Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
2013. gada 9. februārī plkst. 15.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Rīgā, Brīvības ielā 38 – 4) notiks sarīkojums “Laimas diena”, kas veltīts dzejnieces…
2013. gada 9. februārī plkst. 15.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Rīgā, Brīvības ielā 38 – 4) notiks sarīkojums “Laimas diena”, kas veltīts dzejnieces Laimas Līvenas 70. gadskārtai.
Dzejnieces Laimas Līvenas šūpulis pirms septiņdesmit gadiem kārts gleznainajā Kurzemes Šveicē, Kandavas pagasta “Mežgravās”.
Jau 1963. gadā pēc pirmajām publikācijām laikrakstā “Padomju Jaunatne” un dalības Jauno autoru seminārā, Laimu uzrunā dzejniece Mirdza Ķempe un mudina studēt Maskavā, Maksima Gorkija Literatūras institūtā.
Paralēli neklātienes studijām Maskavā jaunā autore strādā dažādās jomās: fabrikā “17. jūnijs”, Latvijas televīzijā, vēlāk par laikraksta “Padomju Jaunatne” literāro konsultanti, izdevniecības “Liesma” redaktori un īsu laika sprīdi arī Andreja Upīša muzejā.
No pirmās debijas grāmatas “Caur ziemas dienām” (1967) līdz pēdējam krājumam “Bezlaicīte” (2005) Laimas Līvenas dzeja lasītājus uzrunā ar tiešumu un atvērtību, bet vislielāko rezonansi iegūst dzejolis “Ezers” (“Ezers guļ ielejā, / Kā dieva spļāviens”, 1968.15.10.).
Laikrakstā “Padomju Jaunatne” izraisās plaša lasītāju, literātu un kritiķu polemika par tā laika latviešu dzejas attīstības likumsakarībām, tajā savu viedokli publicē lietuviešu dzejnieks Eduards Mieželaitis, literatūrzinātnieks profesors Kārlis Krauliņš, kritiķis Ilgonis Bērsons, dzejnieki Imants Auziņš un Arvīds Skalbe.
Pašlaik Laimas Līvenas dzeja, kas publicēta septiņos krājumos, visbiežāk mūs uzrunā Imanta Kalniņa dziesmās “Apvij rokas”, “Karsta mana jauna dziesma”, “Vēlā stundā”, kā arī Jāņa Sildega, Pētera Plakida, Jura Karlsona, Lailas Ilzes Purmalietes, Armanda Alkšņa, Gunāra Šimkus un citu komponistu skaņdarbos ar dzejnieces tekstiem.
Sarīkojumā, kas notiks 9. februārī, atmiņās par Laimu Līvenu dalīsies dzejnieces Lija Brīdaka, Olga Lisovska, aktrise Baiba Nolendorfa, gleznotāja Silvija Meškone, kā arī dzejnieces ģimene un draugi.
Tuvāka informācija pa tālruni 67289767vai e-pastu: upits@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un http://www.upisamuzejs.lv
