“Nesen man bija izdevība apmeklēt kādu Jūrmalas biedrības lasītavu un mani pārsteidza tas, ka viņā atradu tikai cittautiešus, lai gan lasītava domāta vairāk latviešiem. Lasītavā atrodas arī visādas spēles, kā domino, šahs, pingpongs, dambrete u.c. Mazie 6–10 gadus vecie ebrejieši ar lielu interesi nododas šīm spēlēm, vingrina savu apķērību, uzmanību un citas garīgas spējas. Turpretim latviešu bērni skraida pa ielu, plosās, grūstās un strīdās, bet neatrod par vajadzīgu izlietot šos derīgos laika kavēkļus. Visā vasarā klubā–lasītavā neesot redzēts neviens latvietis.” (1)

Ar šādiem novērojumiem 1928. gadā vasarā dalījās viens no avīzes “Jūrmalas Vārds” žurnālistiem. Šis laikraksts tika izdots no 1928. līdz 1934. gadam, un tas kļuva par pirmo un vienīgo vietējo preses izdevumu, kurš aktīvi pievērsās lasīšanas un bibliotēku popularizēšanas jautājumiem. Laikraksta slejās regulāri parādījās ziņas par Rīgas Jūrmalas bibliotēkām, grāmatu apskati un raksti par lasīšanas nozīmi kultūras dzīvē. Īpašu interesi no rakstu autoru puses izpelnījās jūrmalnieku lasīšanas paradumi. No “Jūrmalas Vārdā” publicētajām atziņām, kā arī papildinājumiem no citiem vietējiem izdevumiem, var iegūt neparastu ieskatu lasīšanas (un, it īpaši, nelasīšanas) kultūras īpatnībās Latvijas lielākajā kūrortpilsētā pirmās republikas laikā.

Uzreiz jāsaka, ka šis ir stāsts ar laimīgām beigām. Pateicoties laikraksta līdzstrādnieku ieinteresētībai un vietējo organizāciju aktīvai dalībai 1920. gadu beigās, grāmata iegūs lielāku nozīmi Rīgas Jūrmalas kultūras dzīvē, nekā pirms tam. Taču šis process nebija vienkāršs, un tas liek aizdomāties par to, cik svarīgi ir ņemt vērā vietējās kopienas īpatnības un intereses, lai atrastu īsto pieeju lasīšanas popularizēšanā.

Grāmatas par maksu un 10 kilometri līdz bibliotēkai

Pirmais, ko var pamanīt 20. gadsimta 20. gadu Rīgas Jūrmalā, ir lielu vispārpieejamu bibliotēku trūkums. Lai gan pirmās bibliotēkas šeit tika dibinātas jau 19. gadsimta beigās, tās bija pieejamas salīdzinoši šauram lasītāju lokam – attiecīgās biedrības vai draudzes biedriem. Bieži vien grāmatas tika izsniegtas par maksu. Tā, piemēram, 1882. gadā dibinātajā Majoru Labdarības biedrības bibliotēkā par grāmatu izmantošanu bija jāmaksā viens rublis gadā. Izdevumi tika izsniegti tikai biedrības dalībniekiem (2). Kopumā bibliotēku skaits bija nepietiekams. Tas sagādāja lielu problēmu attālāko rajonu, it īpaši, Asaru un Mellužu iedzīvotājiem: “Mēs par tādiem “niekiem” neinteresējamies. Kas par to, ja mūsu pilsētā, dažā vietā, lai sasniegtu bibliotēku, ir jācilpo 10 kilometrus!” (3)

Līdz ar to laika gaitā arvien vairāk aktualizējās jautājums par bibliotēkām, kas būtu pieejamas visiem un par brīvu. Lai vismaz daļēji atrisinātu šo problēmu, 1928. gadā jūnijā Jūrmalas Kultūras biedrība atvēra Dubultos, Aleksandra prospektā 12 (tagadējais Poruka prospekts) klubu ar lasītavu un bibliotēku. Tās bija pieejamas lasītājiem katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Bibliotēkas krājumā bija vairāk nekā 1300 grāmatu, un tās izsniedza lasīšanai par brīvu. Lasītavai tika abonēti visi vietējās valodās izdotie laikraksti un žurnāli, kā arī vairāki ārzemju izdevumi. Apmeklētājiem bija pieejamas arī dažādas galda spēles. Papildus tika organizētas sporta aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, tostarp plastikas un baleta nodarbības sievietēm (4).

Jūrmalas Kultūras biedrības vasaras sezona norisinājās no 15. jūnija līdz 25. augustam. Šajā periodā pastāvīgo lasītāju skaits bija ap 100, lasītavu un sporta aktivitātes apmeklēja aptuveni 250 cilvēku dienā, no kuriem 60 % bija cittautieši. Šis fakts piesaistīja “Jūrmalas Vārda” autoru īpašu uzmanību: “Pēdējā parādība latviešiem pavisam nav glaimojoša, jo neskatoties uz to, ka uz biedrības lasāmgaldiem atrodas pastāvīgi ap 80 % laikrakstu un žurnālu latviešu valodā, latviešu lasītāji arvienu bija nospiedošā mazākumā. Arī piedalīšanās sporta, šaha un citās spēlēs latviešu visur bija niecīgs procents.” (4)

1929. gada februārī laikrakstā “Jūrmalas Vārds” parādījās īss paziņojums: Jūrmalas Izglītības biedrība atvēra Dubultos, Pils ielā 2, jaunu klubu un lasītavu. Līdzīgi kā Jūrmalas Kultūras biedrības bibliotēkā, tajā bija pieejama aktuāla vietēja prese un dažādas spēles. Klubs bija atvērts divreiz nedēļā – otrdienās un svētdienās no pulksten 14.00 līdz 21.00. Neskatoties uz to, ka tas bija pieejams visiem apmeklētājiem par brīvu, lasītāju skaits bija neliels – apmēram 30 cilvēku dienā (5).

Rīgas Jūrmala ap 1930. gadu. Foto: “Zudusī Latvija”

“Briesmu nakts” bibliotēkā

Arī citās Rīgas Jūrmalas bibliotēkās bija novērojams lasītāju trūkums. Tā, piemēram, jau pieminētā Majoru–Dubultu Labdarības biedrības bibliotēka cieta smagus finansiālus zaudējumus. Tās uzturēšanai biedrība bija spiesta piemaksāt katru gadu ap 300 latu. Lai arī lasītāju nebija daudz, to intereses izpelnījās asu kritiku: “Par to, ko tagad lasa, lai runā skaitļi. Pagājušā ziemā no novembra līdz maijam, izlasīts daiļdarbu, oriģināldarbu – 56 sējumi, tulkotu – 25 sējumi, zinātniskā satura – 2 sējumi, dēku un kriminālromānu – 252 sējumi. No latvju autoriem biežāki lasa Upīti, Deglavu, Skuju Frīdi, Kaiju Ivandi un Rozīti, bet no sveštautu – Dekobru, Leblānu, Konanu Doilu, Mopasānu, Kellermani un Loku. It bieži pieprasa Volesu, kura bibliotēkā nav. Lasa visvairāk dēku romānus, tad salkanos mīlestības romānus un vismazāk stāstus un noveles, nerunājot nemaz par zinātniska satura grāmatām, drāmu un dzeju. Lasītāji vērību sevišķi piegriež grāmatu virsrakstam, piemēram, Kuprina stāsts “Briesmu nakts” minētā laikā lasīts 9 reizes, turpretim Jančevska “Dzimtene” – vienu reizi (pēdējie sējumi atstāti neizlasīti). No šī īsā pārskata redzam, ka vairumu lasītāju tagad interesē dēka, teatrāla traģēdija (dziļā ne, jo Dostojevski, piemēram, gandrīz nelasa), viegls žanrs un kriminālromāni. Kur tad palikuši nopietnie lasītāji? Tādu it kā nebūtu.” (2)

Jūrmalnieku intereses trūkumu par grāmatām un lasīšanu atzīmē ne tikai “Jūrmalas Vārds”, bet arī cits vietējais laikraksts – “Jūrmala”: “Kaut līdz ar Latvijas pastāvību, mēs, jūrmalnieki, daudzējādā ziņā esam progresējuši, tad grāmatu lietošanā jākonstatē zināms regress! Citas, pat mazākas pilsētas, grāmatu, lasāmo bibliotēku ziņā mums ir tālu priekšā. Pati sabiedrība vēl it kā nav paspējusi sataustīt īsto kultūras ceļu zem kājām. Mēs parasti nositam savu laiku lētās izpriecās un izšķiežam naudu nevietā. Nopietna grāmata prasa nodziļināšanos, pārdomas, kas lielam lasītāju vairumam drīz apnīk un tādēļ, ja ierunājamies par grāmatu iegādāšanu, parasti aizbildināmies ar laika un naudas trūkumu!” (3)

Risinājums – Grāmatu dienas

Novērojot, ka ar bibliotēku krājumu vien ir par maz, lai piesaistītu lasītāju uzmanību, Jūrmalas sabiedriskās organizācijas sāk meklēt citus ceļus grāmatu un lasīšanas popularizēšanai. Par veiksmīgāko risinājumu kļuva Grāmatu dienas Rīgas Jūrmalā. Tās apvienoja grāmatu popularizēšanu ar jūrmalnieku interesi par sabiedrisko dzīvi un publiskajiem aktivitātēm, un tieši tas nospēlēja noteicošo lomu vietējo iedzīvotāju lasīšanas paradumu maiņā.

