogrāfijas par padomju laika periodu (1949–1989). Jaunu fotogrāfiju digitalizāciju nereti nosaka jubilejas, aktuālie pasākumi un dzimtu pētniecība. Piemēram, jubilejas – rallijam “Sarma” 50, Gulbenes pilsētai 97, Gulbenes Televīzijai 30 gadi. Dažu Gulbenes novada pagastu bibliotēku krājumos ir arī slēgto skolu novadpētniecības materiāli ar lielu skaitu fotogrāfiju, kas tiek digitalizētas un ievietotas kolekcijā “Gulbenes novadpētniecība”. Ja kāds vecāka gadagājuma cilvēks atnes uz bibliotēku senas dzimtas fotogrāfijas, aicinām tās saglabāt ilgtermiņā, digitalizējot un ievietojot LNB DOM. Fotogrāfiju publiska pieejamība tiek izvērtēta, ņemot vērā autortiesības.

Inita Fogele, Kuldīgas Galvenā bibliotēkas Krājuma pārvaldības nodaļas vadītāja:

Kuldīgas Galvenā bibliotēka jau vairāk nekā 15 gadus veido digitālās kolekcijas un virtuālās izstādes, kas ietver gan digitalizētus, gan digitāli radītus resursus. Arī Kuldīgas novada bibliotēkas, aktīvi līdzdarbojoties vietējai kopienai, veido dažādām tēmām veltītas virtuālās izstādes. Ņemot vērā to, ka daudzpusīgai un vizuāli pievilcīgai dažādu tematu atspoguļošanai īpaša nozīme ir vizuālajām liecībām, nolēmām, ka uz DOM, pirmkārt, eksportēsim fotogrāfijas, kas ieņem nozīmīgu vietu Kuldīgas novada bibliotēku lokālās kultūrvides dokumentu krājumos. Tā varam sniegt ne vien vizuālu priekšstatu par mūsu pagātni, bet vienlaikus arī stiprināt saikni ar vietējo kopienu, padarot kolekciju emocionāli piesaistošu un uztveramu.

Egija Aleksejeva, Preiļu Galvenās bibliotēkas metodiķe:

Galvenokārt tika iesaistītas pagastu bibliotēkas un apzinātas viņu krājumos esošās fotogrāfijas un dokumenti. Sadarbībā ar Preiļu Galveno bibliotēku notika atlase un digitalizācija, informācijas apstrāde un datu ievade. Kā pirmie tika digitalizēti senākie un nozīmīgākie materiāli.

Andžejs Beļēvičs, Talsu Galvenās bibliotēkas Informācijas resursu attīstības nodaļas vadītājs:

Materiāli pirmajai kolekcijai tika izvēlēti, ņemot vērā bibliotēkā jau pieejamās materiālu kopas – mūsu gadījumā, jau esošo Jāņa Tāles fotogrāfiju kolekciju, kur bija jau apzināts un saprotams gan kolekcijas saturs, gan apjoms.

Kuldīgas novada kultūrvides materiālu krājums Digitālajā bibliotēkā

Kā digitālo kolekciju izveide ir ietekmējusi lietotāju paradumus un piekļuvi informācijai?

Madara Maslova-Konrāde, Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe-redaktore:

Mūsu kolekcijas uzņemšana citu kolekciju pulkā notika vien šī gada sākumā. Par lietotāju paradumiem spriest vēl grūti. Lielākais prieks – pavēstīt cilvēkiem, ka Digitālajā bibliotēkā redzamas fotogrāfijas, ar kurām tie dalījušies vai nodevuši pilnīgā bibliotēkas rīcībā. Tad tas kļūst par abpusēju gandarījumu.

Sanita Jurkāne, Gulbenes novada bibliotēkas bibliotekāre-eksperte:

Patīkami pārsteidz Digitālās bibliotēkas kolekcijas “Gulbenes novadpētniecība” statistikas dati. Tā ir lieliska motivācija turpināt iesākto darbu. Šobrīd arvien biežāk novadpētniecības uzziņas tiek sniegtas attālināti. Ir zvans, jautājums ar piebildi, vai var materiālus atsūtīt elektroniski. Tas rāda, ka digitālajiem avotiem – datubāzēm, kolekcijām – vienmēr būs pieprasījums. Pagastu bibliotēku vadītājām vienmēr tiek uzsvērts: unikālai fotogrāfijai, kas atrodas jūsu bibliotēkas krājuma albumā un stāv plauktā, digitalizēšana un ievietošana LNB DOM nodrošina pieejamību fotogrāfijai visā pasaulē.

Inita Fogele, Kuldīgas Galvenā bibliotēkas Krājuma pārvaldības nodaļas vadītāja:

Krājumu materiālu saglabāšana DOM un publicēšana Digitālajā bibliotēkā risina ne vien ar mūžsaglabāšanu saistītos izaicinājumus, bet nenoliedzami nodrošina daudz plašāku digitālā krājuma pieejamību – tā ir iespēja skolēniem, studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem ērti piekļūt materiāliem no jebkuras vietas pasaulē.

Esam pagodināti, ka kolekcija “Kuldīgas novada kultūrvides materiālu krājums” pagājušajā gadā baudīja īpašu skatītāju interesi. Tas apliecina, ka sabiedrība augsti vērtē iespēju piekļūt kultūras mantojumam tiešsaistē.

Ļoti novērtējam arī plašās meklēšanas iespējas, kas paātrina uzziņu sniegšanas procesu, kā arī ļauj ērtāk pārskatīt citu atmiņas institūciju krājumus, lai novērstu nevajadzīgu darba dublēšanu. Lietotāji ar jauniem resursiem iepazīstas pamazām, bet tie, kuri Digitālo bibliotēku ir atraduši, novērtē tās sniegtās iespējas un atgriežas tur atkārtoti.

Egija Aleksejeva, Preiļu Galvenās bibliotēkas metodiķe:

Plašāka auditorija zina un spēj piekļūt digitalizētajiem materiāliem – kolekcijai. Rodas arī lielāka interese bibliotēkas lietotājiem iesaistīties materiālu vākšanā, dalīties ar saviem materiāliem, jo ir redzama laba statistika, kā arī tuvāki un tālāki radi un kaimiņi nu varēs piekļūt šiem digitalizētajiem materiāliem.

Andžejs Beļēvičs, Talsu Galvenās bibliotēkas Informācijas resursu attīstības nodaļas vadītājs:

Regulāro un jau pieredzējušo lietotāju vidū, manuprāt, lielu izmaiņu paradumos nav. Tomēr ietekme ir jūtama – ir paplašinājies lietotāju loks, atpazīstamība, kā arī piekļūstamība un informācija par bibliotēkās un citās iestādēs pieejamajiem resursiem un dokumentiem. Un arī pati Digitālā bibliotēka un tās kolekcijas kļūst arvien atpazīstamākas un zināmākas.

Preiļu novada kultūrvēsturiskais mantojums Digitālajā bibliotēkā

Kādu padomu jūs dotu citām bibliotēkām, kas vēlas veidot savas kolekcijas? (Padoms, kas jums pašiem būtu noderējis!)

Madara Maslova-Konrāde, Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe-redaktore:

Ieteikums, kas drīzāk ir vienmēr aktuāls atgādinājums pašiem sev – saņemot fotogrāfiju, iegūt maksimāli daudz informācijas par to, kas tajā redzams. Neatlikt jautājumu uzdošanu! Tas ļoti atvieglo darbu, vēlāk aprakstot redzamos procesus, citādi tiek papildus tērēts laiks, lai vēlāk iegūtu paskaidrojošu informāciju. Laiks nepielūdzami ātri skrien, paņemot līdzi atbildes un liecības.

Sanita Jurkāne, Gulbenes novada bibliotēkas bibliotekāre-eksperte:

Neturiet sveci zem pūra! Bibliotēku krājumos mēdz būt unikāli materiāli, kurus noteikti vajag digitalizēt un rādīt citiem – izglītībai, pētniecībai vai vienkāršai priecīgai baudīšanai.

Noteikti ieteiktu konsultāciju ar LNB par metadatu veidošanu. Konsultācijā iegūtās zināšanas sniedz izpratni, kā veidot nosaukumus digitālajiem objektiem, sevišķi fotogrāfijām, izvēlēties atbilstošas tēmas un izprast citus jautājumus saistībā ar metadatiem.

Inita Fogele, Kuldīgas Galvenā bibliotēkas Krājuma pārvaldības nodaļas vadītāja:

Iespējai līdzdarboties Digitālās bibliotēkas satura veidošanā mēs redzam daudz ieguvumu. Līdztekus jau iepriekšminētajam – mūžsaglabāšanai un krājuma plašākai pieejamībai, ļoti nozīmīga ir sadarbības procesā gūtā pieredze, kas lieti noderēs turpmāko darba procesu plānošanā un īstenošanā. Kolēģiem, kuri vēl ir pārdomās par to, vai piedalīties – vai vēl nogaidīt, noteikti iesakām sākt. Šī ir nenovērtējama iespēja saglabāt un izstāstīt mūsu tautas stāstu. Ticam, ka kopā ar Digitālās bibliotēkas lieliskajiem un aizrautīgajiem kolēģiem mēs to paveiksim!

Egija Aleksejeva, Preiļu Galvenās bibliotēkas metodiķe:

Uzdrošinieties un jums viss izdosies! Pārvarēt pirmās bailes, spert pirmos soļus, un tad jau, iespējams, uzdot jautājumus LNB komandai un kopīgi visu paveikt!

Andžejs Beļēvičs, Talsu Galvenās bibliotēkas Informācijas resursu attīstības nodaļas vadītājs:

Kolekcijas satura dažādošana (fotogrāfijas un materiāli no dažādiem laika periodiem, par dažādām tēmām, iestādēm, vietām, cilvēkiem), manuprāt, palīdzēs piesaistīt plašāku auditoriju un interesentu loku, tomēr nezaudēt sistēmu, veidot kolekciju kā vienotu (idejiski, konceptuāli) resursu.

Talsu novadpētniecība Digitālajā bibliotēkā

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija saka lielu paldies visām uzrunātajām bibliotēkām par atsaucību un Digitālās bibliotēkas komandai par atbalstu raksta tapšanā!

Lai regulāri uzzinātu par jaunumiem Digitālajā bibliotēkā, aicinām pieteikties Digitālās Bibliotēkas Vēstīm, kas tiek apkopotas un izsūtītas reizi ceturksnī.

www.digitalabiblioteka.lv

Aicinām lasīt:
Digitālā bibliotēka top kopā: Intervija ar Karīnu Banderi un Evu Ausēju
Digitālā bibliotēka saņem valsts pārvaldes inovāciju balvu “Celmlauzis 2024”

Atbildes apkopoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv