Jau ceturto gadu pasākuma norises vieta ir Pētera Brūvera dzimtās mājas “Kalēji” ciematā “Līči”. Šogad Latvijas simtgades notikumu ietvaros tiek apzinātas skolu jaunatnes radošās spējas literāra vai mākslas darba radīšanā, izglītojamos motivējot laikmetīgās dzejas lasījumam vai ilustrācijai par tematu “Ko es simtgadē gribu pateikt sava novada dzejniekam”.

 

Jautājums kāpēc un vai nepieciešama dzeja pat netiek uzdots, jo atbildi rodam ritmiski strukturētajās atskaņās, domu plūdumā un pārliecībā par sev zināmas pasaules izpratni. Ir sajūta, ka pateikti simt vārdi Latvijas simtgadei. Simts skaistu, labskanīgu latviešu vārdu un domu nākotnei, ko papildina dzejnieku un mūziķu sirsnīgās atmiņas un pastāsti. Dzejas dienas pasākuma īpašā viese ir Latviešu biedrības Norvēģijā pārstāve un dzejniece Daiga Mežaka.

 

Neiztrūkstoši Pētera Brūvera iedomātas, ne pasniegtas, ir Dzejas dienas balvas. Tām, kalēja mājās, kalēja amatam piederīgs izskats. Tradicionāli trešo gadu tos sagatavojis koktēlnieks Jānis Grazdanovičs. Šoreiz mazie koka āmurīši rosīgajiem talkas pārstāvjiem – Mārai Zebauerei un Vincetam Aniņam un skolniekiem, kas uzstājās ar priekšlasījumu vai poētisku vēstījumu, kas ir paša sacerēts un ilustrēts vai izvēlēts P. Brūvera dzejolis. 

 

Gaismas internātpamatskolas audzēkņi klātesošos iepriecināja, atgādinot un vizualizējot divus dzejnieka dzejoļus “Kas kur dzīvo?” un “Kur pasaulē visdrošāk? Dzimtenē.” Savā tautā.

 

Vērotāju un mīlestības jūtu vadītas ir Upesleju internātpamatskolas – rehabilitācijas centra skolas audzēkņu un Vidvuda Medeņa dzejiskās vārsmas.

Stopiņu pamatskolas audzēkņi patīkami pārsteidz ar apjomīgu dzejojumu un izteiktu saturu.

 

Izaicinājums un prasme ir Ulbrokas vidusskolas dzejas rakstīšanas un lasījumu veiktajā darbībā.

 

Savukārt jauno ilustrāciju autori no Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas sevi atklāj filozofiski un mākslinieciski radošā darbu kopumā. Viss summējas pārliecībā un drošības sajūtā, cik svarīgas ir teiksmas par savām mājām un skaisto dabā. Nesamākslota brīvība, vietas piederība un tiešums.  

 

Paldies Stopiņu novadu skolu pārstāvjiem un to izglītojamajiem par atsaucību un sadarbību. Ar autoru atļauju tiks publiskoti radītie darbi.

Tiem, kam dzejošana liekas neiespējama, dzejnieces un tulkotājas Indra Brūvere Daruliene un Zane Brūvere Kvēpa apliecina, ka Brūveri brūvē un rakstītais vārds spēj pārvērsties savdabīgā izaicinājumā un gramatiskā fonētikā. Jaunākais dzejoļu krājums “Brūveri brūvē” ir viegli plūstoša, jokaina un niansēta satikšanās visiem trim Brūveriem – tēvs Pēters Brūveris kopā ar dvīņumeitām Indru un Zani. 
.. atbalsojas tēta balss arī tajā mīlestības apliecinājumā, ko dzirdam turku valodā vai arī “viss ir tik vienkārši: mirstot neejam bojā”.

 

To, ka mūžam brīva un dzīva ir draudzība apliecina brīnišķīgi mūziķi un ļoti labi dzejnieka draugi – Ingus Ulmanis un Aigars Voitišķis. Esam vēl tuvāk valodas, skaņas un gara dzīvotspējai. Atmiņām par bijušo draugu dzejnieku Pēteru Brūveri ir sirsnīgums, smeldze un vērīgums. Un tāpēc dzīves laikā – ceļinieks – vērotājs, domātājs un radītājs, kas ir pratis ritmiskā struktūrā veidot rakstus un zīmes, iekļaut ikdienas krāsas un iegūtās zināšanas pārradīt estētiskā redzējumā. 

2018. gada autogrāfu kartiņas pamatā mākslinieces Aigas Garančas zīmējums – ceļinieks ar zilu divriteni, kas, mūsuprāt, lieliski sasaucas ar skaitli 100 un atspoguļo novada dzejnieka radošo šķautni Latvijas simtgades ceļos. Tāpat kā beretēs daiļi ģērbtās bibliotekāres. 

 

Paldies dalībniekiem par klātesamību un radīto domu, atmiņu, pierakstītā, izjustā, atgādinātā līdziesaisti. Paldies vadītājiem un atbalstītājiem par valodas, ainavas un cilvēku identitātei piederīgas kultūrtelpas veidošanu. Veselību dzejnieka māmuļai Vijai astoņdesmit devītajā dzīves gadā.

 

Interesenti dzejas dienas pasākuma vizuālo atklāsmi gūs, ieskatoties fotogrāfiju apkopojumā http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas.