Latvijas un Vācijas bibliotēku sadarbība: Berlīnes iespaidi
2025. gada nogalē, no 18. līdz 19. decembrim, četras Latvijas bibliotēku pārstāves no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas un Pārventas bibliotēkas Ventspilī devās izpētes braucienā uz Berlīni, lai stiprinātu Latvijas– Vācijas partnervalsts iniciatīvu 2025–2028. Vizītes laikā gūtās atziņas iezīmē ceļu uz ciešāku sadarbību, kopīgām aktivitātēm un dalību vērienīgajā “BiblioCon” kongresā (notiks no 2026. gada 19. līdz 22. maijam Estrel kongresu centrā Berlīnē).
Vizīti ievadīja Latvijas un Vācijas partnerības grupas tiešsaistes sanāksme, kuras laikā tika panāktas nozīmīgas vienošanās par turpmāko sadarbību. Tika identificētas un pārrunātas tādas abu valstu bibliotēku nozares speciālistus interesējošās tēmas kā bibliotēku loma demokrātijas un demokrātisko procesu veicināšanā, atvērtā zinātne un amatierzinātne (Citizen Science), bibliotēku darbs ierobežotu finanšu resursu apstākļos u.c. Kā iespējamās sadarbības formas tikai iezīmēti vebināri un konferences, kopīgu publikāciju sagatavošana un raksti par Latvijas bibliotēkām Vācijas nozares žurnālos, ciešāka sadarbība starp sadraudzības pilsētām u.c.
Tika panākta vienošanās par regulārām kopīgām sanāksmēm paplašinātā sastāvā, kurām tiks pievienotas tematiskās lekcijas. Katrā lekcijā piedalīsies gan Latvijas, gan Vācijas vieslektori. Pirmā lekcija notika 13. februārī un bija veltīta bibliotēku sistēmai katrā no partnervalstīm. Lekcijas plānotas reizi divos mēnešos.
Divu dienu laikā Latvijas delegācija apmeklēja arī sešas saturiski un funkcionāli atšķirīgas bibliotēkas: valsts (nacionālo), universitātes, speciālo un trīs publiskās bibliotēkas. Katra no tām piedāvāja unikālu skatījumu uz bibliotēkas lomu mūsdienu sabiedrībā.
Berlīnes pilsētas bibliotēkai (Berliner Stadtbibliothek) ir divas filiāles. Viena no bibliotēkas filiālēm atrodas vēsturiskā ēkā (Breite Straße 30–36). Tās pirmsākumi meklējami 1901. gadā, tomēr pēc Otrā pasaules kara ēka nonāca PSRS ietekmes zonā (Austrumberlīnē). Tajā laikā Amerikāņu pusē jeb Rietumberlīnē tika izveidota jauna publiskās bibliotēkas filiāle. Abas filiāles tika apvienotas vienā organizācijas struktūrā tikai 1995. gadā. Nākotnē abas kolekcijas, darbiniekus un pakalpojumus plānots apvienot jaunās telpās, kas atradīsies tirdzniecības centra pārveidotā daļā (bibliotēka un tirdzniecības centrs darbosies zem viena jumta). Šobrīd bibliotēkas ēkās ir grūti nodrošināt piemērotus apstākļus krājuma uzglabāšanai, jo būtiskus interjera uzlabojumus nav iespējams veikt sakarā ar to, ka abas bibliotēku ēkas un to mēbeles ir iekļautas kultūras mantojuma sarakstā, kas ierobežo iespējamās pārveides.
Pilsētas bibliotēka organizē daudz regulāru pasākumu, kas ir pieejami dažādām mērķauditorijām – decembra pasākumu kalendārs bija pilns ar dažādām aktivitātēm. Bibliotēkai ir skaists iekšpagalms, kas tiek aktīvi izmantots gada siltajos mēnešos.
