Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Rijekas pilsētas bibliotēka dalījusies ar pieredzi par jauno 3D printēšanas inkubatoru bērniem un jauniešiem, kas ieviests ar EIFL Publiskās bibliotēkas inovāciju programmas (EIFL-PLIP) atbalstu.
Šis jaunais pakalpojums pārvērta bibliotēku par Rijekas galveno “radīšanas telpu”, stimulējot jauniešu radošumu un radot viņos pārliecību par digitālo rīku pielietošanu viņu ideju īstenošanai.
Rijeka lepojas ar savu vēsturi kā viens no Horvātijas visproduktīvākajiem ražošanas centriem, bet pēdējo 25 gadu laikā daudzas rūpnīcas ir slēgtas. Bibliotekāri izstrādāja projektu, ieklausoties bažās, ka Rijekas jaunieši tiek audzināti kā patērētāji un zaudē izgudrošanas vēlmi.
Lai iedrošinātu jauniešus kļūt par radītājiem, bibliotekāri izveidoja bibliotēkā dzīvīgu “ražošanas telpu” (publisku telpu, kurā sanāk kopā cilvēki, lai mācītos un strādātu pie radošiem projektiem), aprīkojot to ar 3D printēšanas un datorkodēšanas tehnoloģiju, ieskaitot 3D printerus, klēpjdatorus, projektēšanas programmatūru un Raspberry Pi minidatorus.
Publiskā bibliotēka uzsāk 3D printēšanas pieredzi
Bibliotēkas 3D printēšanas demonstrācijas redzēja 800 bērnu un vairāk nekā 1500 ziņkārīgu pieaugušo. Parastās 3D darbnīcās bērni projektēja un printēja rotaļlietas, instrumentus, šķīvjus un bļodas, suvenīrus, statuetes, 3D galda spēles, ziemassvētku rotājumus un daudz citu priekšmetu.
Projekts radīja tendenci, iedvesmojot vēl trīs Rijekas organizācijas uzstādīt 3D printerus un sākt projektēt un printēt priekšmetus. Tāpat tas iekļuva Horvātijas vadošo laikrakstu virsrakstos, kad bibliotekāri apvienojās ar ārstiem un inženieriem, lai izprintētu 3D protēzi pacientam ar smagu kājas traumu.
“Kad laikrakstā izlasīju par bibliotēkas 3D printēšanas darbnīcu, nodomāju, ka tā būs garlaicīga teorijas lekcija. Bet darbnīca veicināja iztēli un radošmu – ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Varu apgalvot, ka šis ir labākais pasākums, kāds pie mums pilsētā noticis pēdējā laikā!” teica 14 gadus vecais Darijans Jelušičs (Darijan Jelusic).
Popularitāti ieguvušās apmācības turpinās, un Rijekas pilsētas administrācija ir apņēmusies nākotnē atbalstīt projektu.
Avots: http://www.eifl.net/news/3d-printing-project-transforms-public-library-citys-premier-maker-space
