Pastāsti par savu darbu LNB! Kādi ir tavi galvenie pienākumi?

Digitālās vides izmaiņas un sistēmu vajadzības ikdienas darbu Tehnoloģiju departamentā padara ļoti izaicinošu un dinamisku. Nereti nākas pieņemt nepopulārus lēmumus vai atteikt kādas vajadzības. Atkarība no finansējuma, laika un cilvēkresursiem ik dienu liek daudz rēķināt, pārplānot un mainīt procesu gaitu. Tāpēc esmu īpaši pateicīgs savai komandai – viņi spēj pielāgoties, pieņemt atšķirīgus risinājumus, konstruktīvi diskutēt par problēmām un kopā virzīties uz mērķi.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļa atbild par plašu jomu loku – sākot ar tīkla infrastruktūru un fiziskās drošības risinājumiem, līdz visiem zināmajam Palīdzības dienestam. Šī komanda ikdienā saskaras ar reālajām darbinieku problēmām un operatīvi risina visu – no tehnikas labošanas un salikšanas pa detaļām līdz sistēmu lietošanas apmācībām.

Otru nozīmīgu departamenta daļu veido Informācijas sistēmu nodaļa. LNB pārziņā ir vairāk nekā 90 sistēmu, kuras prasa ikdienas uzturēšanu, atjaunināšanu un plānotu attīstību. Katru gadu kopā ar nodaļu atbildīgajām personām tiek izstrādāts plāns par nepieciešamajām izmaiņām – gan funkcionālām, gan vizuālām, gan tehniskām. Liela daļa darba tiek veikta pašu spēkiem, izmantojot iekšējos resursus.

Bibliotēku informācijas sistēmu sektora sistēmbibliotekāri ik dienu rūpējas par ALEPH, PRIMO un DOM darbības uzraudzību no LNB puses, plāno un veic izmaiņas, nodrošinot lietotāju atbalstu.

Lai viss varētu funkcionēt un darboties stabili, kā arī lai nodrošinātu digitālā krājuma mūžsaglabāšanu, ļoti būtiska ir Datu centra komandas loma. LNB Datu centrs ir viens no četriem Valsts datu apstrādes mākoņa veidotājiem – tā ir liela atbildība un reizē arī gods, kas apliecina LNB kā nozīmīgu valsts mēroga IKT spēlētāju. Esam pozicionējuši sevi arī kā mākslīgā intelekta attīstības vietu, nodrošinot augstas veiktspējas serverus mūsu projekta risinājumu ieviešanai.

Protams, nesakārtotā normatīvā vide un finansējuma jautājumi rada papildu slodzi – jādomā, kā pieejamos resursus izmantot maksimāli mērķtiecīgi.

Paralēli ikdienas darbam ar komandu un plānošanu Tehnoloģiju departamentā norit arī trīs lieli ANM projekti: “Mediju satura integrācija”, “Koplietošana”, “Mākoņdatošanas platformas attīstība valsts datu apstrādes mākonī”.

Šobrīd ir ļoti intensīvs posms – notiek izstrādes, testēšana un risinājumu ieviešana. Mans darbs tiešā veidā saistās ar nepārtrauktu komunikāciju starp mūsu un izstrādātāju komandām, projektu partneriem, kā arī ar finanšu plānošanu. Diennaktī bieži vien pietrūkst stundu, jo gribas paveikt vairāk, nekā grafiks ļauj – darbs dzen darbu uz priekšu. Ikdienā jābūt ļoti noturīgai nervu sistēmai un racionālām, neemocionālām reakcijām, jo sistēmas mēdz nestrādāt, tehnika mēdz salūzt, lai kā tu un komanda visu būtu darījuši pēc labākās sirdsapziņas, plānojot un risinot laicīgi, tā ir darba realitāte – daudz kas ir ārpus cilvēka kontroles un vienkārši var notikt. Kamēr viss strādā, tikmēr mūsu darbu nemana un tas ir mērķis, lai maksimāli ikdienā darbs LNB un resursu pieejamība lasītājiem netiktu ietekmēta.

Informācijas tehnoloģijas šobrīd ir atdures punkts inovāciju, automatizācijas un mākslīgā intelekta ieviešanā. Tāpēc nedrīkst stāvēt uz vietas – ir jāmaina domāšana, jābūt elastīgiem un jāapzinās, ka “kā bija vakar, tā vairs nebūs nekad”. Mēs stāvam lielu tehnoloģisko pārmaiņu priekšā, un mūsu visu uzdevums ir spēt pieņemt sistēmu izmaiņas, pielāgoties jauniem risinājumiem un konstruktīvi skatīties nākotnē, pārveidojot arī ikdienas procesus, tos pielāgojot digitālajām iespējām.

