Pavasara konferences apskats
2026. gada 10. aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņu zālē norisinājās tradicionālā Pavasara konference. Šoreiz tā veltīta Francijai, kas daudziem par pārsteigumu lielu daļu savu pasaulslaveno bērnu grāmatu drukā tepat Latvijā. Piedāvājam atskatu uz konferences norisi.
Viens no konferences pirmajiem runātājiem bija Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics, kurš tika sumināts tipogrāfijas apaļajā 30 gadu jubilejā. Pēc Matrevica teiktā 70 % no visām Latvijā izdotajām grāmatām tiek drukātas Jelgavas tipogrāfijā, tomēr lielākā daļa tipogrāfijas slodzes ir tieši eksports. Šī sadarbība kalpoja kā tilts uz konferenci “Bērnu grāmatu industrijas dienas. Francijas piemērs”, kas pulcēja bibliotekārus, skolotājus, izdevējus, rakstniekus un pētniekus. Uz Ziedoņa zāles skatuves kāpa gan nozares profesionāļi no Latvijas, gan vieslektori no Francijas un Šveices, bet pārtraukumā bija lieliska iespēja apskatīt Jelgavas tipogrāfijā drukāto franču grāmatu izstādi.
Bērnu literatūra kā instruments
Ar prezentāciju “Bērnu literatūras pieejamības nodrošināšana ieslodzījuma vietās” uzstājās Parīzes priekšpilsētas Klamāras La Petite Bibliothèque Ronde direktors Žiljēns Marešals (Julien Marechal). Viņš dalījās pieredzē ar lasītveicināšanas projekta īstenošanu, kur bērnu un jauniešu literatūra tika izmantota ieslodzīto atbalstam: “Kā pamudināt ārpus cietuma lasīt un šeit vairs neatgriezties, ja cietumā nav bibliotēkas?” Sadarbojoties Kultūras un Tieslietu ministrijām, Francija ir atzinusi piekļuvi kultūrai par ieslodzīto pamatvajadzību, tomēr praktiski cietumos vai nu nav bibliotēku vai bibliotēkā – grāmatu.
La Petite Bibliothèque Ronde organizētā projekta ietvaros Nantēras cietumam Francijas piepilsētā tika ziedota 441 bērnu grāmata, organizētas lasīšanas darbnīcas un literārās aktivitātes, ko apmeklēja 150 interesenti, tomēr tas ir piliens okeānā, jo ieslodzīto skaits Francijā sasniedz 85 000. Savā prezentācijā Žiljēns Marešals uzsvēra šīs iniciatīvas lomu resocializācijas veicināšanā un analfabētisma apkarošanā. Pēc 2022. gada datiem ap 10 % Francijas iedzīvotāju ir grūtības lasīt un rakstīt. Bērnu literatūras pieejamība palīdz ieslodzītajiem uzturēt kontaktu ar savām ģimenēm, atvieglo emocionālas saiknes izveidošanu ar cilvēkiem sev apkārt gan ieslodzījuma laikā, gan pēc tam, kā arī motivē apgūt lasītprasmi.
Žiljēns Marešals komentēja arī lielo bērnu un jauniešu literatūras tirgu: “Grāmatu izdošana un institūciju, tai skaitā cietumu, (ne)spēja tās iegādāties ir viena monētas puse. Otra puse ir lasīšanas veicināšana.” Prezentācijas noslēgumā Marešals aicināja brucināt barjeras, kas eksistē starp potenciālo lasītāju un grāmatu. To var darīt, popularizējot t.s. klusās grāmatas, grāmatas ar attēliem un komiksus. Viņš uzsvēra, ka mūsdienās lasīšana jāveicina atsevišķi, izceļot tās pozitīvo ietekmi uz cilvēka labklājību.
Literatūras sociālo dimensiju uzsvēra arī viešņa no Šveices, izdevniecības Editions La Joie de lire pārstāve Elena Maksvela Brustē (Helen Maxwell Broustet). Savā galvenokārt vizuālajā prezentācijā lektore projicēja izvilkumus no grāmatām un demonstrēja, kā tās kļūst par instrumentu, lai runātu par sarežģītām tēmām – migrāciju, karu, identitāti un kultūru daudzveidību. Stāsti par bēgļu pieredzi, piespiedu pārvietošanos un dzīvi jaunā vidē atklāj literatūru kā empātijas un izpratnes veidotāju pasaulē, kur arī bērni tieši vai netieši saskaras ar sarežģītām politiskām situācijām. Mūsu pienākums ir nevis ar grāmatām izvairīties no kara un vardarbības, bet tās izmantot kā instrumentu, lai par šīm pieredzēm runātu.
Bērnu un jauniešu oriģinālliteratūras tendences
Izdevniecības “Helios” mārketinga vadītāja Ulrika Ūpe 2025. gadā izdotās oriģinālliteratūras apskatā koncentrēti apkopojusi visu, ko aizvadītajā gadā bērniem un jauniešiem uzrakstījuši pašmāju autori. Kopā izdoti 67 darbi galvenokārt pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, ievērojami mazāk ir kvalitatīvas literatūras jauniešiem. Tika izceltas interesantākās tendences – satura mērķtiecīga pielāgošana konkrētām vecuma grupām, grāmatu sērijas (Dace Krēsliņa “Aizvēstures pilsētas detektīvi”, Agnese Vanaga un Marina Heniņa “Jannis un Čapa”) un konkursi, kas veicina jaunu autoru ienākšanu literatūrā. Darbos bieži parādās zaudējuma pieredze, emocionālā ievainojamība, indivīda attiecības ar sabiedrību un ekoloģijas jautājumi. Pieaugot lasītājam, pieaug reālistisku stāstu īpatsvars, kas atspoguļo sarežģīto pasauli. Ulrika Ūpe pozitīvi vērtē autorus, kas līdz šim rakstījuši pieaugušajiem, bet šogad debitē bērnu literatūrā, tādējādi paplašinot stilistisko un tematisko daudzveidību (Ivars Šteinbergs, Ilze Aizsila, Nils Sakss).
