Pastāsti par savu darbu LNB! Kādi ir tavi galvenie pienākumi?

Esmu Bibliogrāfijas institūta Turpinājumizdevumu nodaļas vadītāja. Mani galvenie pienākumi ir plānot, organizēt un pārraudzīt 20 darbinieku lielas nodaļas darbu. Nodaļas speciālisti apstrādā gan Latvijā, gan ārvalstīs izdotos laikrakstus, žurnālus, rakstu krājumus, gada pārskatus un citus turpinājumizdevumus, kas nonāk LNB krājumā. Informācija par šiem izdevumiem tiek iekļauta vairākos resursos – Nacionālās analītikas datubāzē (Raksti presē), Monogrāfiju un turpinājumizdevumu datubāzē, Zinātnisko bibliotēku kopkatalogā.

Zinātnisko bibliotēku kopkatalogā tiek atspoguļota informācija par LNB saņemtajiem turpinājumizdevumiem, savukārt Monogrāfiju un turpinājumizdevumu datubāzē pieejama detalizētāka informācija par Latvijā izdotajiem preses izdevumiem. Balstoties uz šīs datubāzes informāciju, tiek sagatavota arī gadskārtējā tiešsaistes publikācija “Periodikas rādītājs…”, kura redaktore esmu arī es. Izdevumā apkopoti gan iespiestie, gan elektroniskie Latvijas turpinājumizdevumi, sniegtas ziņas par to redaktoriem, pielikumiem, elektroniskās piekļuves iespējām, kā arī izveidoti dažādi palīgrādītāji informācijas daudzpusīgākai izmantošanai.

LNB Bibliogrāfijas institūta Turpinājumizdevumu nodaļa. Foto: Kristians Luhaers

Nacionālās analītikas datubāzē (Raksti periodikā) iespējams meklēt informāciju par Latvijas periodikā publicētajiem rakstiem, sākot no 1940. gada. Datubāze katru mēnesi tiek papildināta ar aptuveni 5000 bibliogrāfiskajiem ierakstiem, un tās kopējais apjoms pārsniedz 4,5 miljonus ierakstu. Bibliogrāfiskajiem ierakstiem tiek pievienotas tiešsaistes norādes uz rakstu pilntekstiem, kas pieejami Digitālajā bibliotēkā, portālā “news.lv”, kā arī citās brīvi pieejamās tīmekļa vietnēs. Datubāzes satura veidošanā jau ilgstoši sadarbojamies ar 18 Latvijas reģionu bibliotēkām, kas katru mēnesi atsūta savu reģionālo izdevumu metadatus. Tie tiek rediģēti un iekļauti datubāzē, nodrošinot kvalitatīvu un vienotu informācijas pieejamību.

Lai nodrošinātu turpinājumizdevumu pilnvērtīgu apstrādi un lietotājiem piedāvātu strukturētu, ērti atrodamu pilntekstu informāciju, nodaļā tiek segmentēti vairāk nekā 30 aktuālie, pieprasītākie Latvijas izdevumi. To saturs tiek iekļauts arī Digitālajā bibliotēkā, nodrošinot plašāku un ērtāku piekļuvi publikācijām.

Datu veidošanas process ir dinamisks, tas nepārtraukti prasa jaunas zināšanas un paver plašas attīstības iespējas. Šobrīd mēģinām izmantot arī mākslīgā intelekta risinājumus. Sadarbībā ar kompāniju “Tilde” tiek izstrādāts analītisko ierakstu kataloģizēšanas rīks. Izmantojot raksta pilntekstu, ar automatizētu risinājumu palīdzību tiek ģenerēti pamata metadati: noteikts autors un nosaukums, identificētas rakstā minētās personas, tematiskie atslēgvārdi, ģeogrāfiskās vietas un institūcijas, kā arī sagatavota īsa anotācija un kopsavilkums.

Vienlaikus būtiska joprojām ir cilvēka iesaiste – īpaši sākumposmā tā ir izšķiroša kvalitātes nodrošināšanai, taču nākotnē manuālā darba apjoms varētu pakāpeniski mazināties.

Daudzus gadus lasu lekcijas arī Kompetenču attīstības centrā par nacionālo bibliogrāfiju, datu veidošanas principiem un informācijas meklēšanu bibliotēku sistēmas “Aleph” datubāzēs.

Šobrīd viena no manām profesionālajām prioritātēm ir divi izbraukumi mēnesī uz reģionu bibliotēkām, kur analizēju un izvērtēju bibliotēku veidotos analītiskos novadpētniecības ierakstus, kā arī sniedzu metodisku un praktisku atbalstu to kvalitatīvai un vienotai veidošanai.

Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?

Latvijas Nacionālā bibliotēka ir mana pirmā un vienīgā darba vieta nu jau gandrīz 36 gadus. Darba gaitas uzsāku Bibliogrāfijas institūtā (toreizējā Grāmatu palātā), kas 1993. gadā kļuva par LNB sastāvdaļu.