Apkopojot – mans darbs ir runāt, rēķināt, plānot un vērtēt riskus.

Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?

Visa mana profesionālā dzīve vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar informācijas tehnoloģijām un kiberdrošību. Esmu izteikti analītisks cilvēks, un darbs ar datiem un skaitļiem man vienmēr ir padevies dabiski. IT joma ir dinamiska un prasa nepārtrauktu sekošanu jaunākajām tendencēm, tāpēc pašizaugsmei un pašmācībai manā ikdienā vienmēr bijusi liela nozīme.

Pirms darba uzsākšanas LNB man nebija tiešas sadarbības ar bibliotēku – vienīgi, stājoties darbā, uzzināju, ka esmu jau bijis reģistrēts kā lasītājs, ko, visticamāk, automātiski izveidoja universitāte.

Komandas darbs man vienmēr ir bijis ļoti svarīgs, un, kad pirms 12 gadiem radās iespēja pieņemt jaunu profesionālu izaicinājumu un vadīt LNB Tehnoloģiju departamentu, tas man šķita loģisks solis karjeras attīstībā. Šis darbs ļāva apvienot gan tehnisko pieredzi, gan interesi par stratēģisku attīstību, vienlaikus strādājot komandā, kas rada nozīmīgu pienesumu visai sabiedrībai.

Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?

Patīk pavadīt laiku pie dabas, vislabāk tur, kur nav zonas. Cik tas ir iespējams, mēģinu labā kompānijā ar laivu nobraukt kādu gabalu pa Latvijas upēm. Aizbraukt uz kalniem, pastaigāt vai iziet kādu sarežģītāku maršrutu. Aizbraukt makšķerēt, bet tam pēdējā laikā nav laika. Vienīgais, kam noteikti atrodu laiku, ir aizbraukt rudenī butēs.

LNB “Gaismas pils” ēkai pērn apritēja 10 gadi. Kādas ir tavas pirmās atmiņas par to?

Mani veda ekskursijā, pirms “Gaismas pils” bija nodota lietošanā. Ja pareizi atceros, organizēja Nita [arhitekte Nita Apsīte – red.] – ieveda caur būvlaukumu, pa kaut kādām trepēm pagrabā. Tad kā caur labirintu, garām daudz neizpakotām mantām; visur kaut kas nepabeigts. Godīgi sakot, izskatījās pēc lielas nekārtības, un domāju, ka pats nevarētu atrast izeju.

Visvairāk, protams, atmiņā palikusi grāmatu ķēde un tas satraukums – atļaus vai neatļaus to rīkot.

Šogad mēs atzīmējam pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Šogad, atzīmējot pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi, man kā tehnoloģiju jomas cilvēkam īpaši svarīgi šķiet trīs vēstījumi.

Pirmkārt, lasīšana ir kritiskās domāšanas pamats. Straujā tehnoloģiju attīstība un informācijas pārbagātība prasa spēju izvērtēt faktus, un grāmatas joprojām ir viens no stabilākajiem veidiem, kā to attīstīt. Kritiski domājoša sabiedrība ir arī daudz noturīgāka pret manipulāciju.

Otrkārt, zināšanām jābūt pieejamām ikvienam. Digitālie risinājumi to būtiski paplašina, bet fiziskās grāmatas joprojām ir neaizstājamas — tās veido kultūras nepārtrauktību un satur ilgtermiņa vērtību.

Treškārt, mums jādomā par atbildīgu zināšanu saglabāšanu. Tas nozīmē gan fizisko, gan digitālo krājumu drošību, ilgtspēju un stratēģisku skatījumu uz nākotni.

Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?

Laikam jau tad, kad nenotiek tā, kā vajadzētu, un ja nezina, kam citam paprasīt par IT lietām.

Novēlējums bibliotekāriem!

Nezaudēt velmi strādāt un attīstīties, lai kopā mēs varam nodrošināt vislabākos pakalpojumus mūsu lasītājiem.

Paldies!

Aicinām lasīt:
#EsEsmuLNB: Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine
#EsEsmuLNB: Bibliogrāfijas institūta direktors Ansis Garda
#EsEsmuLNB: Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere
#EsEsmuLNB: Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare
#EsEsmuLNB: Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis
#EsEsmuLNB: Pakalpojumu departamenta direktore Anda Lamaša
#EsEsmuLNB: Saimniecības departamenta direktors Juris Ģiedris
#EsEsmuLNB: Speciālo krājumu departamenta direktore Marika Selga

Interviju sagatavoja:
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija
portals@lnb.lv