No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā šogad saņems Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. To Latvijas Radio atklāja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja Renāte Punka.
Šo balvu iepriekšējos gados saņēmuši dažādu grāmatniecības jomu ļaudis – gan izdevēji, gan ilustratori, grāmatu redaktori un arī bibliotekāri.
Balvu par mūža ieguldījumu pasniegs ikgadējā grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” noslēguma ceremonijā 28. martā, bet 21. februārī kļūs zināmi „Zelta ābeles” nominanti deviņās kategorijās, ko vērtē žūrija mākslinieka Roberta Koļcova vadībā. Balvai 35 izdevēji pieteikuši kopumā 114 grāmatas.
„Nominācijās jau vairākus gadus esam koncentrējušies uz deviņām grāmatu grupām – dzeja, proza, dokumentālie izdevumi, grāmatas bērniem, kuru klāsts šoreiz nav tik liels, tāpēc tās nav dalītas sīkākās apakškategorijās, kā tas bijis citus gadus. Tad ir zinātniskā literatūra, mācību, uzziņu un mākslas literatūra, kā arī fotoalbumi.(..) Balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā šogad pasniegsim pašam, pašam galvenajam valsts bibliotekāram – Andrim Vilkam. Mēs tiešām priecājamies, ka varēsim viņu sveikt, jo viņa ieguldījums, manuprāt, ir tiešām nenovērtējams,” stāsta Renāte Punka.
Māra Rozenberga, Latvijas Radio
***
Uzziņai:
Andris Vilks ir viens no mūsdienu ievērojamākajiem bibliotēku un informācijas zinātnes speciālistiem Latvijā, kurš būtiski veicinājis bibliotēku nozares, kā arī informācijas un zināšanu sabiedrības attīstību nacionālajā un Baltijas valstu līmenī. A. Vilks ir guvis plašu atzinību arī starptautisku nozares profesionāļu vidū.
A. Vilks dzimis 1957. gada 16. maijā, Rīgā. Kopš 1978. gada strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (tolaik V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā) un kopš 1989. gada ir tās direktors. Viņš ir doktorants un pasniedzējs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā.
Jau kopš 1989. gada līdz pat šodienai A. Vilks ir dedzīgi sekmējis un turpina sekmēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas, tostarp tās jaunās ēkas – Gaismas pils – attīstību, kas ietver sevī gan bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību un pilnvērtīgas darbības uzsākšanu jaunceltnē, gan “Gaismas tīkla” un Nacionālās Digitālās bibliotēkas “Letonica” izveidi.
1997. gadā A. Vilks saņēmis LR Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī vēlākos gados dažādus Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Zviedrijas un Nīderlandes valstu apbalvojumus par ieguldījumu kultūras attīstības un kultūras sadarbības veicināšanā.
A. Vilks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Zināšanu sabiedrības programmu padomes priekšsēdētājs un UNESCO LNK Asamblejas loceklis, kā arī Baltijas jūras reģiona bibliotēku asociācijas “Bibliotheca Baltica”un Eiropas Zinātnisko Bibliotēku asociācijas (LIBER) valdes loceklis.
2013. gada izskaņā A. Vilks saņēmis Cicerona balvu, savukārt 2014. gada maijā – apbalvojumu “Laiks Ziedonim” nominācijā “Dzīve literatūrā”.
2014. gada novembrī par nopelniem bibliotēku un kultūras nozares darbā, nacionālā un pasaules kultūras mantojuma saglabāšanā, pašaizliedzīgo ieguldījumu LNB jaunās ēkas projekta īstenošanā A. Vilks iecelts par Atzinības krusta lielvirsnieku.
