Novērtēšanas ietvaros starptautiskie eksperti, iepazīstoties ar institūciju pašnovērtējuma ziņojumiem un apmeklējot tās klātienē, vērtēja zinātnisko institūciju darbību sešos kritērijos – pētniecības kvalitāte, ietekme uz zinātņu nozari, pētniecības ekonomiskā ietekme, pētniecības sociālā ietekme, pētniecības vide un infrastruktūra un institūcijas attīstības potenciāls –, noslēgumā izsakot rekomendācijas iestādes turpmākajai attīstībai.

Mani kā akadēmiskās bibliotēkas vadītāju, protams, ieinteresēja, vai eksperti vērtējumos ir pievērsuši uzmanību arī institūciju bibliotēkām un to ietekmei uz zinātniskās darbības kvalitāti, tāpēc es ziņkārības dzīts veicu ātru kontentanalīzi. Tās rezultāti liecina, ka no 62 vērtējumiem bibliotēkas ir pieminētas 18 vērtējumos (ja neskaita Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) kā zinātniskas institūcijas darbības vērtējumu, ko šajā pārskatā detalizēti neanalizēšu). Visos 18 gadījumos bibliotēkas ir pieminētas pētniecības infrastruktūras kontekstā, savukārt ekspertu rekomendācijās bibliotēkas nav minētas ne reizi.

Vai tas ir daudz vai maz – grūti spriest. Ņemot vērā, ka pašnovērtējuma anketā institūcijām netika specifiski prasīts sniegt informāciju par bibliotēkām un to resursiem – es teiktu, ka pieminējumi gandrīz trešajā daļā vērtējumu ir diezgan daudz. No otras puses, protams, gribētos, lai bibliotēku loma tomēr tiktu novērtēta vairāk. Iespējams, ka kvalitatīvs bibliotēkas atbalsts pētniecībai tiek uztverts kā kaut kas tikpat pašsaprotams, kā, teiksim, pētnieku nodrošinājums ar datoriem, kas nereti pieminēts vienā teikumā ar bibliotēkām, tāpēc padziļināta uzmanība bibliotēkas resursiem pievērsta tikai vienā gadījumā, kad eksperti saskatījuši trūkumus šajā jomā.

Ko tad eksperti saka par zinātnisko institūciju bibliotēkām? Ekspertu kopsavilkuma prezentācijā ir pieminēts, ka vairums akadēmisko vienību nodrošina pētniekiem būtiskākos atbalsta pakalpojumus, t.sk. bibliotēkas, datubāzes, administratīvo atbalstu un profesionālās pilnveides iespējas. Arī vairumā gadījumu, kad bibliotēkas pieminētas novērtējuma ziņojumos, tās pieminētas tieši šādā kontekstā.

Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte

Fakultātei ir labi attīstīta institucionālā infrastruktūra, kas ietver specializētu juridisko bibliotēku un piekļuvi starptautiskām datubāzēm, piemēram, Westlaw, HeinOnline un Kluwer. Personālam ir nodrošināta piekļuve Scopus un WoS datubāzēm, kā arī IT atbalsts.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte

Ekspertu grupai radās iespaids, ka iestādes spēcīgās pētniecības grupas var paļauties uz kvalitatīviem atbalsta pakalpojumiem, piemēram, bibliotēkas pakalpojumiem, palīdzību pētniecības grantu pieteikumu sagatavošanā un atbalstu augstāko studiju līmeņu studentiem.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI)

LU LFMI atrašanās vieta LNB, nodrošinot darba telpas, tehnoloģiskos resursus, arhīva un citus materiālus, kā arī sadarbības iespējas ārpus institūta, ir izcila un kalpo kā nozīmīgs ieguvums struktūrvienībai. Latviešu folkloras krātuve – viena no apjomīgākajām un tehnoloģiski modernākajām folkloras kolekcijām Eiropā – apvienojumā ar brīvpieejas digitālajiem rīkiem un ikdienas piekļuvi LNB plašajiem krājumiem nodrošina augstvērtīgu starpdisciplināru pētniecību un sabiedrības iesaisti.

Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmija

Izvērtējuma periodā ir stiprināta bibliotēkas infrastruktūra un IKT atbalsts.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

RSU centralizēto atbalsta pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ir ļoti augsta; papildus universitātes standarta IT, bibliotēkas un pētniecības ētikas struktūrvienībām tie ietver Zinātnes departamentu, Attīstības un projektu departamentu, Doktorantūras nodaļu, datu pārvaldības un datu aizsardzības vienības, kā arī Inovāciju centru.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte

Fakultāte apliecina spēju nodrošināt brīvpieeju pētniecības rezultātiem, modernizējot zinātnisko datu pārvaldības procesus un fundamentālus bibliotēkas resursus.

