NKC direktore 17. februārī žurnālistiem sacīja, ka projekta mērķis ir iepazīstināt Latvijas skatītājus ar pašmāju filmām, kas netiek izplatītas uz lielajiem ekrāniem vai nav pieejamas ārpus Rīgas.
 
Latvijas filmu izplatīšana kinoteātros nav komerciāli izdevīga, un visbiežāk Latvijas filmas kinoteātros ārpus Rīgas faktiski nav pieejamas. Turklāt pēdējos gados samazinājies kinoteātru un kino ekrānu skaits Latvijā. Ja 90. gados Latvijā bija 90 kinoteātri ar 1103 kino ekrāniem, tad līdz 2007. gadam kinoteātru skaits bija samazinājies līdz 14, bet kino ekrānu skaits – līdz 46. Pērn kinoteātru skaits pieaudzis līdz 15, bet kino ekrānu skaits sasniedzis 50.
 
"Ar šo projektu mēs vēlamies atvest atpakaļ Latvijas skatītājus pie Latvijas filmām, kas nav ne Holivudas filmas, ne komercfilmas," sacīja Gailīte-Holmberga, piebilstot, ka šis projekts esot inovatīvs Eiropas mērogā.
 
Bez maksas Latvijas filmas iespējams noskatīties portālā "www.filmas.lv" tikai pie pašvaldību publisko bibliotēku datoriem, un šādu iespēju nodrošina publisko bibliotēku attīstības projekta "Trešais tēva dēls" laikā izveidotais bibliotēku iekšējais tīkls Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā.
 
Patlaban 874 Latvijas bibliotēkās 4000 ekrānos ir iespējams noskatīties 70 Latvijas filmas – 14 spēlfilmas, 28 dokumentālās un 28 animācijas filmas. Filmas, kuras jau šobrīd ir iespējamas noskatīties bez maksas, ir atlasītas pēc noteiktiem kritērijiem – ikviena no šajā portālā noskatāmajām filmām savulaik tikusi apbalvota vai nominēta kādai balvai nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps".
 
Gailīte-Holmberga vēstīja, ka filmu krājums ar laiku tiks papildināts, lai sasniegtu vēlamo mērķi, lai pēc gadiem viss Latvijas filmu krājums būtu pieejams bibliotēku apmeklētājiem.
 
Filmu pieejamība bibliotēkās tiek īstenota, balstoties uz publiskā patapinājuma principiem saskaņā ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasībām.
 
Portāls "www.filmas.lv" ir pieejams no jebkura datora visā pasaulē, un tajā var uzzināt jaunākās ziņas par visu, kas notiek ar un ap Latvijas filmām, kā arī var iegūt detalizētu informāciju par portālā iekļautajām filmām un to autoriem.
 
VA "Kultūras informācijas sistēmas" direktors Armands Magone žurnālistiem uzsvēra, ka ar šī projekta starpniecību Latvijas filmas tiks padarītas pieejamas iedzīvotājiem. "Latvijas publiskās bibliotēkas ir visā Latvijas teritorijā. Šāds projekts Latvijas teritorijā tiek īstenots pirmo reizi," sacīja Magone.
 
Filmu festivāla "Lielais Kristaps" direktore Kristīne Matīsa informēja, ka portālā "www.filmas.lv" ir atsevišķa sadaļa kino ziņām, atsevišķa sadaļa par filmu režisoriem un par filmām, kur iespējams iepazīties ne tikai ar filmas aprakstu, bet arī filmas veidotāju komandu un to, kādas balvas vai nominācijas filma saņēmusi nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps".
 
"Portālā iespējams aplūkot arī informāciju par to, kura no filmām ir visbiežāk skatīta. Šobrīd skatītāko filmu topā ierindojas spēlfilma "Ūdensbumba resnajam runcim", kas pēdējo nedēļu laikā skatīta 111 reizes," sacīja Matīsa.
 
Filmu festivāla "Lielais Kristaps" direktore stāstīja, ka saņemtas jau daudzas atsauksmes no dažādām Latvijas bibliotēkām, kurās cilvēki pauž prieku par iespēju tagad arī bibliotēkās bez maksas noskatīties latviešu filmas.
 
Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmite uzsvēra, ka šis projekts ir būtisks tieši jaunajai paaudzei. "Agrāk jaunie lasītāji bibliotēkās pie datora daudz laika pavadīja pie videospēlēm, taču tagad tiek piedāvātas labas spēlfilmas, dokumentālās un animācijas filmas, kas pēc saturiskās kvalitātes ir daudz labāks piedāvājums nekā videospēles," teica Šmite, paužot cerību, ka projekts būs lielisks ieguldījums jaunajiem lasītājiem.
 
"Vides filmu studijas" producents Uldis Cekulis vēlēja, lai projekta nākamais solis būtu latviešu filmu pieejamība skolu bibliotēkās. "Šis projekts ļauj popularizēt Latvijas kino, kas visbiežāk producentiem nav iespējams bez finansiāla atbalsta. Šī ir lieliska platforma, kā reklamēt kino," uzsvēra producents.
 
Jau ziņots, ka projekts tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, tā realizēšanā sadarbojoties divām valsts aģentūrām – NKC un "Kultūras informācijas sistēmas".
 
 
Aila Ādamsone LETA
Copyright © LETA