Kā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, bibliotēka gatava sadarboties ar LU, jo saskata iespējas īstenot kopīgus projektus, kā arī universitāte varētu palīdzēt ar bibliotēkas ēkas apsaimniekošanu Lielvārdes ielā, tur izvietojot savus fondus.
 
Tomēr apvienošanās gadījumā ar LU bibliotēku Akadēmiskās bibliotēkas vadība izvirzījusi savus nosacījumus, proti, bibliotēka vēlās palikt pašreizējās ēkās, kā arī saglabāt neskartu "Bibliotheca Rigensis" un Misiņa bibliotēku.
 
Lai arī Latvijas Universitātes pārstāvji sarunu līmenī akceptējuši abu bibliotēku apvienošanu, galīgais vārds tomēr piederēs LU Senātam, kura sēde paredzēta 29.jūnijā.
 
Savu attieksmi pret to nav paudusi arī Izglītības un zinātnes ministrija, lai gan izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) pagājušonedēļ atzina, ka šobrīd optimālākais risinājums Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas tālākā darbībā būtu tās apvienošana ar kādu no Latvijas augstskolu bibliotēkām, iespējams, Latvijas Universitātes bibliotēku.
 
Kā LETA jau ziņoja, 24.aprīlī valdības ārkārtas sēdē izglītības un zinātnes ministre Koķe paziņoja, ka Latvijas Akadēmisko bibliotēku plānots nodot Kultūras ministrijai (KM), vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi, kas sabiedrībā izsauca plašas diskusijas.
 
Pēc tam izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe uzsvēra, ka bibliotēkas nodošana KM ir tikai viens no iespējamiem variantiem un varētu tikt izskatīta arī daļēja tās krājumu nodošana Latvijas augstskolām, tomēr konkrēti lēmumi tiks pieņemti tikai pēc minēto priekšlikumu saņemšanas.
 
Aptuveni nedēļu vēlāk tika ziņots, ka fiziskas pārmaiņas bibliotēku līdz gada beigām neskars, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka plānoto finansējuma samazinājumu kontekstā Akadēmiskās bibliotēkas darbību līdzšinējā gultnē nav iespējams turpināt un bibliotēkas darbības tālāka attīstīšana ir neiespējama.
 
 
Katrīna Slišāne LETA
Copyright © LETA