Ilustrācija, kas neuzbāžas ar patiesību
Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes katedras docente Aiga Dzalbe runāja par ilustrāciju mākslu, izceļot galvenās tendences bērnu grāmatu dizainā. Viņa uzsvēra, ka ilustrācijas nav tikai dekoratīvs elements, bet gan kritiskās domāšanas forma, norādot – bērni mācās konstruēt nozīmi ar attēlu palīdzību tikpat lielā mērā kā ar tekstu. Bērnu grāmatas arvien biežāk eksperimentē ar izkārtojumu, krāsām, simboliem un emocionālo izteiksmi. Piemēram, Martas Folkmanes ilustrācijas Sergeja Timofejeva grāmatā “Moka un Roberts” rāda pasauli, iedvesmojoties no suņa perspektīvas, kas pasauli redz pelēcīgi brūnganu, ne tik krāsainu kā cilvēks. Aiga Dzalbe izcēla arī grāmatas ar tumsā spīdošiem vākiem (Luīzes Pastores un Evijas Pintānes “Laimes govs”, Daces Krēsliņas “Spīdošās gaismas tracis”) un tekstilgrāmatas, kur blakus tekstam un vizualitātei ienāk arī taktilā pieredze. Šāda imersija stāstā var būt īpaši saistoša mūsdienu bērniem un arī pieaugušajiem, kas pieraduši pie vides, kas stimulē vairākas maņas vienlaikus.
Par sarežģītajiem projektiem Jelgavas tipogrāfijā runāja Kamija Desproža (Camille Desproges), izdevēju grupas “Actes Sud” ražošanas vadītāja. Viņa projicēja grāmatu ilustrācijas uz ekrāna un komentēja sarežģījumus, ar kādiem saskaras mākslinieki un grāmatu ražošanas speciālisti, kuriem jārēķinās ar drukas tehniskajām īpatnībām – ilustrācija grāmatā izskatīsies citādi nekā digitālā failā vai uz papīra parauga. Kamija Desproža uzsvēra, ka kvalitatīvs rezultāts iespējams ciešā sadarbībā starp mākslinieku, izdevēju un tipogrāfiju, it īpaši strādājot ar vizuāli sarežģītiem izdevumiem netradicionālā formātā. Viņa arī atzina, ka Jelgavas tipogrāfija ir vieta, kas savu darbu veic profesionāli, spējot precīzi īstenot augstas kvalitātes mākslinieciskās ieceres.
No Dogmena līdz Aušvicai
Latvijas Universitātes lektores, Latviešu valodas aģentūras tālākizglītības programmu vadītājas un skolotājas Ineses Eglītes prezentācijā tika apskatīta tulkotā bērnu un jauniešu literatūra Latvijā 2025. gadā un izcelts pieaugums gan apjomā, gan tematiskajā daudzveidībā. Aizvadītajā gadā tika izdoti 137 tulkoti darbi no vairāk nekā 15 valodām, galvenokārt angļu un vācu, taču ievērojami daudz tulkoti arī Skandināvijas un Baltijas valstu autori. Arī tulkojumos dominē sarežģītas tēmas – vientulība, identitāte, zaudējums, attiecības un piederība, – literatūrai pārsniedzot vienkāršas izklaides robežas. Aizvien populāras ir gan bērnu iemīļotās sērijas, piemēram, “Dogmens”, “Harijs Poters” un “Woodwalkers”, gan arī klasikas adaptācijas, piemēram, “Gredzenu pavēlnieks” un “Mušu valdnieks”, kas liecina par izdevēju centieniem padarīt klasikas darbus vizuāli pievilcīgākus, līdz ar to pieejamākus jaunajiem lasītājiem.
Konferencē “Bērnu grāmatu industrijas dienas. Francijas piemērs” bērnu un jauniešu literatūra šogad izcelta kā sociāli nozīmīga prakse, kas veicina iekļaujošas, apzinātas un sirdsgudras sabiedrības attīstību. Likumsakarīgi, ka arī 2025. gada izdevumi iezīmē pāreju uz emocionāli un eksistenciāli sarežģītāku bērnu literatūru, tai skaitā arī klasikas darbu atdzimšanu gan tekstuāli, gan vizuāli jaunos un saistošos formātos. Kaut arī izklaidējošā bērnu grāmatu puse ir ārkārtīgi nozīmīga, jāatceras, ka tas, ko rakstām un lasām bērniem, nav “vieglāka” literatūra, tas ir arī nozīmīgs sociāls instruments, spējīgs attīstīt empātiju un komunikāciju un uzlabot dzīves kvalitāti.
Paldies visiem par dalību konferencē. Turpināsim lasīt un būt līdzās. Uz tikšanos nākamajā pavasarī!
Aicinām lasīt:
Pavasara konferences apskats 2025
Pavasara konferences apskats 2026
Visi foto: Kristians Luhaers
Apskatu sagatavoja:
Emija Grigorjeva
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bērnu literatūras centra informācijas speciāliste
Emija.Grigorjeva@lnb.lv
Pavasara konferences apskats