Novadniece Erna Daubure pierakstījusi leģendu par grāfu Heinrihu Plāteri – Zībergu: “Grāfs patstāvīgi dzīvojis Parīzē. Leģenda stāsta, ka grāfa vājība bijusi zirgi. Viņam piederējuši lieliski, labi trenēti rikšotāji. Ar draugiem saderējuši, ka viņa zirgi ir ātrāki par tā laika  cara pasažieru vilcienu. Derības beigušās ar to, ka grāfs apņēmies pierādīt  savu apgalvojumu pats. Kādu dienu, kad vilciens atstājis Nīcgales staciju, lai dotos tālāk uz Jersiku, arī grafs Heinrihs ar diviem rikšotājiem , iejūgtiem divričos pa zemes ceļu devies uz Jersiku. Kad grāfs iebraucis Jersikas stacijā, viņš paguvis uzpīpēt, tikai tad piebraucis pasažieru vilciens. Zirgi gan bijuši nodzīti un putās un pēc tam beigti. Par šo nemukumu uzzinājis cars un licis grāfu sodīt: vai nu uz krūtīm nēsāt čuguna krustu, vai staigāt svina zābakos, vai arī pārcelties uz dzīvi citur. Aculiecinieki atmiņās stāstīja, ka tad, kad grāfs ieradies savos īpašumos, viņš ar grūtībām vilcis kājas, tik smagi zābaki viņam bijuši”.

 

Pirmā pasaules kara laikā Latvijas brīvības cīņu dalībnieks  Juris Ozoliņš(dižkareivis 3. Jelgavas kājnieku pulks).1920. gada 3. janvārī pie Nīcgales uzbrukumā ienaidnieka bruņuvilcienam ar sevišķu drosmi metās triecienā un piespieda vilciena mašīnistu to apturēt, kā rezultātā Latvijas armijas rokās krita vilciens kaujas gatavībā.  Par šo varoņdarbu  Juris Ozoliņš tika apbalvots ar  Lāčplēša Kara ordeni.

 

1949. gada 25. martā no Nīcgales stacijas uz Sibīriju  lopu vagonos aizveda Nīcgales un apkārtējo pagastu iedzīvotājus. Šim notikumam par piemiņu pie Nīcgales stacijas uzstādīta piemiņas plāksne.

 

Nīcgalieši lepojas ar skaisti  sakoptu stacijas ēku un apstādījumiem, kas ir Nīcgales stacijas priekšnieces Lilijas Lazdānes nopelns.