Pasākums notiks angļu valodā. Iepriekšēja reģistrācija nav nepieciešama.

Prezentācijas pirmajā daļā Patriks sniegs īsu pārskatu par flāmu publisko bibliotēku vidi. Flandrijai ir iespaidīga publisko bibliotēku vēsture, kuras pagrieziena punkts bija pāreja no stingri reglamentētas sistēmas (1978. gada likumdošanas) uz gandrīz pilnīgi nenoteiktu juridisko bāzi, kurā politikas veidošana atgriezta vietvaras pārziņā. Tajā pašā laikā Flandrijas valdība ir izveidojusi spēcīgu atbalstu digitālajām iniciatīvām un digitālās pamatinfrastruktūras izveidei, ko kopīgi izmanto visas 300 publiskās bibliotēkas, padarot to par lielāko publisko bibliotēku tīklu pasaulē. Lektors pastāstīs, kā darbojas šī digitālā vide, un parādīs citus digitālos pakalpojumus, ko piedāvā publiskās bibliotēkas Flandrijā.

Prezentācijas otrajā daļā Patriks iepazīstinās ar Delfu projektu, kas tika īstenots no 2004. līdz 2007. gadam. 20. gadsimta 90. gadu vidū flāmu bibliotēkām tika nodrošināti datori ar interneta pieslēgumu, ko ziedoja flāmu valdība, cerot paātrināt cilvēku iepazīšanos ar jaunajām tehnoloģijām. Mazāk nekā desmit gadu laikā internets kļuva par neatņemamu dzīves sastāvdaļu un radīja milzīgu ietekmi uz to, kā tika un tiek izmantoti bibliotēku pakalpojumi, īpaši publiskajās bibliotēkās. Arvien vairāk cilvēku izmanto internetu (un tikai internetu), lai atrastu atbildes uz jautājumiem, problēmām un izaicinājumiem savā ikdienā. Ap 2000. gadu šķita, ka bibliotēkzinātnes un informācijas studiju nodaļa vairs nebūs vajadzīga. Tomēr tajā pašā laikā pastāvēja nopietnas bažas par to, cik uzticama ir informācija, ko cilvēki iegūst no saviem ekrāniem. Vai varētu būt, ka bibliotēkas joprojām ir ļoti noderīgas, ja ne informācijas vākšanai, tad vismaz atbalsta sniegšanai šīs informācijas izvērtēšanā, izpratnē un atkārtotā izmantošanā?

2004. gadā četras bibliotēkas (trīs no Flandrijas un viena no Nīderlandes) piedalījās Eiropas Savienības finansētā projektā “Delfu projekts”. Projekta mērķis bija pārdefinēt publisko bibliotēku pakalpojumu modeli. Galvenais jautājums – kā publiskās bibliotēkas var sagatavoties šai nedrošajai nākotnei un kā tās joprojām var saglabāt savu svarīgo lomu kā informācijas starpnieki, kāda tām ir bijusi gadsimtu garumā? Projekta gaitā izveidotais Delfu modelis noteica principus, kas var palīdzēt bibliotēkām un to darbiniekiem tikt galā ar jautājumiem, ko apmeklētāji var uzdot bibliotekāriem. Modeli ir pieņēmušas apmēram 40 bibliotēkas Flandrijā, un tas joprojām daudzās no tām kalpo kā vadlīnijas, kā apkalpot lasītājus un apmierināt viņu informācijas vajadzības.

Par lektoru:

Patriks Vandenberge (1967) pašlaik dzīvo nelielā ciematā netālu no Flandrijas pilsētas Briges (Beļģijā). Mācījās Lēvenes Katoļu universitātē, kur ieguva angļu un holandiešu valodas un literatūras maģistra grādu, bet turpināja izglītību ar pēcdiploma studijām Informācijas pārvaldībā.

No 1992. līdz 1995. gadam bija angļu valodas lektors Parajanganas Katoļu universitātē Bandungā (Indonēzijā), kur, papildus angļu valodas mācīšanai, bija atbildīgs par pašapkalpošanās centra izveidi, kur studenti varēja atrast angļu valodas lasāmvielu un mācību materiālus.

1996. gadā Patriks Vandenberge kļuva par bibliotekāra palīgu Beļģijas pilsētas Ostkampas publiskajā bibliotēkā (iedzīvotāju skaits 22 000), kur, cita starpā, bija atbildīgs par personālu un sabiedriskajām attiecībām. 2004. gadā pievienojās Delfu darba grupai, kurā četras bibliotēkas izstrādāja jaunu pakalpojumu modeli, sauktu par Delfu modeli.

2011. gadā Vandenberge kļuva par Pītemas publiskās bibliotēkas galveno bibliotekāru (iedzīvotāju skaits 6700), kur bija atbildīgs par bibliotēku un kultūras nodaļu. 2024. gadā pārgāja uz Arteveldes Lietišķo zinātņu universitāti, kur lasa lekcijas bibliotēkzinātnē un strādā attiecīgās studiju nodaļas starptautiskajā birojā „Cilvēki un sabiedrība”.

No 2000. gada Patriks Vandenberge pasniedz vairākus ar bibliotēku darbu saistītus priekšmetus dažādos izglītības līmeņos no profesionālās izglītības līdz bakalaura un maģistra līmenim. Ir bijis dažādu nozares organizāciju biedrs, piemēram, VVBAD (Flāmu bibliotēku asociācija), Cultuurconnect (digitālie pakalpojumi bibliotēkām un kultūras iestādēm), Digilib (Publiskās bibliotēkas 2030), ECIL u.c. Kā runātājs uzstājās starptautiskās konferencēs Indijā, Somijā un citviet pasaulē.

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Piščikova

Padomniece starptautiskās sadarbības jautājumos

Latvijas Nacionālā bibliotēka

viktorija.piscikova@lnb.lv