Savukārt Berlīnes pilsētas bibliotēkas otrā ēka – Amerikas Memoriālā bibliotēka (Amerika-Gedenkbibliothek) tika izveidota kā ASV okupācijas spēku dāvinājums Berlīnes iedzīvotājiem 1954. gadā. Pirms diviem gadiem, 2023. gada rudenī, Amerikas Memoriālās bibliotēkas galvenajai ēkai tika atklāta 800 kvadrātmetru liela pagaidu piebūve Pop-Up. Pēc būtības tā ir viena plaša kopienas un pasākumu telpa ar maināmu izkārtojumu, ko kopienas pārstāvji var rezervēt saviem nekomerciālajiem pasākumiem. Pop-Up piebūvē ir arī labierīcības, dušas un vairākas mazāka izmēra telpas: mediju laboratorijas, kur interesenti var ierakstīt audio un video materiālus, izmantot 3D printerus, kā arī telpas ar paklājiem jogai, dejām, mūzikai, prezentācijām un citām aktivitātēm. Visas šīs iespējas tiek nodrošinātas bez maksas.
Bibliotēka organizē arī savus pasākumus, tomēr lielāko daļu aktivitāšu īsteno NVO un kopienu pārstāvji. Vidēji gadā bibliotēkā notiek aptuveni 1500 pasākumu. Atsevišķām aktivitātēm bibliotēka piesaista algotus speciālistus – mediatorus, kas palīdz nodrošināt neitralitātes un iekļaujošas vides principu ievērošanu. Bibliotēka tiek veidota kā droša un drosmīga vieta dialogam. Kā piemēru nesenajiem pasākumiem var minēt Vācijā dzīvojošo Izraēlas un Palestīnas kopienu diskusijas par karu Tuvajos Austrumos.
Bibliotēkā ir kafejnīca, lietu bibliotēka, mākslas darbu (gleznu un skulptūru) bibliotēka, skenēšanas stacijas, audiovizuālās stacijas ar plašu atskaņotājiem un austiņām, tematiski plaukti (piemēram, kvīru kopienai), kancelejas preču tirdzniecības automāti, kā arī vizuālo dienasgrāmatu stūrīši lasītāju labbūtībai un psiholoģiskajam līdzsvaram, kuros iespējams dalīties savās emocijās un iespaidos.
Amerikas Memoriālajā bibliotēkā Latvijas grupai bija iespēja noklausīties divas prezentācijas – par Pop-Up telpu, kā arī par projektu “Digitālā zebra”, kas palīdz iedzīvotājiem bibliotēkas konsultantu klātbūtnē risināt jebkādas ar tehnoloģijām saistītas problēmas. Bibliotēkas darbinieki neko nedara cilvēka vietā, bet gan kopīgi ar apmeklētājiem veic izpētes procesu, palīdz rast atbildes uz jautājumiem un uzlabot apmeklētāju digitālās prasmes. Projekts tika uzsākts 2019. gadā un sākotnēji bija paredzēts līdz 2025. gadam. Taču lielās popularitātes un labo rezultātu dēļ šobrīd ir pagarināts līdz 2028. gadam.
Berlīnes Valsts bibliotēka (Staatsbibliothek zu Berlin) pārsteidza ar vērienīgo renovāciju un stingro klusuma disciplīnu. Latvijas grupa apmeklēja filiāli Unter den Linden ielā, kur ekskursiju vadīja LNB ilggadējais sadarbības partneris Austrumeiropas departamenta vadītājs Olafs Hamans. Divarpus stundu ilgās ekskursijas laikā grupa iepazinās ar Berlīnes Valsts bibliotēkas vēsturi – no ķeizariskās bibliotēkas laikiem līdz mūsdienām. Bibliotēkai ir divas filiāles – Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Bibliotēkā tiek izmantota lietotāju plūsmas uzskaites sistēma, kas ļauj bibliotēkas vietnē redzēt abu ēku noslogojumu un pieejamo brīvo lasītāju vietu skaitu.
Pašlaik bibliotēku var apmeklēt jebkurš interesents, kas rada izaicinājumus lielās tūristu plūsmas dēļ. No 2026. gada janvāra ir ieviesta kārtība, ka lasītavās drīkstēs uzturēties reģistrēti lasītāji. Tūristiem ir pieejamas publiskās telpas un izstādes, kā arī būs iespēja pieteikties organizētajām ekskursijām.
Bibliotēkas elektroniskais katalogs palīdz atrast interesējošos izdevumus lasītavas plauktos, dodot vizuālas norādes par konkrēta izdevuma atrašanās vietu. Bibliotēkas lasītavām ir piešķirti dažādi nosaukumi, piemēram, Utopia. Bibliotēkā ir izveidota bērnu literatūras lasītava ar vēsturiskajām bērnu grāmatām un to oriģinālajām ilustrācijām, kuru galvenokārt izmanto pētnieciskos nolūkos. Pieejamas arī retumu lasītavas, kurās nav atļauts lietot pildspalvas un ienest šķidrumus (arī ūdeni). Speciālo krājumu lasītavām ir saīsināts darba laiks. Kopējais bibliotēkas darba laiks ir pirmdienās–sestdienās 8.00–22.00, svētdienās 10.00–18.00. Laikā, kad strādā tikai apsardze un nav dežurējošo bibliotekāru, apmeklētājiem pieejamas tikai vispārējās lasītavas un brīvpieejas krājumi. Bibliotēkā tiek stingri ievērots klusums. Ir pieejamas arī individuālā darba kabīnes, kas ir ļoti pieprasītas apmeklētāju vidū.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem bibliotēka Unter den Linden ielā piedzīvoja vērienīgu renovāciju, kas respektēja ēkas vēsturisko statusu, vienlaikus paplašinot lasītavas un palielinot lasītāju vietu skaitu. Izveidots arī iespaidīgs bibliotēkas muzejs ar krājuma pērlēm un mainīgo izstāžu telpa, kur ekspozīcija tiek mainīta ik pēc trim mēnešiem. Decembrī tajā bija skatāma izstāde par ebreju dokumentāro mantojumu un reliģiskajiem tekstiem. Bibliotēkā tiek godināta arī ebreju izcelsmes darbinieku piemiņa, kuri gāja bojā vai izceļoja nacistiskās Vācijas laikā – viņu vārdi ir iegravēti metāla plāksnēs, kas iemūrētas Unter den Linden trotuārā pie bibliotēkas ieejas.
Pārsteidzoši liela un bagātīga likās Ārlietu ministrijas bibliotēka, kuru vada Kārena Šmola, Vācijas bibliotēku un bibliotekāru jumta organizācijas BID prezidente. Ārlietu ministrijas bibliotēka ir speciālā bibliotēka, kas lietotājiem no ārpuses pieejama tikai izņēmuma gadījumos – ja konkrētais informācijas resurss, kas ir bibliotēkas krājumā, nav pieejams nekur citur. Bibliotēkā strādā deviņi bibliotekāri, kas izpilda informācijas pieprasījumus darba dienās un darba laikā. Tādēļ Vācijas pārstāvniecībām ārvalstīs jārēķinās, ka informācija jāpasūta savlaicīgi.
Katrā Vācijas ministrijā un valsts aparāta institūcijā ir sava specializētā bibliotēka ar apmācītiem un kvalificētiem darbiniekiem. Lielākā daļa bibliotēkas budžeta tiek ieguldīta tiešsaistes informācijas resursu iegādē, jo temati, kas interesē ministrijas darbiniekus, ir mainīgi un vispirms parādās elektroniskajos žurnālos un publikācijās. Turklāt elektroniskajiem resursiem var pieslēgties Ārlietu ministrijas darbinieki, kas pilda savu misiju ārvalstīs.
Bibliotēkai ir arī neliela retumu kolekcija, Otrā pasaules kara laikā bibliotēkas grāmatas tika evakuētas, pēc kāda laika tās atrastas kādā fermā ārpus pilsētas, kas saglabāja grāmatas no iznīcības. Bibliotēka neorganizē pasākumus un izstādes. Izstādes organizē Ārlietu ministrijas arhīvs, kuram palīdz komunikācijas dienests.
