2018. gada 1. februārī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā (Mūkusalas ielā 3, M stāvā) notiks akadēmisko lasījumu cikla “Stāsti par cilvēku” lekcija “Stopēšana – no īkšķa līdz papēžiem” (Rules of Thumb: Auto-stop ‘Carporeality’). Ar lekciju uzstāsies antropologs Patriks Laviolets (Patrick Laviolette). Tā notiks angļu valodā. Ieeja bez maksas.


Jau nepilnu gadsimtu sabiedrības apziņā mīt visdažādākie viedokļi par stopēšanu. Šis neviennozīmīgi vērtētais bezmaksas pārvietošanās veids, kas no ceļotāja nepaģērē daudz vairāk, kā vien gaisā izslietu īkšķi, var materializēties dažādās, reizēm paradoksālās, formās. Tāpat kā vairumam citu motorizētu pārvietošanās veidu, stopēšanai ir nepieciešama autoceļu infrastruktūra. Tomēr stopētāju “anomālijas” pamatā ir tas, ka viņi, salīdzinājumā ar vidējo autobraucēju, izmanto vairākas autoceļu infrastruktūras dimensijas, neskatoties uz to, ka stopētāji ne tikai neseko, bet reizēm pat aktīvi pretojas šīs infrastruktūras ideoloģiskajiem pamatiem. Līdz ar to stopēšana var tikt skatīta kā limināla, antistrukturāla, piepilsētās mītoša parādība. Šo pārvietošanās veidu raksturo saikņu saraušana ar vietām, apvidiem, valstīm un robežām. Stopēšana var izvērsties par personīgo attiecību mīnu lauku, īpaši ja īkšķotājam un stūrētājam izrādās krasi atšķirīga izpratne par kādā valstī iesakņojušos hegemoniju un pretošanos tai.  Balstoties autoetnogrāfiskās atmiņās un lauka darbā iegūtajos datos, šī lekcija pievērsīsies stopēšanas pieredzei Eiropā – ar piemēriem no Lielbritānijas, Beniluksa valstīm, Vācijas un Slovēnijas.


Patriks Laviolets ieguvis doktora grādu University College London un kopš 2010. gada strādājis Tallinas Universitātē. Viņam ir starpdisciplināra pieredze materiālās un vizuālās kultūras studijās, kā arī medicīnas antropoloģijā un cilvēka ekoloģijā. Liela daļa viņa pētījumu analizē britu un eiropiešu identitātes veidošanos. Patriks ir divu 2011. gadā publicētu grāmatu autors: “The Landscaping of Metaphor and Cultural Identity” (Peter Lang) un “Extreme Landscapes of Leisure: Not a Hap-Hazardous Sport” (Ashgate). Viņa pētniecības intereses ietver kartes, intelektuālās biogrāfijas, kooperatīvu kustības, piedzīvojumu sportu un mūzikas telpas. Šobrīd Patriks raksta monogrāfiju, kuras provizoriskais nosaukums ir “The Hitchhiking Diaries”.


Pēc lekcijas diskusiju aizsāks Kristians Zalāns, kurš pasniedz kultūras un sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātē un ar mainīgu regularitāti nodarbojies ar stopēšanu pēdējos desmit gadus. Viņa pētnieciskās intereses ietver varas attiecības pilsētā, attīstības problemātiku un afekta teoriju.


Akadēmisko lasījumu cikla “Stāsti par cilvēku” mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar Latvijā un ārzemēs veiktajiem antropoloģiskajiem pētījumiem un veicināt starpdisciplināru sadarbību dažādu nozaru pārstāvju vidū.


Pasākumu organizē Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar LNB Nozaru literatūras centru.
  

 
Informāciju sagatavoja:

Ieva Puzo

Latvijas Antropologu biedrība

E-pasts: ieva.puzo@gmail.com