Ņemot vērā Valsts Kontroles (VK) ziņojumā nule publicētos secinājumus, Delna uzskata, ka šajā situācijā nepieciešama esošās celtniecības tāmes pārskatīšana ar mērķi optimizēt izmaksas un tehniskos risinājumus. Šim procesam jāiekļauj plašāku iesaistīto loku, ne tikai būvnieka, autoruzrauga un būvuzrauga pārstāvjus. Tāpat Kultūras ministrijai un būvuzraugam Hill International jāizmanto tiesības iepazīties ar Nacionālās bibliotēkas būvnieka, Nacionālās Būvkopmāniju Apvienības (NBA) apakšuzņēmēju līgumiem. Visbeidzot, pašlaik īpaši svarīgi vienoties par ekonomiski visizdevīgāko risinājumu bibliotēkas infrastruktūras izveidei, kas ir pēdējais nepieciešamais posms pirms bibliotēkas nodošanas lietošanā.
 
VK ziņojums norāda uz sistēmiskām problēmām Nacionālās bibliotēkas celtniecības procesā, secinot, ka izvēlētais nacionālas bibliotēkas celtniecības process varētu nebūt Latvijas sabiedrībai ekonomiski visizdevīgākais. Jau 2009. gada maijā Delna norādīja, ka sabiedrībai sniegtā informācija par Nacionālas Bibliotēkas izmaksu kopsummu 135 milj. (ar PVN 18%) apmērā nav korekta, jo tajā nav iekļauta t.s. infrastruktūras objektu celtniecība, apkārtējās vides labiekārtošana un mēbeles kopā par aptuveni 75 miljoniem latu. Pašlaik Kultūras ministrija izstrādā vairākus scenārijus šo papildus izmaksu samazināšanai, no tiem labāko plānots izvēlēties LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomē. Papildus šim, 2009. gada septembrī Delna demonstrēja piemērus, kas norāda uz to, ka vienības izmaksas Nacionālās bibliotēkas celtniecības tāmē ir ievērojami augstākas nekā to pašu vienību izmaksas mazumtirdzniecībā.
 
VK ziņojumā arī norādīts, ka Nacionālās bibliotēkas celtniecības tāmē ietvertās virsizdevumu izmaksas, kā arī būvniekiem paredzētais peļņas procents, varētu būt tirgus situācijai neatbilstošs, t.i. pārāk augsts. 2009. gada maijā Delna ziņojumā norādīja, ka 17,5 % virsizdevumi pirmajā posmā un 10,5% procentu virsuzdevumi nākamajos posmos, kas paredzēti bibliotēkas celtniecības tāmē, ir vērtējami kā salīdzinoši augsti un to izlietojumu ir nepieciešams skaidri uzrādīt.
 
VK ziņojumā ir norādīts, ka Nacioālās bibliotēkas pasūtītājs, Kultūras ministrija, nevar iepazīties ar apakšuzņēmēju līgumiem, un līdz ar to nav iespējams nodrošināt efektīvu kontroli pār izpildītajiem darbiem un finanšu izlietojumu. Uz nepieciešamību panākt to, lai apakšuzņēmēju līgumi būtu redzami pasūtītājam un būvuzraugam, Delna ir norādījusi ikvienā publiskā komunikācijā, ko tā veikusi Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta ietvaros.
 
Delna līdzdarbojas Nacionālās bibliotēkas celtniecības procesā kopš 2005. gada, kad tā noslēdza trīspusējo "Līdzdarbības līgumu". 2008. gada pavasaris, kad Nacionālās bibliotēkas celtniecības procesā notika ievērojama attīstība, un tika noslēgts celtniecības līgums ar Nacionālo Būvkompāniju Apvienību (NBA), sakrita ar Delnas kapacitātes trūkumu sekot līdzi šim procesam. Kopš 2009. gada janvāra Delna atsāka aktīvu līdzdarbību Nacionālās bibliotēkas celtniecības procesā un par tās gaitu ir publicējusi 3 ziņojumus, kas atrodami Delnas mājas lapā www.delna.lv.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Laura Miķelsone,
Sabiedrības par atklātību "Delna" direktore
Tālr.: 29282817