Kā LETA jau ziņoja, pērnā gada 30. augustā aģentūra "Jaunie trīs brāļi" parakstīja līgumu ar konsorciju "Vialls", kas par 777 210 latiem apņēmās nojaukt "Gaismas pils" būvlaukuma teritorijā esošās būves līdz 20. martam.
 
Magone apgalvoja, ka demontāžas darbi nedaudz aizkavējās, jo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir noteikusi stingras prasības ēkas Uzvaras bulvārī 2 demontēto fasādes elementu iepakošanai un transportēšanai uz Silakrogu, kur tie zem nojumes jāglabā trīs gadus.
Lai varētu parakstīt aktu par demontāžas darbu pabeigšanu, ir jāsaņem vairāki atzinumi – no "Latvenergo", "Latvijas gāzes", "Rīgas ūdens" un citiem.
 
Ēka Uzvaras bulvārī 2, kuras vietā kādreiz sliesies Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, bija būvēta 1900. gadā pēc arhitekta Vilhelma Hofmaņa projekta, atbilstoši sava laika historisma stila tendencēm. Fasāžu apdares reljefajās daļās bija bagātīgi izmantoti renesanses motīvi. Konkrēts autors ēkas apdares detaļām nav atrodams, taču mākslas vēsturniece Silvija Grosa uzskata, ka tās ir atbilstošas Augusta Folca darbnīcas rokrakstam.
 
"Arhitektoniskās izpētes grupas" eksperti bija ieteikuši arī rūpīgi demontēt apmēram 60 000 ielas fasāžu apdares ķieģeļu, kurus iespējams atkārtoti izmantot līdzīga tipa vēsturisku ēku fasāžu atjaunošanai vai citu objektu interjeros kā kvalitatīvu apdares materiālu.
 
Ir jāsaglabā arī dabīgā slānekļa jumta seguma plāksnes. Šāds jumta seguma materiāls samērā plaši ticis izmantots 19. un 20. gadsimta mijā, bet līdz mūsu dienām pārsvarā fragmentāri saglabājies tikai atsevišķās būvēs.
Tāpēc ēkas demontāžā nācās izmantot daudz roku darba.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA