Latvijas Bibliotēku portāla rubrika “Iepazīstam skolu bibliotēkas” savu ceļojumu turpina Raunas novada Raunas pamatskolas bibliotēkā – gaišā, rosīgā un atvērtā skolas sirdī, kur “satiekas arī tie, kas ikdienā nesatiekas” un kuru jau trīs gadus vada bibliotekāre, kura domāja, ka nekad nebūs bibliotekāre.

Skolas bibliotekāre Inga Cera

Raunas pamatskolas bibliotekāre Inga Cera ir arī teātra mākslas skolotāja un MOT (norvēģu valodā – drosme) trenere jauniešiem. Pēc izglītības – sākumskolas un pirmsskolas skolotāja. Bibliotekāres darba gaitas uzsāka 2023. gada augustā, ielecot iekšā nezināmajā un jaunajā – īsi pirms jaunā mācību gada. “Kad biju darba meklējumos, man zvanīja Raunas pamatskolas lietvede, jo biju nosūtījusi savu CV. Kad man piedāvāja darbu būt par skolas bibliotekāri, es klusībā pie sevis nodomāju “Es un bibliotekāre – nu nē, nebūšu”, bet piekritu doties uz darba interviju, paklausīties piedāvājumu, lai arī skaidri zināju, ka atteikšos,” stāsta Inga. Pēc intervijas jau sākusi apsvērt “kas neriskē, tas…” un nu jau trīs gadus strādā Raunas pamatskolā. “Man nav bibliotekāres izglītības, visu, ko es daru un ko piedāvāju, esmu apguvusi pašmācības un profesionālās pilnveides ceļā.”

Līdzās Raunas pamatskolas bibliotekāres darbam Inga Cera visupirms ir mamma trīs brīnišķīgiem bērniem – Rūtai, Emīlijai un Valteram, kuri ikdienā prasa daudz enerģijas un uzmanības. Ingas dzīves moto: “Ar sirdi darīt savu darbu un ar mīlestību būt mammai – tas ir mans lielākais spēks.”

Atziņa par skolas bibliotēku
Bibliotēka skolā ir vieta, kur jaunais satiekas ar nezināmo, kur ikviens var aizrauties grāmatu valstībā, un ikreiz, kad lasām, mēs nekad neesam vieni – mums līdzās vienmēr ir kāds stāsts.

Skolas bibliotēka trīs vārdos
Iedvesmot, iesaistīt un vienot!

Bibliotēka lepojas ar ikvienu, kurš ienāk, jo pie skolas bibliotekāres nenāk skolēni, tikai lai lasītu, bet nāk, lai aprunātos par savu ikdienu, vai pēc palīdzības, ja tā nepieciešama. Inga Cera lepojos arī ar ikvienu kolēģi, kurš ienāk, “un tad kopā top trakoti labas idejas, kuras citreiz tiek realizētas, citreiz paglabātas dārgumu lādītē”. Inga lepojas arī ar sevi, ka strādā Raunas pamatskolā.

Kāpēc Raunas pamatskolas bibliotēka?
Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzņemtajā video sižetā par grāmatām, lasīšanu un bibliotēkām, kas tapa norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” 2025. gada 8. novembra kulminācijas pasākumā, Raunas pamatskolas direktors (arī Latvijas Bibliotēku portāla bibliotēku draugs) Edgars Plētiens par skolu bibliotēkām saka: “Bibliotēkai skolā ir jābūt atvērtai. Bibliotēkai ir jābūt tādai, kur bērni grib ienākt, nevis no viņas labāk iziet, un bibliotekārei arī ir jābūt tādai, kurai bērni grib pieiet, pajautāt, nevis neiet un nepajautāt. Bibliotēkai skolā ir jābūt caurvijai. Tā nevar būt telpa skolas kreisā spārna gaiteņa galā, kurā nekad nedeg lampiņa. Un es aizeju tur vienreiz gadā pēc mācību grāmatām. Raunas pamatskolā tas ir ļoti loģiski, ka bibliotēka ir ēkās vidū, tieši pie ieejas, tā ka tur neieiet faktiski nav iespējams.”

Raunas pamatskolas bibliotēka atrodas skolas pirmajā stāvā, un tās ir pirmās durvis, kuras ir teju pretī ieejai. Tā ir telpa, kurai bieži durvis stāv vaļā, tā aicina, un te satiekas jaunieši, skolotāji un citi klātesošie. Bibliotēkā ik rītu ir dzirdamas čalas, grāmatu šķirstīšana un printera darba duna. Te satiekas arī tie, kuri ikdienā pat nesatiekas. Skolas bibliotēka aizved ikvienu ne vien grāmatu ceļojumā, bet arī darba atmosfērā un dzīvās sarunās. Bibliotēka ir plaša, ar divām telpām: vienā glabājās grāmatas, otra ir lasītava. Raunas pamatskola atrodas pasakainā vietā, dabas un vēstures ielokā, un no bibliotēkas logiem ir tiešs skats uz Raunas pilsdrupām. Logi ikdienā ienes daudz gaismas un ļauj iegrimt arī domu tālēs. Bibliotēkā gaidīts ikviens, un to izmanto ne tikai čaklie lasītāji.

Raunas pamatskolas un bibliotēkas īpaša tradīcija ir Citādā diena, kas ierasti notiek pēdējā skolas dienā. “Tā ir diena, kurā mācāmies nevis no grāmatām, bet no cilvēkiem,” stāsta Inga. “Mācību saturs notiek nevis no rīta, bet pēcpusdienā darbnīcu formātā un noslēdzas ar nakšņošanu skolā gan skolēniem, gan skolotājiem.” Īpaša bibliotēkas tradīcija ir arī bibliotēkas stundas, kurās katru reizi tiek piedāvāts cits saturs. “Nodarbībās notiek gan sarunas, gan lasīšana, gan praktiska darbošanās vidē ar grāmatām: tās ir izzinošas stundas par rakstniekiem, par lasīšanu, par dzeju un tās tapšanu.” Bibliotēku stundām nav konkrēta norišu grafika: bibliotekāre vadās pēc sajūtām, kad ir kāda ideja, ko ir vēlme realizēt, un vienkārši dara. Līdzās tradīcijām skola un bibliotēka aktīvi strādā ar jaunām idejām un meklē arvien jaunus ceļus.

Lasītveicināšanas aktivitātes Raunas pamatskolā tiek rūpīgi plānotas, lai ikvienam skolēnam būtu piedāvātas viņa vecumam atbilstošas aktivitātes. Galvenās aktivitātes ir:

“Randiņš ar grāmatu – šī aktivitāte mums norisinās februāra mēnesī, kad skolēniem un skolotājiem ir iespēja doties randiņā ar grāmatu. Ikreiz tiek piedomāts par to, kā skolēni un skolotāji varēs izvēlēties, ar kuru grāmatu tad dosies randiņā. Kad grāmata ir izlasīta, tad jāsniedz atsauksme.

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija – mēs kā skola šajā akcijā piedalāmies trešo gadu, skolēniem ir iespēja nākt uz bibliotēku un izvēlēties savam vecumposmam atbilstošu grāmatu. Šogad man bija pārdomas, ka nedaudz ir vēl jāpiedomā, kā nākamajā mācību gadā iesaistīt vairāk skolēnu.

Skaļās lasīšanas sacensības – piekto klašu skolēniem tās notiek valstiskā līmenī, bet es ieviesu arī citos vecumposmos, jo redzu, ka ir interese, un tas ir būtiski – prast lasīt citu priekšā. Pagājušā gadā startējām ar skaļo lasīšanu 1.–4. klasei, skolotājas kopā ar skolēniem klasē veica atlasi, kuri būs tie, kas piedalīsies skolas finālā. Tad notika skolas fināls, kurā skolēni uzstājās skolas priekšā un lasīja skaļi. Bija žūrija, kas vērtēja un sadalīja pateicības un diplomus. Šogad šo pasākumu mēs turpinām, bet nu jau plašākā mērogā, 1.–7. klasei. Redzēs, kā mums ies! 🙂

Lielā lasīšanas diena skolā – tā ir viena diena februārī, kad mēs visi lasām. Mēs varam lasīt individuāli vai visa klase kopā, pēc brīvas izvēles: kādā stundā, brīvā dabā, sev ērtā pozā, ar plediņu vai bez. Jau otro gadu mums ir šāda diena skolā, un tā rullē, šogad bija īpaši patiess prieks, jo kopā ar mani, logopēdi un lielo klašu skolēniem, lasīja arī skolas direktors Edgars Plētiens. Pēc lasīšanas padalījāmies ar savu svarīgāko atziņu. Savukārt mazo klašu skolēni lasīja kopā ar skolotājām.

Lielais lasīšanas BINGO – šis ir ierāvis grāmatu pasaulē ļoti daudzus skolēnus. No savas puses es piedāvāju divas dažādas bingo kartiņas, viena ir 1.–4. klasei, kur ir seši lauciņi ar lasāmajām grāmatām, otra ir 5.–9. klasei, kur ir deviņas grāmatas jāizlasa. Šī lasītveicināšanas aktivitāte norisinās no 1. novembra līdz 30. aprīlim. Liekot roku uz sirds, es varu teikt, ka šis BINGO ir tiešām aizrāvis skolēnus. Uz šo brīdi mums ir jau 7 skolēni, kuri ir aizpildījuši savas BINGO kartiņas ar izlasītām grāmatām, man ir divas skolnieces kuras ir izlasījušas savam vecumam atbilstošo kartiņu 1.–4. klasei un ir jau izlasījušas 5.–9. klašu kartiņu. Kad skolēni nāk nodot izlasīto grāmatu, viņi pastāsta par to, un tad ir BINGO jautājums. Ja stāstījums atspoguļo grāmatas saturu un uz jautājumu skolēns brīvi var atbildēt, varu būt droša, ka grāmata patiesi ir lasīta, un skolēns savā kartītē saņem uzlīmi. Pie katra BINGO apbalvoju skolēnu un saku paldies arī vecākiem. Vienmēr prieks dzirdēt vecāku stāstus, kā šī akcija ir atraisījusi bērnus un nākusi par labu ne vien regulārai lasīšanai, bet arī emociju izpaušanai un spējai komunicēt ar citiem. Kas zina, cik BINGO vēl piedzīvosim līdz aprīļa beigām!

Lasīšanas krēsli – skolā mums tādi ir divi, izvietoti skolas pirmā stāva gaitenī. Ideju ierosināja skolas logopēde Undīne Fiņko, kura reiz kādā semināra bija to redzējusi. Sacīts – darīts! Noteikums ir krēslus izmantot tikai lasīšanai, tomēr arī mierīgu atpūšanos mēs akceptējam.

Kakao ar grāmatu – šī ideja pieder lasītāju klubiņa “Zīļuks” vadītājai Ilzei Podniecei, kura kopā ar klubiņu to realizēja skolas bibliotēkā. Skolēni nāk uz nodarbību ar savu vai bibliotēkā paņemtu grāmatu. Atnākot uz šo pēcpusdienu, skolēni izvēlās savu kakao paliktnīti ar kādu atziņu, kuru var sasaistīt ar izlasīto grāmatu. Šīs atziņas kopīgi tiek pārrunātas. Bet, kā jau nosaukums vēsta, neiztrūkstoša sastāvdaļa ir gan kopīga grāmatu lasīšana, gan silts kakao. Kopā ar Ilzi mums ir labs tandēms, un spējam vienmēr un visur sadarboties! Vairāk tādu kolēģu! 🙂

Pasaku rīti/pēcpusdienas pirmsskolā – katru mācību gadu es dodos pie Raunas pamatskolas pirmsskolas grupām, kur piedāvāju dažādu saturu, ko mēs darīsim. Viss ir saistīts ar grāmatu lasīšanu. Šogad mums tēma ir – “Skudriņa Kāpēcīte!”. Lasām kopīgi grāmatu un tad radoši un aktīvi darbojamies.

Detektīva izlaušanās no skolas – šis pasākums parasti notiek oktobra izskaņā, kad skolā un bibliotēkā parādās spoku tēli un skeleti, radot noslēpumainu un mazliet biedējošu noskaņu. Tad darbībā iesaistās mūsu skolas “detektīvi”, kuriem jāatrisina dažādi uzdevumi un jāatrod pavedieni. Pasākums norisinās vairākās stacijās. Katrā stacijā skolēnus sagaida dažādi lasītveicināšanas uzdevumi, kā arī matemātikas un loģikas uzdevumi, kas prasa gan zināšanas, gan atjautību. Skolēni strādā komandās, meklē atbildes, lasa, domā un kopīgi risina uzdevumus. Pirmajā gadā uz šo pasākumu ieradās gandrīz 50 skolēni. Interese bija tik liela, ka jau nākamajā mācību gadā, tuvojoties oktobrim, skolēni sāka jautāt – vai šogad pasākums arī notiks? Protams, ka notika! Un tagad var droši teikt – tā ir kļuvusi par gaidītu tradīciju, kas katru gadu pulcē skolēnus uz aizraujošu un mazliet mistisku piedzīvojumu.”

Skolas bibliotēkas loma un nozīme mūsdienu skolā ir daudz plašāka nekā tikai grāmatu izsniegšana, uzsver Inga. Tā ir vieta, kur skolēni attīsta lasītprasmi, informācijas meklēšanas prasmes, kritisko domāšanu un interesi par zināšanām. Bibliotēka kļūst par nozīmīgu izglītības procesa sastāvdaļu, kas palīdz skolēniem ne tikai apgūt mācību vielu, bet arī veidot ieradumu mācīties patstāvīgi. Bibliotekāre uzskaita:

“Skolas bibliotēka ir vieta, kur tiek veicināta lasītprasme un lasītprieks. Bibliotēka piedāvā dažādu žanru un grūtības pakāpju grāmatas, kas palīdz skolēniem attīstīt valodu, paplašināt vārdu krājumu un iztēli. Regulāri lasīšanas veicināšanas pasākumi, piemēram, grāmatu izstādes, lasīšanas konkursi, tematiskās nedēļas vai radošie uzdevumi, palīdz skolēniem atklāt, ka lasīšana var būt aizraujoša un interesanta nodarbe.

Bibliotēka ir svarīgs informācijas un mācību resursu centrs. Mūsdienās skolēniem jāprot orientēties lielajā informācijas daudzumā – gan grāmatās, gan digitālajos resursos. Skolas bibliotēka palīdz apgūt informācijas meklēšanas prasmes, māca izvērtēt informācijas ticamību un izmantot dažādus informācijas avotus.

Bibliotēka ir mācību un sadarbības vide. Tā ir vieta, kur skolēni var mierīgi mācīties, strādāt grupās, gatavot projektus, spēlēt galda spēles vai vienkārši lasīt. Bibliotekārs ir tas, kuram ir jāsadarbojas ar skolotājiem, organizējot dažādus mācību un izglītojošus pasākumus, kas papildina stundās apgūto. Šāda sadarbība palīdz padarīt mācību procesu daudzveidīgāku un interesantāku.

Skolas bibliotēkā notiek dažādi pasākumi – tikšanās ar rakstniekiem, tematiskās izstādes, radošās darbnīcas, spēles un konkursi. Šādi pasākumi stiprina skolēnu interesi par literatūru, kultūru un zināšanām kopumā, kā arī veicina piederības sajūtu skolai.”

Inga Cera uzsver, ka mūsdienu skolas bibliotēku var definēt kā daudzfunkcionālu mācību, informācijas un kultūras vidi, kas atbalsta skolēnu attīstību, veicina lasītprasmi un palīdz veidot patstāvīgus, domājošus un zinātkārus jauniešus. “Bibliotēka ir nozīmīgs atbalsts gan skolēniem, gan skolotājiem, un tās loma mūsdienu skolā kļūst arvien svarīgāka.”

Skolēnu attiecības ar lasīšanu un informāciju mainās tehnoloģiju attīstības un informācijas pieejamības dēļ, un bibliotēkas ir spiestas pielāgoties šīm pārmaiņām, lai saglabātu savu nozīmi skolēnu izglītībā.

“Mainās skolēnu lasīšanas paradumi un informācijas iegūšanas veidi. Agrāk galvenais informācijas avots bija grāmatas, bet mūsdienās skolēni biežāk izmanto digitālos resursus – internetu, sociālos tīklus un dažādas elektroniskās platformas. Tas nozīmē, ka skolēni lasa ne tikai literārus tekstus, bet arī dažādus citus informācijas veidus, piemēram, diagrammas, tabulas, kartes un infografikas. Līdz ar to lasīšana vairs nav tikai grāmatu lasīšana, bet plašāka prasme saprast un analizēt dažādus tekstus un informācijas formātus.

Samazinās interese par tradicionālo lasīšanu. Daļa skolēnu lasa mazāk nekā agrāk, jo konkurenci rada digitālās izklaides iespējas. Treškārt, mainās veids, kā skolēni meklē un izmanto informāciju. Mūsdienās skolēni bieži izmanto vairākus informācijas avotus vienlaikus – gan digitālos, gan drukātos. Pētījumi rāda, ka skolēniem, kuri regulāri lasa grāmatas (gan papīra, gan digitālā formātā), parasti ir labāki lasīšanas rezultāti nekā tiem, kuri grāmatas gandrīz nelasa.”

Inga stāsta, ka skolas bibliotēkas pielāgojas šīm pārmaiņām vairākos veidos:

“Bibliotēkas vairs nav tikai vietas, kur izsniedz grāmatas – tās kļūst par mācību un informācijas centriem. Skolu bibliotēkas palīdz skolēniem attīstīt lasīšanas prasmes, atrast uzticamus informācijas avotus un veidot kritisko domāšanu.

Bibliotēkas piedāvā ne tikai drukātās grāmatas, bet arī digitālos resursus – e-grāmatas, datubāzes un piekļuvi internetam. Tās organizē arī dažādus pasākumus, piemēram, lasīšanas veicināšanas programmas, nodarbības par informācijas meklēšanu un medijpratību.”

Bibliotekāre secina, ka skolēnu attiecības ar lasīšanu kļūst daudzveidīgākas, jo arvien lielāku lomu spēlē digitālā informācija. Tāpēc arī bibliotēkas maina savu darbību – no tradicionālas grāmatu krātuves tās pārvēršas par moderniem informācijas un mācību centriem, kas palīdz skolēniem orientēties plašajā informācijas vidē.

Sadarbība starp skolotāju un skolas bibliotekāru
Robeža starp skolotāja un bibliotekāra lomu ir saistīta ar viņu galvenajiem pienākumiem: skolotājs galvenokārt ir atbildīgs par mācību satura pasniegšanu, skolēnu zināšanu un prasmju attīstīšanu konkrētajā mācību priekšmetā, savukārt bibliotekārs nodrošina piekļuvi informācijas resursiem, palīdz tos atrast, izvērtēt un izmantot. Bibliotekārs rūpējas par bibliotēkas krājumu un veido vidi, kas rosina skolēnus lasīt un interesēties par literatūru. Tomēr īstā sadarbība sākas tur, kur šīs lomas sāk pārklāties.

“Tas notiek brīdī, kad bibliotekārs ne tikai izsniedz grāmatas, bet arī aktīvi iesaistās mācību procesā un kopā ar skolotāju plāno aktivitātes, kas attīsta skolēnu lasītprasmi, informācijpratību un kritisko domāšanu,” saka Inga. “Īpaši svarīga sadarbības joma ir lasītveicināšanas aktivitātes – piemēram, kopīgi organizētas grāmatu apspriedes, tematiski lasīšanas projekti, tikšanās ar rakstniekiem, lasīšanas izaicinājumi vai stundas bibliotēkā, kur skolēni iepazīst jaunas grāmatas. Šādās aktivitātēs skolotājs var saistīt literatūru ar mācību saturu, bet bibliotekārs palīdz izvēlēties piemērotas grāmatas un veidot interesi par lasīšanu. Tādējādi skolotājs un bibliotekārs kļūst par partneriem kopīgā mērķī – attīstīt skolēnu interesi par lasīšanu, spēju patstāvīgi meklēt informāciju un veidot dziļāku izpratni par tekstiem. Sadarbība padara mācību procesu bagātāku un palīdz veidot skolēnos ilgtermiņa lasīšanas paradumus.”

Priekšstati par skolas bibliotēku
Cilvēki ārpus skolas bieži vien iedomājas bibliotēku kā vietu, kur vienkārši glabājas grāmatas un kur skolēni atnāk tās paņemt vai atdot. Taču realitātē skolas bibliotēkas darbs ir daudz plašāks un dinamiskāks:

“Skolas bibliotēka ir mācību procesa daļa, nevis tikai atbalsts. Bibliotekārs bieži palīdz skolēniem atrast informāciju, iemāca kritiski vērtēt avotus, orientēties digitālajā informācijā un attīstīt informācijpratību. Mūsdienās tas ir īpaši svarīgi, jo skolēni saskaras ar milzīgu informācijas apjomu internetā.

Bibliotekārs bieži ir lasīšanas veicinātājs un palīgs kultūras dzīves organizatoram skolā. Bibliotekārs organizē lasīšanas konkursus, literārus pasākumus, tikšanās ar autoriem, tematiskas izstādes.

Skolas bibliotēka bieži kļūst par drošu un mierīgu telpu skolēniem. Tā ir vieta, kur var ne tikai mācīties, bet arī uz brīdi atpūsties no skolas trokšņa, aprunāties vai koncentrēties darbam.

Vēl viens aspekts, ko bieži nenovērtē, ir bibliotekāra pedagoģiskā loma. Viņš ikdienā strādā ar bērniem, palīdz attīstīt viņu interesi par zināšanām un lasīšanu. Tas nozīmē, ka bibliotekārs ir arī skolotājs – tikai citādāk.”

Panākumu atslēga skolas bibliotēkas veiksmīgai sadarbībai ar skolas vadību un reģiona galveno bibliotēku ir balstīta uz sistemātisku komunikāciju, skaidru mērķu definēšanu, savstarpēju uzticēšanos un resursu efektīvu izmantošanu, uzskata Inga. Šāda sadarbība nav tikai formāla – tā prasa izpratni par abpusējām vajadzībām, prioritātēm un iespējām, lai radītu pievienoto vērtību gan skolai, gan bibliotēkai, gan arī skolēniem un pedagogiem:

“Pirmais būtiskais elements ir atklāta un regulāra komunikācija. Veiksmīga sadarbība sākas ar biežu dialogu, kurā skolas vadība, pedagogi un bibliotēkas pārstāvji skaidri apmainās ar informāciju par mācību procesiem, pieejamajiem resursiem un plānotajām aktivitātēm. Tas ļauj identificēt konkrētas vajadzības, piemēram, papildus grāmatu iegādi, mācību programmām atbilstošus materiālus vai interaktīvas nodarbības bibliotēkā.

Otrs elements ir kopīgu mērķu noteikšana. Sadarbībai ir jābalstās uz skaidri definētiem mērķiem, piemēram, lasītprasmes attīstību, jauniešu ieinteresētību literatūrā. Mērķi palīdz ne tikai koordinēt aktivitātes, bet arī novērtēt to rezultātus, tādējādi motivējot abas puses ieguldīt resursus un laiku.

Trešais ir savstarpēja uzticēšanās un atbalsts. Skolas vadībai ir jāuzticas bibliotēkas profesionalitātei un spējai piedāvāt kvalitatīvus izglītības resursus, savukārt bibliotēkai jāuzticas skolas spējai organizēt skolēnus un integrēt bibliotēkas piedāvājumu mācību procesā. Šī uzticēšanās ļauj veidot elastīgas un radošas sadarbības formas, piemēram, tematiskos projektus, ekskursijas.

Visbeidzot, neatņemama panākumu atslēga ir atsauksmju un rezultātu novērtēšana. Regulāri jāanalizē, kas darbojas, kas jāuzlabo un kādas jaunas iespējas var rasties. Tas ļauj sadarboties dinamiskā un mērķtiecīgā veidā, nodrošinot, ka sadarbība ir abpusēji vērtīga un motivējoša. Kopumā panākumu atslēga ir apvienot skaidru mērķu noteikšanu, efektīvu komunikāciju, uzticēšanos, resursu apvienošanu un ilgtermiņa plānošanu, radot vidi, kurā skola un bibliotēka savstarpēji papildina viena otru.”

Brīdis vai pieredze, kas parādīja bibliotēkas ietekmi uz skolēniem, ir dažādās lasītveicināšanas aktivitātes, uzsver Inga. “Īpaši nozīmīgas ir bibliotēkas stundas, uz kurām skolēni kopā ar skolotāju labprāt nāk. Katrai stundai bija savs temats – mēs runājām par grāmatām, autoriem, dažādiem literatūras žanriem, kā arī diskutējām par lasīto un dalījāmies iespaidos. Šajās stundās skolēni ne tikai iepazina jaunas grāmatas, bet arī mācījās izteikt savu viedokli, klausīties citos un domāt radoši. Bieži vien pēc šādām nodarbībām skolēni paši vēlējās paņemt grāmatas lasīšanai, interesējās par līdzīgām grāmatām vai jautāja, kad atkal būs nākamā bibliotēkas stunda. Tas parādīja, ka bibliotēka var būt vieta, kur skolēnos rodas interese par lasīšanu un zināšanām. Šādas aktivitātes apliecina, ka bibliotēka skolā nav tikai vieta, kur glabājas grāmatas, bet gan vide, kas iedvesmo skolēnus, rosina viņu zinātkāri un palīdz attīstīt lasītprasmi. Tieši skolēnu interese, iesaistīšanās un pozitīvā attieksme pret šīm stundām man vislabāk parādīja, cik nozīmīga ir bibliotēkas loma skolēnu attīstībā.”

Ja būtu iespēja pilnībā pārveidot skolu bibliotēkas modeli bez ierobežojumiem, Inga vēl vairāk pārvērstu bibliotēku par mācību, radošuma un digitālo prasmju centru, ne tikai grāmatu glabātuvi. Bibliotēka kļūtu par vietu, kur skolēni mācās meklēt un kritiski izvērtēt informāciju, veidot projektus, sadarboties grupās un attīstīt medijpratību. Telpas būtu gan klusai lasīšanai, gan radošam darbam, gan digitālajiem eksperimentiem – ar datoriem, multimediju stūrīšiem un moderniem resursiem. Bibliotekārs tiktu skaidri definēts kā pedagoģisks partneris skolēnu izglītībā – regulāri vadītu nodarbības informācijpratībā, digitālajā mediju izmantošanā.

Grāmata, kuru Inga iesaka izlasīt, ir Jolantas Jērānes un Kristīnes Vilcānes “52 patiesības. Par tevi. Par mani. Par dzīvi”: “Šī grāmata man bija kaut kas patiešām īpašs. Īstajā laikā pie manis atceļoja, un īstajā laikā es sāku to lasīt. Brīžos, kad jutos slikti vai bija nepieciešams apstāties, tā deva īstu restartu. Lasot “52 patiesības”, katru reizi, kad to atvēru, radās sajūta, ka laiks apkārt man uz mirkli apstājas. Tā ļauj apstāties ikdienas steigā, aizdomāties par dzīvi, par sevi un par cilvēkiem mums blakus. Tā nav tikai grāmata – tā ir maza pietura pārdomām, sajūtām un dzīves gudrībai. Iesaku ikvienam izlasīt gan lielam, gan mazam!”

Novēlējums visai skolu bibliotekāru saimei Latvijā: “Skolu bibliotekāri, mēs esam tie, kuri katru dienu iededz sirdīs gaismu, atver durvis uz zināšanām, sapņiem un pasaules brīnumiem. Mēs ne tikai sakārtojam grāmatas un piedāvājam klusuma patvērumu – mēs esam ceļvedis, iedvesmas avots un patiesi draugi jaunajai paaudzei. Katrs stāsts, ar ko dalāmies, katra iedota roka, katra ideja, ko iededzam, paliek bērnu un jauniešu sirdīs uz mūžu. Vēlos pateikties jums no visas sirds par pacietību, radošumu un neatlaidību. Par to, ka ticat grāmatu spēkam, par to, ka jūsu bibliotēkas ir vieta, kur bērni atklāj sevi, kur viņi smejas, sapņo un izaicina pasauli. Mēs esam tie, kas sagatavo nākotnes domātājus, sapņotājus un veidotājus. Novēlu jums un arī sev spēku un iedvesmu arī turpmāk – lai darbs nekad nepaliek nepamanīts, lai katra jaunā ideja un projekts piepildās, un lai sirds vienmēr deg ar mīlestību pret grāmatām un cilvēkiem. Lai bibliotēkas turpina būt vietas, kur rodas draudzība, kur dzimst aizraušanās un kur ikviens, kurš ieiet, jūtas mājās. PALDIES JUMS!”

Aicinām lasīt:
Iepazīstam skolu bibliotēkas: Vecumnieku vidusskolas bibliotēkas
Rakstus, kas tapa sadarbībā ar “Skolas Vārda” e-izdevumu “Izglītba un Kultūra”

Visi foto no Ingas Ceras personiskā arhīva

Rakstu sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
anna.iltnere@lnb.lv