Ventspils Augstskola, sociālo zinātņu joma

Pētniecības veikšanai pieejamie resursi, piemēram, Ventspils bibliotēka, datortīkli un datubāzes, tika atzīti par atbilstošiem.

Ventspils Augstskola, humanitāro zinātņu joma (Tulkošanas studiju fakultāte)

Humanitārajās zinātnēs bibliotēkas kalpo kā pētniecības pamatstruktūras: tās nodrošina piekļuvi pirmavotiem, apjomīgiem zinātniskajiem krājumiem, uzziņu literatūrai, specializētām monogrāfijām un žurnāliem, kas ir pamatā nepārtrauktam akadēmiskajam izpētes procesam. Šajā kontekstā fakultātei pieejamā bibliotēka ir maza – proti, tās fiziskais krājums ir ierobežots un tai trūkst tematiska plašuma dažādās apakšnozarēs. Šādi ierobežojumi var būtiski kavēt humanitāro zinātņu pētniecību, kur progress bieži vien ir atkarīgs no iespējas analizēt plašu vēsturisko, lingvistisko un teorētisko avotu klāstu, salīdzināt izdevumus un piekļūt specifiskiem vai reti sastopamiem materiāliem. Tas mazina struktūrvienības spēju nodrošināt padziļinātu pētniecību, ierobežo studentu un personāla iespējas iepazīties ar jaunākajām starptautiskajām zinātnes atziņām un fakultātes potenciālu pilnvērtīgi piedalīties globālās akadēmiskajās diskusijās.

Daugavpils Universitāte, humanitāro zinātņu joma

Iestādei ir pieejami labi bibliotēkas resursi, tostarp 233 868 grāmatas un 368 periodisko izdevumu nosaukumi.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA)

JVLMA ir ļoti atbilstoša pētniecības infrastruktūra, kas ietver izcilus datorresursus specifiskām pētniecības vajadzībām, apjomīgu tradicionālās mūzikas digitālo arhīvu, kā arī piemērotas datubāzes un citus bibliotēkas resursus.

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA)

LKA infrastruktūras un institucionālajai attīstībai ir piesaistījusi 3,3 miljonus eiro un veic apjomīgu bibliotēkas resursu digitalizāciju, ko daļēji atbalsta ES grants aptuveni 544 000 eiro apmērā. 2024. gadā LKA bibliotēkas krājumā bija 38 191 vienība, un tā ir atjaunota, izveidojot lasītavu un uzstādot datorus. Piekļuve katalogam lasītavā tiek nodrošināta, izmantojot ALEPH, Valsts nozīmes bibliotēku elektronisko kopkatalogu un LNB. Tāpat ir pieejamas brīvpieejas un EBSCO datubāzes, tostarp attālināti.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija

Uz ekspertu grupu pozitīvu iespaidu atstāja arī nesen renovētā bibliotēka un plašais grāmatu krājums par drošības un aizsardzības jautājumiem.

Biznesa augstskola Turība

Bibliotēka, programmatūra un laboratoriju aprīkojums efektīvi nodrošina augstskolas vajadzības.

Rīgas Juridiskā augstskola

Juridiskā bibliotēka ir ievērojama vērtība, un tā tiek plaši uzskatīta par vienu no labākajām Baltijas reģionā; tā nodrošina piekļuvi visaptverošam datubāzu klāstam, ieskaitot HeinOnline, Westlaw un LexisNexis.

Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA)

Bibliotēkas resursi ietver piekļuvi nozīmīgākajām starptautiskajām datubāzēm ar LNB starpniecību, nodrošinot starptautiskās literatūras pieejamību – tā ir būtiska priekšrocība tāda mēroga augstākās izglītības iestādei kā EKA.

Baltijas Starptautiskā akadēmija

Tās bibliotēka nodrošina atbilstošas telpas un resursus personālam un studentiem, un tās krājumos ir vairāki tūkstoši grāmatu nosaukumu un žurnālu vairākās valodās (krievu, latviešu un angļu).

Lutera Akadēmija

Lutera akadēmija piedāvā ierobežotu pētniecības infrastruktūru, kas atbilst iestādes ierobežotajiem resursiem. Tajā darbojas specializēts sekretariāts, kas nodrošina akadēmiskā atbalsta pakalpojumus, un iestādei ir specializēta bibliotēka ar daudziem svarīgiem resursiem luteriskās teoloģijas studijām. Elektroniskie resursi galvenokārt ir vērsti uz Bībeles studijām. Lutera akadēmijai ir nozīmīgs arhīva materiālu krājums par luterisma vēsturi Latvijā, ko apstiprināja arī klātienes vizīte.