Īpaši sirsnīga tikšanās notika Pankovas reģiona bibliotēkas filiālē Karovā, kur strādā latviete Ieva Ketzere. Šī bibliotēka ir kļuvusi par vietējās latviešu kopienas tikšanās vietu, kur tiek svinēti svētki. Bibliotēka atrodas skolas (liceja) pirmajā stāvā, savukārt otrajā stāvā ir nelielas darbinieku telpas. Bibliotēkā strādā septiņi darbinieki, tomēr tikai dažiem no viņiem ir pilna slodze. Atsevišķi darbinieki galvenokārt darbojas kā asistenti, kuri kārto krājumu un sagatavo grāmatas izsniegšanai. Bibliotēkas krājumā ir aptuveni 23 tūkstoši vienību, no kurām 16 tūkstoši ir grāmatas, 1600 filmas DVD formātā, 2300 mūzikas ieraksti CD formātā un vairāk nekā 200 spēles. Bibliotēkā ir tikai atvērtā tipa krājums. Plauktiem ir noņemta augšējā daļa, padarot tos zemākus, lai telpa būtu pārskatāma un neradītu nospiedošu sajūtu. Grāmatas, kas tiek pasūtītas no citām filiālēm, tiek operatīvi piegādātas. Krājums tiek regulāri pārskatīts, un izdevumi, kas dažu gadu garumā nav tikuši pieprasīti, tiek norakstīti, atbrīvojot vietu jaunieguvumiem. Norakstītos izdevumus un spēles var ņemt bibliotēkas apmeklētāji apmaiņā pret ziedojumiem. No svešvalodu izdevumiem pieejamas grāmatas angļu, spāņu, krievu, ukraiņu un poļu valodās.
Bibliotēkā ir pieejama arī lietu bibliotēka (apmeklējuma laikā gandrīz visi priekšmeti bija izsniegti), kā arī kopienas velosipēds ar priekšējo piekabi, ko par simbolisku samaksu var iznomāt lielgabarīta priekšmetu pārvietošanai un citām vajadzībām. Bibliotēkas darbinieki šo velosipēdu reizēm izmanto, lai nogādātu grilu uz bēgļu centriem un organizētu saliedēšanas pasākumus ar kopīgu maltītes gatavošanu. Tāpat ir iespēja vest un izsniegt grāmatas ārpus bibliotēkas telpām, īpaši izbraukuma pasākumos bēgļu centros.
Bibliotēkā tiek organizēts vācu valodas klubs, grāmatu klubi, kā arī citi pasākumi dažādām vecuma grupām. Tajā ir pasākumu telpa, kurā notiek pašas bibliotēkas rīkoti pasākumi un kuru var izmantot vietējie iedzīvotāji un biedrības gadījumos, kad viņu rīcībā esošās telpas kļūst par šauru. Pasākumu telpā regulāri tiek rīkotas izstādes. Latviešu kopiena šajā bibliotēkā svin gadskārtas un citus svētkus, organizē pasākumus ar dejām un dziesmām. Reizēm spēki tiek apvienoti ar lietuviešu kopienu, kas Pankovas reģionā ir plaši pārstāvēta.
Kopumā Berlīnē ir vairāk nekā 80 publiskās bibliotēkas, kas apvienotas reģionālos klasteros katrā no pilsētas 12 administratīvajiem rajoniem un kuras uztur vietējā pašvaldība.
