Pirmkārt, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) kopā ar sadarbības partneriem no citām atmiņas institūcijām ir radījusi Latvijas mērogam unikālu nacionālā kultūras mantojuma produktu – saistīto datu kolekciju “Rainis un Aspazija” runa.lnb.lv. Tā piedāvā jaunas, līdz šim neizmantotas iespējas atmiņas institūciju un privātās kolekcijās uzkrātu bagātību atklāšanā un eksponēšanā. Kolekcijā pieejami abu dzejnieku darbu izdevumi, vēstules, dokumenti un citi objekti, parādot gan šo objektu savstarpējo saistību, gan vēsturisko fonu un saistību ar ārējiem objektiem – personām, institūcijām, vietām un notikumiem. Kolekcija radīta ar mērķi attīstīt to kā resursu humanitāro zinātņu pētniekiem un studentiem, kā arī visiem Raiņa un Aspazijas interesentiem. Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas notikumā “LATA gada balva 2019” LNB saņēmusi atzinības rakstu par klasisko vērtību izteikšanu mūsdienīgu tehnoloģiju valodā, popularizējot atvērto un saistīto datu principus.

Otrkārt, projektā pabeigta skaņu ierakstu digitalizācija 221 000 minūšu jeb teju 3 500 stundu apjomā. Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā (LNDB) digitlabiblioteka.lv pieejami ieraksti no LNB, Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) un Rakstniecības un Mūzikas muzeja krājuma, savukārt digitalizētie ieraksti no Latvijas Radio arhīva 2 000 stundu garumā būs pieejami portālā www.diva.lv.

Treškārt, LNA veiksmīgi turpina realizēt kinodokumentu digitalizāciju – pilnībā pabeigta kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu digitalizācija, kas ir arhīva populārākā un visvairāk izmantotā kolekcija. Kopumā projekta laikā jau digitalizētas 28 550 minūtes jeb 2 905 filmas un hronikas. Restaurētās spēlfilmas un digitalizētās dokumentālās filmas pieejamas Nacionālā Kino centra portāla filmas.lv sadaļā “Arhīva krājums”, savukārt digitalizētās kinohronikas var skatīt LNA interneta vietnē redzidzirdilatviju.lv.

Novērtējot Latvijas muzeju aktīvo darbu aizvadītajā gadā, 2019. gada nogalē Kultūras informācijas sistēmu centrs īpaši organizētā darbseminārā pasniedza atzinības rakstus vairāku muzeju pārstāvjiem par labāko sagatavošanos un veiksmīgāko sadarbību projektā “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)”. Kopumā līdz 2020. gada martam digitalizēti 42 658 muzeju priekšmeti 69 muzejos un 1 000 pergamenti LNA. Šajā pavasarī arī paredzēta digitalizēto muzeju priekšmetu ievietošana Latvijas Nacionālā mākslas muzeju krājuma kopkataloga publiskajā portālā www.nmkk.lv, piedāvājot tos apskatei brīvpieejā tiešsaistē ikvienam interesentam.

Projektā uzsākta kompetenču centru un ar tiem saistīto darbības procesu ieviešana. Izstrādātais modelis paredz izveidot divus kompetenču centrus – 1) Digitalizācijas, digitālā satura pārvaldības un ilglaicīgās saglabāšanas kompetenču centru un 2) Satura jaunrades un izplatīšanas kompetenču centru. Plānots, ka kompetenču centrs institucionāli ir virtuāla vienība, kuru veido vairākas iestādes.

Izstrādāts IKT programmatūras infrastruktūras attīstības plāns digitālā kultūras mantojuma satura pārvaldības un izplatīšanas platformas attīstīšanai.

Latvijas Atvērto datu portālā publicētas Skaņu ierakstu kolekcijas, Karšu kolekcijas un Latviešu dziesmu svētku kolekcijas digitālo objektu metadatu kopas, kuru saturs brīvi pieejams izmantošanai atvērto datu formātā.

2020. gada 23. septembrī paredzēta otrā Digitālā kultūras mantojuma diena, kurā interesenti klātienē uzzinātu par aktualitātēm kultūras mantojuma digitalizācijas jomā Latvijā, t. sk. par projektā “Kultūras mantojuma satura digitalziācija (1. kārta)” sasniegto.

Digitalizētie materiāli ir pieejami Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā digitlabiblioteka.lv un portālos www.periodika.lv, gramatas.lndb.lv, runa.lnb.lv, dziesmusvetki.lndb.lv, www.diva.lv, filmas.lv, redzidzirdilatviju.lv.

 

Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: +371 26472501
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv