Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Taranda

Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls jau trešo gadu veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.

Portāls Bibliotēka.lv, 16. februāris, 2026 150

Ieva Taranda. Foto no personiskā arhīva

Ieva Taranda ir pedagoģe, māksliniece, izglītības vadītāja un Jūrmalas valstspilsētas domes deputāte, kura jau vairāk nekā divas desmitgades darbojas Latvijas izglītības vidē. Viņa ir Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore, savulaik pasniegusi gleznošanu un kompozīciju, bet savā darbā īpašu nozīmi piešķir jauniešu domāšanas prasmēm, radošumam un valodas kultūrai. Ieva Taranda aktīvi darbojas arī 2024. gadā Jūrmalā dibinātās Latvijas skolotāju asociācijas (LaSA) valdē. Biedrība izveidota ar mērķi saliedēt un stiprināt Latvijas skolotāju kopienu, veidojot konstruktīvu iekšējo dialogu. Latvijas Mākslas akadēmijā iegūtais maģistra grāds stājglezniecībā un ilggadējā pedagoģiskā pieredze veidojusi viņas skatījumu uz skolu kā vietu, kur līdzās zināšanām attīstās arī personība un sabiedriskā atbildība. Arī pati Ieva iemieso šīs vērtības – drosmīga, jauneklīga personība un piecu bērnu mamma, kurai īpaši rūp jauniešu lasītprasme un cieņpilna attieksme pret latviešu valodu.

Plašāku sabiedrības uzmanību Ieva Taranda guvusi ar iniciatīvām, kas rosina interesi par rakstīto vārdu un kopīgu valodas pieredzi – pēc viņas ierosmes Jūrmalā iedibināta Tautas diktāta tradīcija, kas turpina kopīgās rakstīšanas ideju (Pasaules diktātu latviešu valodā) un aicina domāt par valodu kā kopīgu kultūras vērtību; 2025. gada decembrī šī iecere īstenojās kā jauna, skaista tradīcija, kas tapusi viņas neatlaidīgas iniciatīvas un domubiedru kopdarba rezultātā. Viņas vadītajā Jūrmalas Valsts ģimnāzijā 2023. gadā norisinājās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra rīkotais ikgadējais skolu bibliotekāru seminārs, akcentējot sadarbību, profesionālo pieredzi un skolas bibliotēkas lomu mācību procesā. Paralēli darbam skolā viņa aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē, veidojot dialogu ar jauniešiem, pedagogiem un plašāku sabiedrību.

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija saka lielu paldies Ievai Tarandai par atrasto laiku sarunai par bibliotēkām, to lomu un spēku.

Ieva Taranda Tautas diktāta laikā. Foto no personiskā arhīva

Grāmatas un lasīšana ir ļoti nozīmīga Latvijas identitātes daļa. 2025. gadā atzīmējām pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, jūsuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Grāmata latviešiem vienmēr bijusi vairāk nekā teksts, burti, rindkopa, dažādā teksta uzbūve; tā ir vieta un laukums pašapziņai. Pati slinki mācījos lasīt, dzīvoju savā sapņu pasaulē. Bet, tiekot līdz burtu pratībai, mana mīlestība pret grāmatu ir mūžīga. Grāmata ir bijusi un būs mūsu identitātes balsts. Svarīgi uzsvērt, ka lasīšana nav greznība vai hobijs – tā ir prasme domāt, empātijas skola un demokrātijas pamats. Lasīt nozīmē iedziļināties, salīdzināt, apšaubīt un saprast. Lasīt ir nepieciešamība – patīk rakstītais vai nē, tikai tad dzimst izpratne pašam par sevi primāri.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir jūsu motivācija tās atbalstīt?

Bibliotēka ir viena no retajām publiskajām telpām, kur cilvēks drīkst vienkārši būt – bez pienākuma pirkt. Vienkārši būt. Tā ir vienlīdzības telpa. Ir svarīgi, lai zināšanas būtu pieejamas visiem, neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Priecājos par bibliotēku spēju mainīties – tās kļuvušas par kultūras un kopienu centriem, ne tikai grāmatu krātuvēm. Mīlu un mīļoju skolu bibliotēkas, tām ir milzu nozīme mazā cilvēciņa zināšanu meklējumu ceļā. Protams, īpašs lepnums ir par Latvijas Nacionālo bibliotēku kā mūsdienīgu, arhitektoniski un saturiski spēcīgu simbolu.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Cilvēki. Cilvēks. Bibliotekāri Latvijā bieži ir kultūras darbinieki visplašākajā nozīmē – ar sirds degsmi, izglītību un misijas apziņu.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Noteikti jāturpina stiprināt finansējumu un atalgojumu nozarē, kā arī jāveicina jaunās paaudzes ienākšana profesijā. Bibliotēkai jābūt arī digitālās pratības centram.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Veidot starpdisciplinārus pasākumus – sarunas ar māksliniekiem, zinātniekiem, uzņēmējiem. Iesaistīt vietējos iedzīvotājus satura veidošanā. Bibliotēka var kļūt par vietu, kur satiekas paaudzes.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Bērnībā bibliotēka man šķita kā noslēpumains dārgumu kambaris – klusums, grāmatu smarža un sajūta, ka tur glabājas veselas pasaules. Lasot vēlā vecumā, vandījos zinātkāres dēļ tajās. Lodāju gar grāmatu plauktiem, skatījos krāsainās grāmatas ar lielajiem burtiem. Mana pirmā bibliotēka bija toreizējā Ļermontova parka (tagad Jaunatnes dārza) kalnā. Maza, vienstāvīga, baltu ķieģeļu mājiņa. Otra un vismīļākā bibliotēka bija rozīšos – Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas Kalpaka bulvāra ēkas bēniņstāva. Ak, un mana mīļākā bibliotekāre bija Dace Balode. Dacīte zināja, ka nelasu grāmatas, vien pārskatu un aiztieku tās. Viņa man piedeva. Dace izturējās ļoti toleranti pret mani. Iespējams, ka pateicoties Daces pacietībai un cerībai, ka grāmata manā dzīve ieņems svarīgu vietu, esmu šodien grāmatu fans. Paldies, Dacīt!

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka jūs iedvesmo?

Mani iedvesmo Latvijas Nacionālā bibliotēka, bet viena no tām, kas dikti man palikusi atmiņā, ir grāmatu veikals un maza bibliotēka Māstrihtē – Dominicanen. Tā ir izbijusi gotikas laikmeta baznīca, kurā patvērumu ir radušas grāmatas. Tās sadzīvo tur izcilā sinerģijā ar laiku un cilvēku, kura rociņa stiepjas pēc grāmatiņas. Tās atvērtība ir burvīga un vilinoša.

Kāda ir jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?

Pārsteidzoši ir redzēt, cik aktīvi jaunieši iesaistās bibliotēku piedāvātajā klāstā, pasākumos. Tas lauž stereotipu, ka lasīšana nav jaunās paaudzes prioritāte.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Plašāk attīstītas radošās darbnīcas – ar pieeju mākslas materiāliem, digitālajām tehnoloģijām, ierakstu studijām. Bibliotēka kā radošuma laboratorija.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Latviešu literatūrā – “Svina garša” (Māris Bērziņš), “Mātes piens” (Nora Ikstena), ”Baisās piezīmes” (Silvija Brice), “Never” (Ilmārs Šlāpins), “Dvēseļu putenis” (Aleksandrs Grīns) kā vēstures un identitātes stāsts. Ārvalstu autoru rakstītais – “kad gos smei” (Heli Lāksonena), “Astotā dzīve” (Nino Haratišvili), “Trīs draugi” (Ēriks Marija Remarks), “Grāmatu zagle” (Markuss Zusaks).

Trīs lietas, kas jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Klusums (kapi). Baroka laika mūzika (Hendelis, Bahs, Skarlatti). Tasīte rūgtas kafijas. Sarunas ar domājošiem cilvēkiem.

Brīvais mikrofons

Mīļie bibliotekāri – jūs esat dzīvie akmeņi, klusie kultūras sargi. Jūsu darbs bieži ir neredzams, bet sabiedrībai nenovērtējami būtisks. Paldies!

Ko jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Saglabāt drosmi mainīties, iet, bet nezaudēt savu būtību – būt zināšanu, gaismas un cilvēcības telpai.

Paldies!

Aicinām lasīt:

2026
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Taranda

2025
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jānis Palkavnieks
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Rūta Bokta
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Edgars Plētiens
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Ilvess
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Reinis Suhanovs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Viesturs Tamužs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Māris Baltiņš

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv