Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs aicina iepazīties ar jaunieguvumiem svešvalodās tehnoloģiju, dabaszinātņu, humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs.
Latvijas Universitātes Apgādā klajā nācis tēžu krājums “Latvijas Universitātes 82. starptautiskā zinātniskā konference 2024. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija”
2024. gada 8. martā notika Latvijas Universitātes 82. starptautiskā zinātniskā konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija. LU Apgādā iznācis konferences tēžu krājums (sastādītāja – LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča).
Svinot latviešu grāmatniecības 500. jubileju, Talsu novada Laidzes pagastā notiks pasākums “Literārie koki Laidzē zaļos vienmēr!”. Pasākumā būs sarunas par novadnieku atstāto kultūras mantojumu, mūsdienu literatūras jaunumiem, turpināsies skolotājas Antonijas Dresleres aizsāktā “Literāro koku” stādīšanas tradīcija. Pasākums notiks Laidzes bibliotēkā 2024. gada 24. maijā pulksten 17.00.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 22. maijam.
Lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis” no 2. aprīļa līdz 8. maijam organizēja lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmsskolas vecuma bērniem un to vecākiem, kas notika LR Kultūras ministrijas atbalstītā projekta “Ceļā uz “Latviešu grāmatai 500” Latvijas reģionos: “Lasīšanas paradumi un to veicināšana” ietvaros.
Akadēmiskā vienība “Austrums” (www.austrums.lv) sadarbībā ar P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju rīko 9. gadskārtējo publisko diskusiju – “Vai Latvijā mediju ziņas ir brīvas un objektīvas?” P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Antonijas ielā 1, Rīgā, trešdien, 19.oktobrī, pl. 18.00.
• Par drukātajiem medijiem runās Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Dr. sc. soc., doc. Anda Rožukalne.
• Par TV un radio medijiem diskusijā piedalīsies Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons.
• Par tīmekļa medijiem izteiksies informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozares blogeris, portāla “Nozare.lv” redaktors Juris Kaža.
Moderators: žurnālists, Dr. phil., asoc. prof. Ainārs Dimants, Eiropas Žurnālistikas observatorijas portāla www.parzurnalistiku.lv zinātniskais direktors un “Austruma” vecbiedrs. Gaidīti visi interesenti, it īpaši žurnālisti un citi mediju praktiķi, bet arī mediju patērētāji.
Pagājušajā gadā diskursijā “Pilsoniskā demokrātija – ceļš uz Latvijas atdzimšanu?” uzstājās zvērināts advokāts Lauris Liepa, advokātu biroja “Liepa, Skopiņa, Borenius” partneris, socioloģijas profesore Dr. Brigita Zepa, Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore, un Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Irklis.
Pirmo atklāto sabiedrisko diskusiju “Par Latvijas pilsoņu valstisko apziņu domājot” “Austrums” sarīkoja 2003. gadā LU Mazajā aulā. Referenti bija prof. Dr. J. Stradiņš, psihiatre Dr. G. Ancāne, “Austruma” vecbiedrs, fiziķis A. Anspoks, filoloģe Dr. A. Priedīte un starptautiskās politikas lietpratējs Dr. A. Lejiņš. Gadu vēlāk LU Sociālo zinātņu fakultātē notika diskusija “Ko Jānis Čakste teiktu par mūsdienu Latvijas demokrātiju?”. Referenti: prof. Dr. J. Peniķis, sabiedrības par atklātību “Delna” valdes priekšsēdētājs, “Austruma” savietis R. Putnis un politoloģe Mg. L. Čigāne. 2005. gada temats – “Cilvēka genoma pētīšana. Drauds cilvēka tiesībām? Pārkāpums pret radītāju?”. Diskusijā kā galvenie runātāji piedalījās prof. Dr. V. Pīrāgs, asoc. prof. Dr. J. Cālītis un juriste Mg. A. Kovaļevska. Kā koreferenti (diskutanti) – prof. Dr. E. Grēns un “Austruma” savietis, jurists M. Tarlaps. 2006. gadā – “Vai varam atļauties nerespektēt cilvēkus, kuri atšķiras no mums?”. Diskusijā piedalījās Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore I. Brands-Kehre, molekulārbiologs un TV3 raidījuma “Bez tabu” vadītājs Dr. J. Šteinbergs, priesteris, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktors Dr. P. M. Jerumanis, rakstniece un publiciste M. Gūtmane un Rīgas Stradiņa universitātes lektors A. Reinis. 2007. gadā diskusijā “Vai apzinīgam pilsonim ir vajadzīgs aizliegums?” uzstājās bijušais Ministru prezidents, ārlietu un tieslietu ministrs Dr. V. Birkavs, Rīgas Stradiņa universitātes rektors prof. Dr. J. Vētra un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Dr. J. Broks. 2008. gadā jautājumu “Vai Latvijas valsts izaug no biedrībām?” aplūkoja esejiste, politoloģe Dr. Vita Matīsa un Saeimas deputāts prof. Dr. Artis Pabriks. 2009. gadā antropoloģe Dr. R. Grāvere, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis prof. Dr. U. Osis un vēsturnieks Mg. Artūrs Tomsons diskutēja par tēmu “Latvieši – kas mēs esam un kas būsim?”.
Pirmo diskusiju referāti ir publicēti Latvijas Universitātes žurnālā “Latvijas Vēsture” (2004). Pēdējo gadu referātus ir publicējis (2006-2011) žurnāls “Akadēmiskā Dzīve”, ko “Akadēmiskās Dzīves” Tēvzemes apgāds izdod kopā ar LU Akadēmisko apgādu. Latviešu valodā vienīgais nopietna rakstura žurnāls akadēmiskajai saimei un visiem zinātkārajiem par Latvijai nozīmīgiem zinātnes, kultūras un sabiedriskiem jautājumiem pieejams labi vadītās grāmatnīcās un bibliotēkās.
Papildu informācija:
agris.zihmanis@inbox.lv
Tālr.: 26132445
