2025. gada rudenī Latvijas Bibliotēku portālā tiek uzsākta pētījuma popularizēšana ikmēneša rakstu sērijas veidā. Kopskaitā tiks publicēti četri raksti.

Ar pētījumu pilnā apjomā, tostarp ar pētījuma kopsavilkumu, galvenajiem secinājumiem, ievada daļu, kā arī pētījuma izpētes pakāpes analīzi un metodoloģijas izklāstu, iespējams iepazīties ŠEIT.

Sērijas pirmais raksts tika veltīts pētījuma jautājumam “Kāda ir lasīšanas loma iedzīvotāju ikdienā?”.
Sērijas otrais raksts tika veltīts pētījuma jautājumam “Kāda ir publisko bibliotēku loma iedzīvotāju lasīšanas veicināšanā?”.

Kāda varētu būt publisko bibliotēku attīstība nākotnē?

Gan Delfi metodes ekspertiem, gan fokusgrupu un daļēji strukturēto interviju respondentiem tika lūgts prognozēt, kāda varētu būt publisko bibliotēku attīstība nākotnē (pēc 10 vai vairāk gadiem).

Delfi aptaujas ekspertu viedokļus var iedalīt trijos nākotnes skatījumos: pozitīvais, negatīvais un neitrālais.

Pozitīvais – saredz bibliotēku spēju piemēroties jaunajām prasībām, bibliotekāra kompetenču izmaiņas un pakalpojumu attīstību.

Daži ekspertu apgalvojumi, kas raksturo pozitīvo nākotnes attīstības scenāriju:

“Bibliotēkas kļūst par nozīmīgiem kopienas centriem, kur izglītība, kultūras aktivitātes un sociālā kapacitāte nodrošina sinerģiju kopienas labumam.”

“Bibliotēkas jau tagad ir vietējās kopienas iedvesmas, kultūras, zināšanu, informācijas un satikšanās, sociālās saskarsmes vieta. Tās veic starpnieka lomu starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Nākotnē bibliotēku loma neapšaubāmi pieaugs, tikai tās būs citādas bibliotēkas. Noteikti ar mazāku bibliotekāro darbinieku skaitu. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas mainīs bibliotēku darbību. publiskās bibliotēkas būs vietējās kopienas iedvesmas, zināšanu, informācijas un satikšanās centri.”

Negatīvais – uzskata, ka nepieciešamība pēc bibliotēkām būs ļoti maza, saglabāsies tikai klasiskais bibliotēku pakalpojums – grāmatu izsniegšana, iespējams, mobilā veidā.

Daži ekspertu apgalvojumi:

“Ja tās būs garlaicīgas un nesmukas, tās beigs pastāvēt.”

“Bibliotēkas slēgs, bet populāri būs bibliobusi un bibliomāti.”

Neitrālais (pragmatiskais) – ekspertu skatījums, kura pamatā ir dažādu ietekmes faktoru izcelšana kā nosacījums bibliotēku pastāvēšanai.

Ekspertu apgalvojumi:

“Publisko bibliotēku nākotne atkarīga no konkrētās pašvaldības ieinteresētības un finansējuma saglabāt, attīstīt vai likvidēt.”

“Ekonomiskās situācijas dēļ pašvaldības izvērtēs bibliotēku darba efektivitāti, līdzekļu izlietojumu un, iespējams, pieņems lēmumu par atsevišķu mazāku bibliotēku slēgšanu.”

“Bibliotēkas nebūs tik noslēgta atmiņas institūciju apakšnozare. Notiks lielāka integrācija ar citām kultūras un arī ar citu nozaru institūcijām.”

Kādas Delfi metodes eksperti redz publiskās bibliotēkas tuvākos 10 gados? (skat. 6. tabulu)

Lielākā daļa ekspertu ir pārliecināti, ka publiskās bibliotēkas pastāvēs, bet to darbība būs atkarīga no valsts kultūras politikas, profesionālas nozares pārvaldības, kā arī bibliotekāra personības (93 %). Tikpat liela ir vienprātība, ka pieaugs bibliotēku piedāvātie digitālie pakalpojumi (digitālās kolekcijas, e-grāmatas u. c.) un turpinās pastāvēt arī publisko bibliotēku pazīstamākais pakalpojums – grāmatu pieejamība visiem iedzīvotājiem (91 %).

Attiecībā uz bibliotēku daudzumu – dominē viedoklis, ka nostiprināsies un efektīvāk attīstīs resursus reģionu galvenās un citas lielākās bibliotēkas (78 %), bet samazināsies mazo bibliotēku skaits (69 %). Savukārt publiskās bibliotēkas mazapdzīvotās teritorijās kļūs par kopienu daudzfunkcionāliem centriem (84 %). Lielākā daļa (59 %) ekspertu uzskata, ka publiskās bibliotēkas pildīs arī pašvaldību klientu apkalpošanas centru funkcijas, un tās iegūs arvien lielāku lomu kā valsts drošības un demokrātijas garants (57 %). Tomēr netiek izslēgta arī iespēja, ka bibliotēkas integrēsies ar citām kultūras un arī nozaru institūcijām (52 %).

Eksperti uzskata, ka bibliotēku izdzīvošanai būs nozīmīga darbinieku spēja veiksmīgi izmantot jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas (69 %). Lai nodrošinātu bibliotēku funkcijas, būs nepieciešami arvien dažādāku jomu speciālisti (64 %), un bibliotekāram būs jākļūst arī par kopienas dzīves organizatoru (67 %). 53 % respondentu uzskata, ka bibliotekāra amats prasīs ļoti daudzpusīgu izglītību, kas cels profesijas prestižu un algas nozarē.

6. tabula

Ekspertu piekrišanas pakāpe apgalvojumiem par publisko bibliotēku attīstību nākotnē

Nr. p. k. Apgalvojumi Eksperti, kuri pilnīgi piekrituši vai piekrituši (%)
1. Pieaugs bibliotēku piedāvātie digitālie pakalpojumi (digitālās kolekcijas, e-grāmatas u. c.). 93 %
2. Bibliotēku pastāvēšana būs atkarīga no valsts kultūras politikas, profesionālas nozares pārvaldības, kā arī bibliotekāra personības. 93 %
3. Bibliotēkas grāmatas joprojām būs pieejamas visiem iedzīvotājiem. 91 %
4. Publiskās bibliotēkas mazapdzīvotās teritorijās kļūs par kopienu daudzfunkcionāliem centriem. 84 %
5. Publiskās bibliotēkas būs vietējās kopienas iedvesmas, zināšanu, informācijas un satikšanās centri. 82 %
6. Nostiprināsies un efektīvāk attīstīs resursus reģionu galvenās u. c. lielākās bibliotēkas 77 %
7. Bibliotēkas kļūs par vidutāju starp valsts/pašvaldības pakalpojumiem un iedzīvotājiem. 72 %
8. Mazo bibliotēku skaits samazināsies. 69 %
9. Bibliotēku izdzīvošana būs atkarīga no spējas veiksmīgi izmantot jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. 68 %
10. Bibliotekārs kļūs par kopienas dzīves organizatoru. 67 %
11. Bibliotēkās būs nepieciešami arvien dažādāku jomu speciālisti. 63 %
12. Bibliotēku loma arvien vairāk pieaugs. 61 %
13. Bibliotēkas pildīs arī pašvaldību klientu apkalpošanas centru funkcijas. 58 %
14. Bibliotēkas iegūs arvien lielāku lomu kā valsts drošības un demokrātijas garants. 56 %
15. Bibliotekāra amats prasīs ļoti daudzpusīgu izglītību, tas cels profesijas prestižu un algas nozarē. 53 %
16. Bibliotēkas integrēsies ar citām kultūras un arī nozaru institūcijām. 52 %
17. Bibliotēkas slēgs, bet populāri kļūs bibliobusi un bibliomāti. 51 %

 

Arī iedzīvotāju un bibliotēku vadītāju un metodiķu fokusgrupu respondentu viedokļus par publisko bibliotēku attīstību var iedalīt trīs grupās:

Pozitīvie scenāriji – publiskās bibliotēkas pastāvēs, bet mainīsies

Par publisko bibliotēku attīstību nākotnē lielākā daļa iedzīvotāju – fokusgrupu diskusiju dalībnieku – bija vienisprātis par to, ka bibliotēkas joprojām pastāvēs un tajās būs arī drukātās grāmatas.

Vīrietis vadītājs (45–54) ar maģistra grādu no Kurzemes uzsvēra, ka, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību un straujo mākslīgā intelekta ienākšanu visās dzīves jomās, grāmata kā klasiska vērtība joprojām paliks:

”[..] iesietā grāmata, viņa tomēr ir tāda klasiskā vērtība. [..] vai kaut kam jāmainās? Vai nav jāpieturas pie klasiskām vērtībām tomēr? Vīriešu uzvalks, piemēram, klasiskais vīriešu uzvalks vienmēr visos gadsimtos ir bijis cieņā, un vienmēr vislabāk izskatījies. Mode nāk un iet, bet ir klasiskās vērtības, kuras vajag saglabāt un kurām ir jābūt.”

Arī bibliotēku vadītāju un metodiķu diskusijās vienprātīgi tika uzsvērts, ka arī nākotnē grāmata būs bibliotēkas pamats.

Iedzīvotāji vairākkārt uzsvēra, ka bibliotēkai jākļūst par kopienas centru, kultūrvietu, tai pašā laikā saglabājot savas tradicionālās funkcijas un krājumu.

Sieviete uzņēmēja (35–44) ar bakalaura grādu no Vidzemes nākotni pēc 10 gadiem prognozēja šādi:

”[..] tuvāko 10 gadu laikā noteikti bibliotēka būs ne tikai kā bibliotēka, bet arī [..] vairāk kā pasākumu vieta, sāks vairāk vēl ar citām nozarēm kaut kā sadarboties un mijiedarboties, lai varētu pastāvēt un atrast tos lasītājus. Bet es arī domāju, ka drukātā formātā grāmatas nekur nepazudīs, jo ir patīkami dzirdēt, ka ir šie cilvēki, tā cilts bezmaz, kuriem ir ļoti svarīgi tā grāmata ar visu to savu skaisto noformējumu, ar savu smaržu, un es domāju, ka šie cilvēki vienmēr būs.”

Vairāki diskutētāji uzsvēra, ka bibliotēkas mainīsies līdzi sabiedrībai, un to pastāvēšana būs atkarīga no vērtībām sabiedrībā. Tika uzsvērta bibliotēkas kā pulcēšanās un komunicēšanās vietas loma, kas īpaši svarīga laukos.

Sieviete (55–64) no Pierīgas uzsvēra bibliotēkas kā kultūras centra lomu, kur iespējams satikties un pašizpausties:

”Bet otrs – tas cilvēcīgais kontakts, enerģētiskā saskarsme un vispār interešu apmaiņa un tas, ka cilvēks var atnākt un izteikt un pastāstīt, vai kaut ko jaunu uzzināt. Es uzskatu, ka bibliotēka – tā faktiski ir vienīgā vieta, kur to var izdarīt. Sevišķi tādās, nerunājot nemaz par attālākiem novadiem, kur skola ir likvidēta, kur nav pilnīgi nekā, kur ir palikusi maziņa bibliotēka. Vismaz kaut kas notiek.”

Bibliotēka nebūs tikai vieta, kur var atnākt pēc grāmatām, bet kultūrvieta, kur cilvēkiem pulcēties un pašrealizēties:

”[..] bibliotēka būs kultūrvieta, kuru apmeklēs dažādu vecumu, dažādu nodarbošanos [..] cilvēki, kuri varēs viens no otra mācīties kaut kādas jaunas prasmes, lasīt, uzturēties, diskutēt par literatūru, par dažādām tēmām, satikties ar rakstniekiem. Patiešām, bibliotēka paliek un būs tā unikālā vieta, kur popularizēt vārdu, tekstu, grāmatu.”

Iedzīvotāji diskusijās uzsvēra arī bibliotēkas sociālo lomu, kura saglabāsies arī nākotnē. Vīrietis (65+) no Kurzemes:

”Vienu lietu nevajag aizmirst, ka bibliotēku nevar atraut no cilvēka attīstības. Kādi būs cilvēki pēc tiem 10 gadiem, tāda būs arī bibliotēka. Un vēl vajag atcerēties, ka šobrīd pastnieks un bibliotekārs.. vēl ārsts.. veic sociālā darbinieku funkcijas. Daudzi atnāk uz šejieni paskatīties dzīvam cilvēkam acīs, pārmainīt kādu vārdu.. Ja to noņem nost, tad te paliek tāds bezsirdīgs robots, kas izsviež grāmatu…”

Diskusijās izskanēja viedokļi, ka bibliotēkas tādā tradicionālā formā varētu vairs nepastāvēt. Tās varētu pārveidoties par multifunkcionāliem kultūras centriem, kur lielu daļu pakalpojumu nodrošinās tehnoloģijas.

Sieviete (55–64) ar maģistra grādu no Latgales:

”Bibliotēkas noteikti būs, un it īpaši laukos, jo tā ir vienīgā vieta, kur cilvēki var satikties un uzzināt ziņas un paklačot. Un tas būs kā multifunkcionāls centrs – kultūras pasākumi, klientu apkalpošanas centrs, varbūt pastu arī izveidos. Bet grāmatas būs, un cilvēki lasīs grāmatas.”

Par nākotnes prognozēm tika jautāts arī bibliotēku vadītājiem un metodiķiem. Šajās diskusijās tika atzīts, ka bibliotēkas piedzīvo lielas pārmaiņas un nav vairs tikai vietas, kur atnākt paņemt grāmatas, tās kļūst par sabiedrības centriem. Vienā no diskusijām tika uzsvērts, ka nemitīgi jāseko līdzi sabiedrības vajadzībām: “Tanī pat laikā mēs nevaram atļauties gulēt uz lauriem, un arī mums ir nemitīgi jādomā par to, kā mēs varam būt noderīgas savai kopienai, savai pilsētai.”

No bibliotekāru puses fokusgrupu diskusijās reizēm izskanēja arī zināms konservatīvisms attiecībā uz jauniem pakalpojumiem un ciešāku iesaisti vietējās kopienas procesos: ”Es ceru, ka bibliotēka, mana bibliotēka, saglabās bibliotēkas funkcijas un neaizrausies ne ar ko citu, kas bibliotēkai nav jādara, jo šobrīd svarīgākais ir – saglabāt bibliotēkas identitāti.”

Bieži tika pieminēta tehnoloģiju ietekme – informācijas avoti arvien vairāk būs pieejami digitālā formātā, tos būs iespējams izmantot, fiziski neierodoties bibliotēkā. Tiek prognozēts mākslīgā intelekta lomas pieaugums. Vīrietis (35–44) uzņēmējs no Kurzemes pieņem, ka mākslīgais intelekts varētu darboties kā asistents, kurš ieteiktu katra interesēm un iepriekš lasītajam atbilstošu lasāmvielu:

”[..] ka man jau virtuālais mākslīgā intelekta bibliotekārs iesaka to grāmatu, kas nu iznākusi vai kas nu šajā bibliotēkā nav, bet kur varētu ieteikt pasūtīt uz šejieni, jā, un pēc mana noskaņojuma. Protams, mākslīgais intelekts arī skatās līdzi, kādas jums tās grāmatas lasītas, nu tā attiecīgi tie ieteikumi no tā arī rodas, un, protams, arī ir šāds asistents, kas var atbildēt uz jautājumiem.”

Arī bibliotēku vadītāji un metodiķi, prognozējot nākotnes scenārijus, pieļāva, ka daudzus rutīnas darbus varētu veikt tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Tika minēts, ka bibliotēkās, kurās ir iespēja lietotājiem pašiem piereģistrēt un nodot grāmatas kā arī izmantot bibliomātus, šīs iespējas aktīvi izmanto ne tikai gados jauni cilvēki. Daudzi iedzīvotāji jau pieraduši pie pašapkalpošanās kasēm veikalos, un ir izbrīnīti, ka bibliotēkā paši nevar noskenēt grāmatas un doties prom.

Diskusijās tika akcentēta bibliotēku ēku un telpu būvniecības un rekonstrukcijas aktualitāte, lai tās būtu iedzīvotājiem pieejamas un aicinošas: “[..] es ceru, ka mums tas viss izdosies, un mēs varēsim arī piedāvāt iedzīvotājiem savu pakalpojumu jaunā ēkā, un cilvēki ar interesi nāks skatīties, kā vecā bankas ēka sadzīvo ar jauno piebūvi.”

Liela loma nākotnes bibliotēkās būs bibliotekāram. Gan iedzīvotāji, gan bibliotekāri prognozē, ka arī nākotnē bez bibliotekāriem neiztikt, bet mainīsies viņu loma un amata prasības. Daudzus rutīnas darbus palīdzēs veikt tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, bibliotekāram vairāk būs konsultanta un metadatu veidotāja loma.

Bibliotekāram būs nepieciešamas daudzas jaunas kompetences. Bibliotēku vadītāju un metodiķu fokusgrupās izskanēja doma, ka, nākot klāt daudzām jaunām funkcijām, būs nepieciešami arī jauni speciālisti ar daudzveidīgām prasmēm:

“[..] darbinieku skaits noteikti būs mazāks, bet būs viņi būs daudzpusīgāki, jo mums tagad aiziet tā paaudze, kuri ir šī te vidējā līmeņa apkalpošanas… kuri beiguši to padomju laika izglītību, tiešām šis te vidējā līmeņa. Jo bibliotekārs ir vidējā līmeņa, kas strādā apkalpošanā. [..] tagad nāk ar augstāko izglītību, ar citām pilnīgi prasmēm, ar citām pilnīgi zināšanām.”

Bibliotēku vadītāji un metodiķi uzsvēra arī bibliotēku nozares normatīvā regulējuma sakārtošanas aktualitāti.

Bažas par bibliotēku pastāvēšanu – negatīvie scenāriji

Negatīvie scenāriji par publisko bibliotēku pastāvēšanu nākotnē galvenokārt saistīti ar pēdējos gados piedzīvoto mazo bibliotēku likvidēšanas vilni, valsts kultūrpolitiku un pašvaldību attieksmi, lasīšanas tradīciju izzušanu, sevišķi jaunu cilvēku vidū, un tehnoloģiju pavērtajām iespējām ātri iegūt informāciju, neizmantojot bibliotēku pakalpojumus.

Iedzīvotāju fokusgrupu diskusijās izskanēja viedokļi par to, ka ne visas bibliotēkas pēc 10 gadiem vairs pastāvēs. Studente (18–24) no Kurzemes runā par mazo bibliotēku likvidēšanu pagastos: “[..] šī bibliotēku tīkla optimizācija, kas ļoti skars pagastu bibliotēkas, un tā to nākotne ir visnedrošākajās rokās. Mēs jau tagad redzam, ka bibliotēkas tiek slēgtas, tiek optimitizēts tas, cik bibliotēkas ir pagastos, nu novada ietvaros, un ne visas savu tālāko nākotni piedzīvo.”

