Šīs ir pēdējās dienas, kad iespējams apskatīties izstādi “Sadzejotā valsts” un muzeja pastāvīgo ekspozīciju, jo gaidāmās ēkas rekonstrukcijas dēļ muzejs 2014. gada pavasarī pārcelsies uz pagaidu telpām, un jauno ekspozīciju plānots atklāt 2016. gadā.

 

Izstāde “Sadzejotā valsts” ir īpašs muzeja veltījums Latvijas Republikai 95.gadadienā. Izstāde vēsta par rakstniecības īpašo lomu Latvijas valsts tapšanā un izveidē, dažādos laikos uzturot valstiskuma apziņu.

 

“Izstādē apmeklētājiem tiek sniegts pārliecinošs skatījums uz rakstnieku un literatūras lomu tajos daudzslāņainajos un daudzveidīgajos nacionālo mītu, identitātes un kultūras atmiņas izveides procesos, ko var apkopot zem apzīmējuma “nacionālā komunikācija”. Visi šie procesi, kuru īstenošana ir rakstnieku, dzejnieku, publicistu rokās, ir neatņemams priekšnosacījums tam, lai latviešu nācija un neatkarīga Latvijas valsts vispār būtu iedomājamas idejiskā līmenī…” (Kārlis Cīrulis Laikojam, šērojam Latvijas valsti// Latvju Teksti Nr. 6 (16)/ 2013)

 

Izstādi “Sadzejotā valsts” caurvij ziedu motīvs, kas valsti pielīdzina romantiķu apdzejotajai zilajai puķei – sākumā salā un tumsā uzziedējušam vāram ziedam, kas vēlāk transformējas gan par puķi pie strēlnieka cepures, gan vadonim sniegtiem rožu pušķiem, gan maijā neuzziedējušu jasmīnu, gan puķu paklāju pie Brīvības pieminekļa. Izstādes vizuālo koncepciju kā nosacītu jaunbūvi, kas simbolizē mūžīgās Latvijas mūžīgu nepabeigtību, veidojis mākslinieks Ivars Noviks.

 

Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā skatāma Baumaņu Kārļa zāle, kas veltīta īpašam priekšmetam – klavierēm, kas piederējušas Latvijas valsts himnas Dievs, svētī Latviju! autoram Baumaņu Kārlim; ar galvenajiem latviešu tradicionālajā mūzikā lietotajiem pašskaņiem, sitaminstrumentiem, pūšaminstrumentiem, stīgu instrumentiem un to spēlētājiem, kā arī ar seno instrumentu rekonstrukcijām un spēli mūsdienās var iepazīties Spēlmaņu zālē; savukārt Grietiņas zālē radīta laikmeta noskaņa – iespaids par 19.gadsimta daudzveidīgo Rīgas kultūras un muzikālo dzīvi, kurā līdztekus pastāv profesionālā un diletantu mūzika, Eiropas izcilāko virtuozu un ne tik slavenu mūziķu vieskoncerti.

 

Sākot ar 2. janvāri, Rakstniecības un mūzikas muzejs sāk intensīvu darbību ceļojošā formātā un aicina skolas, bibliotēkas un kultūras namus pieteikties ceļojošo izstāžu un nodarbību uzņemšanai savās telpās visā Latvijā. Savukārt muzeja ēkā no 15. janvāra līdz 1. martam būs skatāma viesizstāde – Aijas Zariņas mākslas projekts Sprīdītis.

 

Muzeja darba laiks:

20.decembrī 11:00 – 18:00

21.decembrī 11:00 – 17:00