Pēdējā darba brauciena pietura bija Berlīnes Tehniskās universitātes (TU) bibliotēka. Tā ir akadēmiska bibliotēka, kas kopā ar Berlīnes Mākslas universitāti izmanto kopējo centrālo bibliotēkas ēku. Ēkai ir pieci virszemes stāvi un viens pazemes stāvs, kur atrodas slēgta krātuve un atvērtā periodikas krātuve. Četrus stāvus izmanto Berlīnes TU, bet piektajā stāvā darbojas Berlīnes Mākslas universitātes bibliotēkas daļa. Bibliotēkas kolekcijā ir aptuveni 3 miljoni vienību (grāmatas, periodiskie izdevumi un citi materiāli). Tiek izmantota lokālā klasifikācijas sistēma – Bavārijas sistēma, kas raksturīga Vācijai. Krājums aptver plašu studiju un pētniecības jomu spektru, tostarp tehniskās zinātnes, dabaszinātnes, inženierzinātnes, matemātiku, datorzinātnes, fiziku, ekonomiku un citas akadēmiskās disciplīnas, atspoguļojot universitātes mācību un pētniecības programmas. Ņemot vērā universitātes raksturu, dominē tehniskās un dabaszinātnes un ar tām saistītās jomas. Berlīnes TU bibliotēkā ir arī speciālās kolekcijas, piemēram, Vācijas Dārzkopības bibliotēkas arhīvs (Archiv der Deutschen Gartenbaubibliothek), kas specializējas dārzkopības, ainavu arhitektūras, parku mākslas un ar vidi saistītu nozaru literatūras un vēsturisko materiālu uzkrāšanā un saglabāšanā.
Centrālā bibliotēkas ēka ir atvērta 24/7, ar dažiem nosacījumiem piekļuvei naktī un brīvdienās. Tas ir izmēģinājuma projekts, kura rezultāti tiks vērtēti no dažādiem aspektiem. Atsevišķas bibliotēkas daļas, piemēram, atvērtie periodikas plaukti pazemes stāvā, ir pieejamas tikai pamatdarba laikā. Bibliotēka piedāvā elektroniskos resursus, e-grāmatas, zinātniskus rakstus un datubāzes, kā arī iespēju pasūtīt literatūru, izmantot starpbibliotēku abonementu un pieteikties konsultācijām par informācijas meklēšanu. Bibliotēka neorganizē izstādes un pasākumus, kas nav saistīti ar lasītāju mācībām. Telpās ir vairāki bezmaksas skenēšanas punkti. Bibliotēkā tiek ievērots klusums, tomēr ir vairākas atsevišķas telpas grupu darbam, kuras bieži tiek izmantotas. Gaiteņos ir izvietoti kartona pulksteņu diski, līdzīgi automašīnu stāvlaukumu diskam, kurus var uzlikt, ja individuālā vai grupu darba telpu atstāj uz laiku līdz 60 min. Apmeklētājiem ir pieejami arī dažādi palīglīdzekļi, piemēram, galda lampas un portatīvo datoru statīvi, kā arī ir iespēja iegādāties krāsainos ausu aizbāžņus. Bibliotēkā ir īpašas telpas studējošiem vecākiem ar bērniem, atpūtas zonas ar puzlēm, telpaugiem un plakanu virsmu, kur var īslaicīgi apgulties. Bibliotēkā ir noskaņojuma siena, kur bieži tiek atstāti Palestīnas atbalsta saukļi, atsevišķa atsauksmju siena, kā arī vizuāli pārskatāma statistika / aptauju rezultāti, kas balstīti uz iepriekšējā gada lietotāju atsauksmēm. Grāmatu izsniegšanai un nodošanai tiek izmantota pašapkalpošanās iekārta, kurā iespējams arī apmaksāt kavējuma naudu ar bankas maksājumu karti.
Brauciena laikā tika nodibinātas ciešākas attiecības ar Vācijas Bibliotēku asociāciju federālo savienību “Bibliotēka un informācija Vācijā”. Šādi kontakti ir pamats stabilai un ilgtspējīgai starptautiskai partnerībai, kas ļauj Latvijas bibliotēkām ne tikai mācīties, bet arī dalīties ar saviem panākumiem Eiropas mērogā.
Rakstu sagatavoja:
Viktorija Piščikova, padomniece starptautiskās sadarbības jautājumos, LNB
Kristīne Deksne, Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku attīstības eksperte, LNB
Elīna Veļa, Rīgas Stradiņa Universitātes bibliotēkas galvenā bibliotekāre
Solvita Štekerhofa, Ventspils Pārventas bibliotēkas vadītāja
Latvijas un Vācijas bibliotēku sadarbība: Berlīnes iespaidi