Vairākās diskusijās iedzīvotāji aktīvi iestājās pret mazo bibliotēku likvidēšanu. Plaši bija izskanējusi informācija par bibliotēku slēgšanu Jūrmalā. Uzņēmējs (45–54) no Pierīgas par to bija sašutis: “Jūrmalā aizvēra pirms diviem gadiem bibliotēku [..]. To nedrīkstētu pieļaut! Vajadzētu saglabāt bibliotēkas.”

Daudz kas ir atkarīgs no kultūrpolitikas valstī un pašvaldības attieksmes un prioritātēm. Sieviete (35–44) no Kurzemes ir lasījusi par bibliotēku slēgšanu un izsaka savu sašutumu: “Tas ir atkarīgs, kurš ir pie lemšanas, jo tur, kur [..] slēdz bibliotēkas, tur jauns cilvēks – viņš saka, ka bibliotēkas ir padomju laika palieka.”

Pavisam pesimistiskas prognozes bibliotēku pastāvēšanai, saistot tās ar lasīšanas tradīciju zudumu, izteica sieviete (65+) no Zemgales:

“Man nez kāpēc liekas, ka lēnām zudīs bibliotēkas popularitāte. [..] Mēs vairs nelasīsim, un nebūs vairs kam lasīt [..]. Dod Dievs, lai es kļūdos. Es atvainojos, protams, ka kādas paliks – tās labākās, bet tās mazās…, un līdz ar finansējumu varbūt nebūs tā. Nu vienkārši savā nāvē… Nu man tā liekas.”

Par to, vai nākotnē pastāvēs drukātās grāmatas, šaubas izteica tikai divi no fokusgrupās aptaujātajiem respondentiem – abi bija vidusskolēni (18–24) no Sēlijas. Viņuprāt, nākotnē grāmatas pilnībā aizstās tehnoloģijas:

“Es uzskatu, ka nākotnē grāmatu pat nebūs. Tās aizstās tehnoloģijas jaunās, un visu informāciju varēs atrast tajās. Jo radīsies problēmas ar papīru. Būs papīra trūkums. Tehnoloģijas varēs aizstāt ļoti labi. Varbūt tiks izveidotas kaut kādas īpašās brilles vai speciāli ekrāni, kuri nebojās arī acis, redzi. Tātad, būs viegli lasīt.”

Neitrālie scenāriji

Bibliotēkas varēs pastāvēt, tikai tām sadarbojoties un mainoties. Tām jābūt tādām, kādas tās vajadzīgas vietējai kopienai, un tas prasīs nepārtrauktu darbu.

Sieviete (45–54) ar bakalaura grādu no Rīgas fokusgrupas diskusijā uzsvēra, ka bibliotēkām ir aktīvi jāstrādā, lai tās būtu sabiedrībai nepieciešamas: “Nu, ja bibliotēkas neko nedarīs lietas labā, tad, protams, par viņām vispār aizmirsīs.”

Bibliotēku direktoru un metodiķu fokusgrupās, atbildot uz pirmo jautājumu, tika nosaukti trīs atslēgvārdi, kas visprecīzāk raksturo bibliotēkas darbu iepriekšējā gadā. Visbiežāk pieminētais atslēgvārds bija “sadarbība”. Tas liecina par nozares profesionāļu plašāku skatījumu un izpratni par to, ka bibliotēka nevar eksistēt pati par sevi.

Iedzīvotāju fokusgrupu diskusijās bieži tika minēts, ka bibliotēkai jābūt pamanāmai un “jāiet arī ārpus savām telpām”, “jābūt tuvāk cilvēkiem”, aktīvi jāiesaistās kopienas dzīvē.

Daļēji strukturētajās intervijās respondentiem tika vaicāts, kādu viņi redz bibliotēku attīstību un lomu nākotnē. No respondentu atbildēm varēja secināt, ka daļa no viņiem īsti nespēj to prognozēt, bet bija gan optimistiskie, gan pesimistiskie, gan neitrālie scenāriji.

Pozitīvie scenāriji, kur respondenti pieņem, ka līdzšinējā attīstība vismaz 10 gadu periodā paliks stabila

“Nē, es domāju, ka nekas tur baigi daudz nemainīsies [..]” (Vīrietis speciālists (55–64) ar doktora grādu no Rīgas.)

Ir respondenti, kas domā, ka cilvēkus vajag pieradināt apmeklēt bibliotēkas, un tas varētu kalpot kā garantija bibliotēku pastāvēšanai nākotnē, piemēram, “[..] pieradināt cilvēkus iet uz bibliotēkām [..]” (Vīrietis speciālists (55–64) ar doktora grādu no Rīgas.) “Es domāju, vajag tikai vienreiz aiziet, un tad, ja tā taciņa ir ieslidināta, tad es esmu gatava iet vēl…” (Sieviete speciāliste (55–64) ar padomju laika augstāko izglītību no Rīgas.)

Tāpat tiek norādīts, ka laukos bibliotēku pastāvēšanai ir stiprāks pamats nekā pilsētās, piemēram, iepriekšminētā respondente saka: “Pilsētā, es domāju, tas ir savādāk, jo man liekas, ka tur ir iespējas ļoti daudz. Kaut vai aizeju ap stūri un aizeju uz bibliotēku. Kaut vai tā. Bet Latvijas laukos, es domāju, tas varētu būt ļoti nozīmīgas informācijas nesējs…“

Ir arī respondenti, kas domā, ka bibliotēkai ir jāpastāv, ka citādi nevar būt, bet jābūt kādiem nosacījumiem vai pamatojumam: “Man šķiet, ka bibliotēku loma būs pietiekami spēcīga, ka tās neizzudīs, ka digitālais laikmets tās neaizstās. Bet tām noteikti jākļūst arī modernākām, lai pielāgotos un mainītos. Tā kā es domāju, ka bibliotēkas būs nepieciešamas.” (Sieviete mājsaimniece (25–34) ar vidējo izglītību no Zemgales.)

“[..] ja bibliotēka tiešām dzīvos laikam līdz, viņai viss būs kārtībā. Viņai būs svarīga loma cilvēku dzīvē. Un vienmēr būs, vietas, kur šī bibliotēka ir vajadzīga. Tāpēc es domāju, ka bibliotēka nezaudēs savu šarmu. Galvenais…, nu, jābūt interesantai, piesaistošai. Nepietiks vien ar grāmatu došanu uz mājām. Vismaz šodien.” (Vīrietis bezdarbnieks (35–44) ar bakalaura grādu no Kurzemes.)

Kāda respondente norāda uz pašu cilvēku iesaisti bibliotēku nākotnē: “Ja tauta pieprasīs, tad iestāde pastāvēs.” (Sieviete 65+ ar vidējo izglītību no Pierīgas.)

Respondents – fantāzijas žanra cienītājs – piedāvā savu redzējumu, un tas ir apmēram šāds:

“Un tad es redzu bibliotēku kā sen aizmirstu zinību krātuvi, kurai pieeja ir tikai retajiem. Tur glabājas gadsimtiem aizmirsto tehnoloģiju apraksti un tādas lietas. Jo zināšanas – tā jau ir vislielākā vērtība! It sevišķi civilizācijai, kas mūsdienās cenšas aizmirsties no visa īstā un cenšas dzīvot kaut kādos savos uzskatos. Tādas reālās zinības, kas ir fakti un kas ir pētījumu pierādījumi, tādas vietas pēc simtiem gadu varētu uzskatīt kā svētas vietas. [..] Varbūt, ka pēc 100 gadiem neviens vairs nemācēs lasīt…Tagad tik daudz kas pasaulē notiek, ka neko nevar paredzēt. Bet cerams, ka paliks kāds zinību turētājs, kas dzīvos bibliotēkā. [..] Kā templī, tieši tā. Viņu visi uzskatīs par veco trako, bet viņš būs visgudrākais visā pasaulē.” (Vīrietis strādnieks (25–34) ar pamatizglītību no Kurzemes.)

Neitrālajos scenārijos bija minētas gan cerības uz attīstību, gan zināma svārstīšanās, vai tā būs, taču neitrālajiem scenārijiem ir tendence saplūst ar pozitīvajiem.
Negatīvo scenāriju bija mazāk, un tie tika saistīti gan ar tehnoloģiju ietekmi, gan ar sociāli demogrāfisko situāciju, gan ar valsts politiku bibliotēku jomā

“Es domāju, ka kāda jau izdzīvos. [..] kā rāda lauku dzīves prakse, kas tad viņas apmeklēs, tās bibliotēkas, ja laukos viss izmirst…” (sieviete bezdarbniece (55–64) ar maģistra grādu no Kurzemes);

“Godīgi sakot, skatoties uz tagadējo situāciju, kad bibliotēkas taisa ciet, nu tad es īsti nezinu…” (vīrietis strādnieks (25–34) ar vidējo izglītību no Zemgales);

“Nu tas ir tāds izstiepts jautājums, varbūt viss būs digitāli, viss būs, varbūt tām bibliotēkām jau būs no noriets… uz norieta pusi…” (sieviete 65+ ar vidējo izglītību no Rīgas).

Pozitīvajos un neitrālajos scenārijos respondentu atbildēs saturiski var izdalīt vairākas atbilžu kategorijas, kur pamatots, kādēļ bibliotēku pastāvēšana varētu būt cerīga, bet norādīts arī uz nezināmiem nākotnes apstākļiem, par kuriem pētījuma laikā spriest ir pāragri:

  1. Uz bibliotēku pamatfunkcijām balstīti scenāriji:
    1.  informācija un grāmatas, piemēram, “Es domāju, ka pastāvēs. Kāda loma? Nu cilvēki būs, nu tāpatās kaut kādu informāciju, kaut kādas grāmatiņas paņemt, palasīt” (vīrietis vadītājs (45–54) ar maģistra grādu no Zemgales), vai “Nu noteikti ir tā klasiskā funkcija, kas ir grāmatas, grāmatu apkopošana, krāšana” (sieviete uzņēmēja/pašnodarbinātā (45–54) ar doktora grādu no Pierīgas), vai “Tad jau tās grāmatas pāries citādos veidos [..] Grāmata kā tāda… ir jāpastāv un pastāvēs, un pastāvēs. Grāmatas vienmēr pastāvēs” (sieviete pensionāre ar vidējo izglītību no Pierīgas);
    2. izglītības funkcija, piemēram: “[..] būs vēl lielāks uzsvars uz izglītību [..]” (sieviete studente no Rīgas vecuma grupā 18–24 gadi);
    3. kultūras funkcija, piemēram, “Bibliotēka kā kultūras centriņš” (sieviete bezdarbniece (55–64) ar maģistra grādu no Kurzemes) vai “[..] bibliotēka kā kultūras vieta [..]” (vīrietis speciālists (55–64) ar doktora grādu no Rīgas);
    4. sociālā funkcija un darbs ar cilvēkiem, kas ietver tādas koncepcijas kā bibliotēka – fiziskas tikšanās vieta (uzsverot bibliotēkas nozīmi laukos), pasākumi kopienas stiprināšanai, bibliotēka kā lasīšanas veicinātāja, piemēram, “Nu un tad tā jā, tā sociālā funkcija, kas ir bibliotēkā. Nu tas ir gan uz bērnu iesaistīšanu, gan uz dažādiem pasākumiem un cilvēku nu jā, lasīšanas veicināšanu” (sieviete uzņēmēja/pašnodarbinātā (45–54) ar doktora grādu no Pierīgas); “[..] tā fiziskā piesaiste – fiziskā vieta noteikti arī tajā ziņā – tas pastāv un turpinās pastāvēt. [..] publiskās bibliotēkas, teiksim, mazākās vietās, tiešām tās kalpo, var arī kalpot kā kaut kāds tāds sajaukts [..] vietējo iedzīvotāju kaut kāda pulcēšanās [..] kaut kādi pieturpunkti [..]. Līdzīgi kā citas iespējas publiskajā vidē. Tāpat kā publisko parku iespējas. [..] Nu vārdu sakot, [..] ja tas ir tāds infrastruktūras veidojums” (vīrietis speciālists (35–44) ar doktora grādu no Rīgas), vai “Es domāju, ka bibliotēkas būs kā attīstības centri Latvijas laukos. Tur būs pilnīgi viss. Pasta pakalpojumi. Viss, viss būs kopā, un bibliotēka arī pie viena informācijas, mediju punkts. Es tā domāju. Pilsētā, es domāju, tas ir savādāk, jo man liekas, ka tur ir iespējas ļoti daudz” (sieviete speciāliste (55–64) ar padomju laiku augstāko izglītību no Rīgas).
  2. Tehnoloģiju ietekme uz bibliotēku darbu, digitalizācija, inovācijas, piemēram, “[..] es uzskatu, ka pēc desmit gadiem grāmatu krājums arvien vairāk tiks digitalizēts. Būs vairāk iespēju iegūt informāciju tieši elektroniskajā formātā – e-grāmatas” (sieviete speciāliste (45–54) ar maģistra grādu no Latgales), “[..] pēc desmit gadiem bibliotēkas būs vēl vairāk digitalizētākas un būs vēl lielāks uzsvars uz izglītību, kaut kādu inovāciju [..]” (sieviete studente (18–24) no Rīgas), vai “Es domāju, ka noteikti jā. [..] vairāk būs elektroniskā formātā. Es domāju, vairāk būtu pieprasīts” (sieviete bezdarbniece (25–34) ar vidusskolas izglītību no Zemgales).
    Ir arī viedokļi, ka tehnoloģiju iespaids varētu būt pārvērtēts: “[..] teiksim, tā tehnoloģiju attīstība arī nedaudz šur tur pārvērtēta manā skatījumā, jautājums, cik daudz būs tie resursi un to pietiekamība.” (Vīrietis speciālists (35–44) ar doktora grādu no Rīgas.)
  3. Attālinātie pakalpojumi, piemēram, “[..] cik tā tiks izmantota, nu kaut vai tāpēc, ka tur [..] tie attālināti pakalpojumu arī būs plašāki vai mazāk plaši.” (Vīrietis speciālists (35–44) ar doktora grādu no Rīgas.)
  4. Ģeopolitiskā situācija, piemēram, “Tāpat vēl viss nav zināms arī par ģeopolitiskajām potenciālajām kataklizmām, kas varētu mainīt lietu kārtību pasaulē – kādu globālu karu vai tamlīdzīgi, bet, nu, kas arī īstenībā kaut kādā veidā var to mainīt to lietu kārtību kapitālisma apstākļos un ar to tehnooptimismu, tehnoloģiju bezgalīgo attīstību un tā…” (vīrietis speciālists (35–44) ar doktora grādu no Rīgas.)
Secinājumi

Ar visām trim metodēm iegūtie dati par publisko bibliotēku nākotnes attīstības perspektīvām ir savietojami trīs grupās – pozitīvie, negatīvie un neitrālie scenāriji.

Pozitīvie attīstības scenāriji saistīti ar publisko bibliotēku tālāku attīstību un vēl tiešāku kļūšanu par kopienas kultūrvietām, multifunkcionāliem centriem, saglabājot gan savus tradicionālos pakalpojumus, gan piedāvājot jaunus. Tiek prognozēts, ka bibliotēku loma arvien pieaugs.

Eksperti ir vienisprātis, ka publiskās bibliotēkas būs valsts drošības un demokrātijas garants, un tās būs vidutājas starp valsts/pašvaldības pakalpojumiem un iedzīvotājiem. Publisko bibliotēku attīstība būs tieši atkarīga no valsts kultūrpolitikas, bibliotēku nozares pārvaldības un bibliotekāru kompetences un personības.

Pozitīvie attīstības scenāriji paredz nemitīgu tehnoloģiju attīstību, arvien lielāku mākslīgā intelekta izmantošanu pakalpojumu nodrošināšanā. Tiek prognozēta digitālā krājuma attīstība un tā pieejamība attālināti.

Gan eksperti, gan iedzīvotāji, gan bibliotekāri uzskata, ka drukātā grāmata kā stabila vērtība joprojām pastāvēs un būs bibliotēku krājumā.

Liela loma nākotnes bibliotēku attīstībā būs bibliotekāru kompetencei un personībai. Nākot klāt jaunām funkcijām un pakalpojumiem, bibliotekāriem būs nepieciešama daudzpusīga augstākā izglītība un nepārtraukta profesionālā pilnveide. Attīstoties tehnoloģijām, bibliotekāriem vairs nebūs jāveic rutīnas darbi, tāpēc bibliotekāru skaits varētu samazināties.

Negatīvo scenāriju bija ievērojami mazāk, nekā pozitīvo. Tie galvenokārt saistīti ar bažām par bibliotēku skaita samazināšanos, iedzīvotāju lasīšanas paradumu izmaiņām (sevišķi to, ka jauni cilvēki maz lasa un neizmanto bibliotēkas), demogrāfisko situāciju. Bibliotēku pastāvēšanu varētu ietekmēt arī tehnoloģiju pieejamība, kas ļauj iegūt informāciju, neizmantojot bibliotēkas.

Neitrālajos scenārijos pārsvarā izteikts viedoklis, ka publiskās bibliotēkas pastāvēs arī nākotnē, bet minēti dažādi faktori, no kuriem tas būs atkarīgs –ģeopolitiskās situācija pasaulē, valsts kultūrpolitika, pašvaldību izpratnes par publisko bibliotēku lomu, atbalsts un finansējums, bibliotēku nozares pārvaldība un normatīvais regulējums un pašu bibliotēku nemitīga pilnveidošanās, lai bibliotēkas kļūtu par multifunkcionāliem kopienu centriem.
Ilustrācijas autore: Laura Lukeviča

Sērijas ceturtajā un noslēdzošajā rakstā decembrī aplūkosim pētījuma secinājumus, diskusiju un ieteikumus.

Ar pētījumu pilnā apjomā, tostarp ar pētījuma kopsavilkumu, galvenajiem secinājumiem, ievada daļu, kā arī pētījuma izpētes pakāpes analīzi un metodoloģijas izklāstu, iespējams iepazīties ŠEIT.

Aicinām lasīt:
Pētījums izgaismo publisko bibliotēku nozīmi lasīšanas veicināšanā Latvijā
Rakstu sērija: Kāda ir lasīšanas loma iedzīvotāju ikdienā?
Rakstu sērija: Kāda ir publisko bibliotēku loma iedzīvotāju lasīšanas veicināšanā?
Rakstu sērija: Kāda varētu būt publisko bibliotēku attīstība nākotnē?

Informāciju apkopoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centrs