Jaunībā Ojārs Vācietis kopā ar bērnības draugu Gunāru Grāvi esot sapņojuši par tāliem ceļojumiem un aizraujošiem piedzīvojumiem. Gunārs Grāvis kļuva par ģeologu – mūžīgā sasaluma pētnieku, savukārt Ojāra Vācieša ceļojumi lielākoties notika iztēlē, nevis realitātē.

Un tam ir savs izskaidrojums – laika gaitā dzejnieks kļuva arvien noslēgtāks un aizvien mazāk gribēja atstāt savas mājas un rakstāmgaldu. Turklāt – ceļojumos ārpus PSRS viņu nemaz nelaida, līdz ar to tālāki braucieni aprobežojās ar “brālīgajām” PSRS republikām un Maskavu.

Bet Sibīrijas plašumi dzejnieku saistīja, uz turieni viņš aizbrauca veselas trīs reizes – 1959., 1960. un 1966. gadā.

Šai interesei bija vairāki iemesli – gan iekšēji, gan ārēji. Viens no tiem – Sibīrijā strādāja Gunārs Grāvis, un tā bija iespēja viņu apciemot.

Izstāde rāda tikai dažas lietas, tālo braucienu liecinieces, un mēģina apturēt neapturamo – laiku.

Izstāde atvērta līdz 30. jūnijam.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905 vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv

 

Informāciju sagatavoja:

Sandra Zobena

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste