Režisore Daiga Bētere iestudējumu veidojusi pēc Ivetas Krūmiņas stāstu motīviem no grāmatas “Kaut ko labu!”. Tas ir eksperiments gan aktieriem. gan skatītājiem. Aktieri iejutās bibliotēku darbinieku un lasītāju lomās, bet skatītāji ar viņiem atradās spēles laukumā un līdzdarbojās izrādē. 

 

“Ko vēlamies ar šo izrādi pateikt? Apmeklējot kādu iestādi, mēs dažkārt brīnāmies, kāpēc cilvēks, kurš mūs sagaida, nav tik laipns un pretimnākošs, kā mēs vēlētos. Taču vai mēs paši vērtējam, kādā noskaņojumā ejam uz darbu vai sabiedrībā? Slikto garastāvokli reizēm “izgāžam” uz apkārtējiem, bet vai padomājam, kā viņi pēc tam jūtas? Arī bibliotēkā mēdz iegriezties dažādi cilvēki un, ja gadās tik spilgta raksturu buķete kā Ivetas Krūmiņas stāstos, tad neatliek nekas cits, kā uz visu notiekošo paraudzīties ar smaidu” – par izrādes tapšanu stāsta Daiga Bētere.

 

Uz pirmizrādi bija ieradusies arī „Bibliotēkas stāstiņu” autore, literāte Iveta krūmiņa. Alūksniešiem ar Ivetu Krūmiņu bijusi iespēja tikties vairākkārt, jo viņa raksta arī dzeju un kopā ar dažādiem mūziķiem ne reizi vien viesojusies Alūksnes bibliotēkā. Ivetas Krūmiņas darbs vistiešākajā veidā ir saistīts ar bibliotēku, jo Gulbenes bibliotēkā viņa vada lasītāju apkalpošanas nodaļu. Tādēļ arī pamats uzrakstītajiem stāstiem meklējams dzīvē.

 

Kā izdevies teātra eksperiments, lai vērtē skatītāji.