Ceļš uz bibliotekāra profesiju aizsākās jau skolas gados. Mammas profesijas iedvesmota, esmu augusi grāmatu un lasīšanu veicinošā vidē, un jau 5. klasē sāku palīdzēt skolas bibliotēkas darbā. Pēc Vecpiebalgas vidusskolas absolvēšanas izvēle bija skaidra – iestājos Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas nodaļā.

Kopš 1998. gada vadu nodaļu un esmu pieredzējusi datu veidošanas vēsturiskos pagriezienus: bijusi klāt nacionālās bibliogrāfijas datubāžu izveides pirmsākumos 1996. gadā un metadatu strukturēšanā MARC formātā (sistēmās “Alise” un “Aleph”), darbojusies izdevumu “Latvijas preses hronika”, “Latvijas jaunākās grāmatas” un “Periodikas rādītājs…” rediģēšanā un sagatavošanā publicēšanai.

Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?

Man sagādā prieku dažādu kultūras pasākumu apmeklēšana, ceļošana. Patīk lasīt grāmatas, priekšroku joprojām dodot iespiestajiem izdevumiem. Ikdienas darba ritmu bibliotēkā līdzsvaroju ar atpūtu dabā, pastaigām mežā vai sēņošanu. Vislabāk es jūtos savās dzimtajās mājās Vecpiebalgā, kad ar kafijas krūzi un labu grāmatu rokās varu lūkoties uz pļavām un pakalniem. Brīvajos brīžos mīlu cept kūkas, ko atzinīgi novērtējuši arī mani darba kolēģi!

LNB “Gaismas pils” ēkai ir jau vairāk nekā 10 gadi. Kādas ir tavas pirmās atmiņas par to?

Pirmās atmiņas par ēku saistās ar laiku, kad tā vēl nebija pabeigta un tagadējās Ziedoņa zāles vietā norisinājās fonda “Viegli” koncerts. Vēlāk ēka palikusi atmiņā ar darbinieku ekskursijām, kuru laikā mēģinājām iztēloties un apzināt savas topošās darba vietas. Un, protams, īpaši spilgta atmiņās palikusi Grāmatu draugu ķēdes akcija ļoti aukstajā 2014. gada 18. janvārī.

Dalība Grāmatu draugu ķēdē 2014. gadā

2025. gadā ar kulminācijas pasākumu “Cauri tumsai ar grāmatu” atzīmējām pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi un ir publicēts “Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests”. Kādi, tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Lasīšana ir katras nācijas pastāvēšanas pamats, īpaši mazām tautām, kuru valoda un kultūra balstās rakstītā vārda spēkā. Tādēļ mērķtiecīgi jāstiprina lasīšanas kultūra – jo īpaši tehnoloģiju laikmetā, kad informācijas plūsma ir strauja, bet spēja iedziļināties tajā kļūst arvien grūtāka. Lasīšana veido personību, attīsta kritisko domāšanu. Ir svarīgi, lai ikviens to apzinātos un padarītu lasīšanu par regulāru paradumu – ieviestu, pilnveidotu to savā ikdienā un veicinātu apkārtējā vidē.

Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?

Pie manis var vērsties, rakstot ilona.dukure@lnb.lv, ar jautājumiem par analītisko ierakstu kataloģizēšanu un turpinājumizdevumu metadatu veidošanu, kā arī ziņot par neprecizitātēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem nacionālās bibliogrāfijas datubāzēs vai Zinātnisko bibliotēku kopkatalogā saistībā ar turpinājumizdevumiem. Nesen Bibliogrāfijas institūts ir izveidojis metodisko materiālu vietni wiki.lnb.lv, kur pieejamas aktuālās metodikas bibliogrāfisko datu, autoritatīvo ierakstu un UDK veidošanai. Vietnē tiek piedāvātas arī ekspertu tiešsaistes konsultācijas. Ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 11.00 esmu pieejama konsultācijām arī es.

Ilona Dukure pasākumā LNB korē

Novēlējums bibliotekāriem!

Būt zinošiem, drosmīgiem un atvērtiem jauniem izaicinājumiem. Lai pietiek iedvesmas un uzņēmības izmantot mūsdienīgus risinājumus ikdienas darbā, stiprinot interesi par bibliotēkām un to pakalpojumiem.

Paldies!

Aicinām lasīt:

2026
#EsEsmuLNB: Bibliogrāfijas institūta Turpinājumizdevumu nodaļas vadītāja Ilona Dukure

2025

Aicinām lasīt:
#EsEsmuLNB: Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine
#EsEsmuLNB: Bibliogrāfijas institūta direktors Ansis Garda
#EsEsmuLNB: Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere
#EsEsmuLNB: Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare
#EsEsmuLNB: Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis
#EsEsmuLNB: Pakalpojumu departamenta direktore Anda Lamaša
#EsEsmuLNB: Saimniecības departamenta direktors Juris Ģiedris
#EsEsmuLNB: Speciālo krājumu departamenta direktore Marika Selga
#EsEsmuLNB: Tehnoloģiju krājumu departamenta direktors Jānis Freimanis
#EsEsmuLNB: Izpilddirektore Gundega Jēkabsone

Interviju sagatavoja:
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija
portals@lnb.lv