Baltic Studies Centre

Atklātā pirmkoda programmatūra un piekļuve LNB resursiem nodrošina pētnieku pamata infrastruktūras vajadzības.

Secinājumi

Kā redzams, gandrīz visos gadījumos eksperti bibliotēkas esamību konstatē vienkārši kā faktu, atsevišķos gadījumos (piemēram, vērtējot Rīgas Juridiskās augstskolas darbību) gan īpaši uzslavējot tās resursus. To, ka eksperti bibliotēkas ir apmeklējuši arī klātienē, liecina Lutera Akadēmijas un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas apraksti. Specifisks gadījums ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kura bagātīgo krājumu eksperti nemaz nav pieminējuši, toties kā lielu ieguvumu novērtējot institūta atrašanos LNB ēkā. Ļoti interesants ir ekspertu kritiskais vērtējums par Ventspils Augstskolas bibliotēku, kurā eksperti snieguši diezgan izvērstu un, manuprāt, pamatotu viedokli par to, kāda ir bibliotēkas resursu loma specifiski humanitāro zinātņu jomā. Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkas kataloga apraksts gan liecina, ka ekspertiem ne vienmēr viss ir bijis līdz galam skaidrs – atgādinot, ka arī augstas raudzes ekspertu viedokļi jāuztver ar šķipsniņu sāls. Visbeidzot interesanta iezīme ir ekspertu pozitīvais vērtējums vairāku nelielo pētniecības institūciju sadarbībai informācijas resursu nodrošinājuma jomā ar LNB.

Ja jau bibliotēku atbalsts pētniecībai ir tik pašsaprotams, vai ir kas tāds, ko akadēmiskās bibliotēkas, domājot par nākotnes attīstību, var mācīties no ekspertu ziņojumiem? Domāju, ka jā.

Liela vērība ekspertu ziņojumos ir pievērsta zinātniskās publicēšanās un atvērtās zinātnes jautājumiem. Abas šīs jomas vismaz daļēji ir akadēmisko bibliotēku kompetencē, jo nereti tieši bibliotēkas ir tās, kas apkopo informāciju par pētnieku publikācijām, kā arī popularizē atvērtās zinātnes nostādnes. Tiesa, bibliotēkas visbiežāk gan nav tās, ka veido augstskolu politiku šajos jautājumos, tomēr ņemot vērā, ka zinātniskās informācijas aprites jautājumiem vērtējumos piešķirta būtiska loma, kas nozīmē, ka pētniecības iestādes noteikti reaģēs uz ekspertu ieteikumiem, aktīvāka bibliotēku iesaiste šo jautājumu risināšanā varētu ļaut bibliotēkām paplašināt to ietekmi uz zinātniskās darbības kvalitāti.

Paanalizējot ekspertu ieteikumus, konstatējams, ka eksperti atzinīgi novērtē to, ka ievērojami pieaudzis gan atvērtā piekļuvē pieejamo publikāciju skaits, gan publikāciju īpatsvars žurnālos, kas indeksēti Scopus un Web of Science attiecīgās nozares izdevumu pirmajā un otrajā kvartilē (Q1 un Q2). Vienlaikus eksperti aicina publicēšanās stratēģijām pieiet niansētāk – piemēram, vairāk koncentrēties uz žurnāliem ar augstu citējamību (HCP10), kā arī izvairīties no žurnāliem ar apšaubāmu reputāciju (ziņojumos šajā kontekstā daudzkārt pieminēta izdevniecība MDPI). Tāpēc eksperti rosina iestādes gan izstrādāt detalizētas publicēšanās stratēģijas un sasaistīt tās ar pētnieku motivācijas sistēmām, gan stiprināt atbalstu pētniekiem un viņu zinātņpratības attīstībai.

Akadēmiskās (un ne tikai) bibliotēkas nu jau tradicionāli atrodas informācijpratības avangardā; kāpēc gan lai tās neuzņemtos lielāku lomu arī pētnieku zinātņpratības attīstīšanā, tādējādi gan nostiprinot savu lomu, gan sniedzot tiešu ieguldījumu Latvijas zinātnes izaugsmē? Vai mēs spēsim šo iespēju izmantot – tas jau gan lielā mērā būs atkarīgs no mums pašiem.

Aicinām lasīt:
Intervija ar LU bibliotēkas direktoru Uldi Zariņu

Rakstu sagatavoja:
Uldis Zariņš
LU bibliotēkas direktors
uldis.zarins@lu.lv