Pirmoreiz šādi svētki tika organizēti 1929. gadā. Par idejas iniciatoriem kļuva Latvijas rakstnieku, preses, izdevēju, bibliotekāru, skolotāju un citu izglītības un kultūras organizāciju darbinieki. Bija paredzēts, ka Grāmatu svētki notiks ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Atsaucoties uz šo iniciatīvu (6), Jūrmalas sabiedrisko organizāciju un skolu pārstāvji pieņem lēmumu organizēt Grāmatu dienas vairākās apkaimēs: Bulduros, Majoros, Dubultos un Asaros. Rīcības komitejā tika ievēlēti Majoru–Dubultu Labdarības biedrības, Jūrmalas Kultūras biedrības, Jūrmalas Izglītības biedrības, Jūrmalas Biškopības biedrības un Jūrmalas Aizsardzības pulciņa pārstāvji (7). Lai nodrošinātu lielāku apmeklētāju skaitu, komiteja vērsās pie citām pilsētas biedrībām ar lūgumu neplānot šajās dienās nekādus citus pasākumus, kā arī iespēju robežās iesaistīties Grāmatu dienu organizēšanā (8). Programmā tika iekļauti grāmatu izstāde–tirdziņš, lekcijas un grāmatu loterija – iespēja iegūt savā īpašumā izdevumus, iegādājoties loterijas biļetes. Pasākumu mērķis bija vienkāršs – palīdzēt katram atrast grāmatu atbilstoši savām zināšanām un pirktspējai.

Grāmatu dienas Rīgas Jūrmalā tika atklātas 1929. gada 17. martā Bulduru pamatskolā. Šeit norisinājās grāmatu izstāde–tirgus. Apmeklētājiem bija iespēja ne tikai iepazīties ar jaunākajām grāmatām, bet arī iegādāties tās ar 10 % atlaidi. Kopumā tirdziņā bija pieejami aptuveni 1250 izdevumi, tostarp par vietējiem iedzīvotājiem aktuālajiem tematiem: “krietns skaits grāmatu ir par dārzkopību, biškopību, kas jūrmalniekus var interesēt.” (9) Programmu papildināja dārzkopja un publicista Friča Galenieka lekcija “Grāmatu nozīme cilvēka dzīvē” un Jūrmalas Izglītības biedrības dubultkvarteta muzikālais priekšnesums. Rezultāts – 250 apmeklētāji un 96 pārdotās grāmatas. (9)

Nākamajās dienās līdzīgi pasākumi – tirdziņi ar priekšlasījumiem un loteriju – tika organizēti Majoros, Dubultos un Asaros. Kā vēlāk ne bez gandarījuma atzīmēja “Jūrmalas Vārds”, šajās četrās dienās “pārdotas 352 grāmatas, no tām daudzas ļoti vērtīgas, kopsummā par Ls 346,96. Vislielākais grāmatu skaits pārdots Majoros, bet pārdoto grāmatu vērtības ziņā pirmo vietu ieņem Asari (Ls 127,46). Jūrmalā pārdotas 700 gab. grāmatu loterijas lozes, tādēļ kopā ar izstādē pārdotām grāmatām Jūrmala ieguvusi 1052 grāmatas, kas jau ir puslīdz solīda bibliotēka” (10). Laikraksta autori atzīmēja lielu publikas interesi par programmā iekļautajiem priekšlasījumiem: Kārļa Dziļlejas “Grāmata un kultūra” (9), Lidijas Būcēnas “Kā Amerika ciena grāmatu” un profesora Ernesta Bleses “Grāmata un valoda” (10).

Tādējādi pirmās Grāmatu dienas Rīgas Jūrmalā noritēja veiksmīgi – “gan no praktiskas, gan no idejiskas puses” (10). Šie panākumi iedvesmoja pilsētas sabiedriskās organizācija rīkot šāda veida pasākumus arī turpmāk. 1931. gadā Grāmatu dienās tika pārdots vēl lielāks grāmatu skaits – 447 izdevumi par kopsummu 474,25 Ls, kā arī 530 grāmatu loterijas biļetes (12, 13). Grāmatu dienas kļuva par pirmajiem veiksmīgiem liela mēroga lasīšanas popularizēšanas pasākumiem Latvijas lielākajā kūrortpilsētā.

Literatūra

1. Jūrmalas jaunatne. Jūrmalas Vārds, Nr.18, 1928, 14. jūl., 1.–2. lpp.
2. Majoru-Dubultu labdarības biedrības bibliotēka un viņas lietotāji. Jūrmalas Vārds, Nr.7, 1931, 21. febr., 4. lpp.
3. [A. V.]. Grāmata Jūrmalā. Jūrmala, Nr.8, 1929, 23. febr., 4. lpp.
4. Rīgas Jūrmala [par Jūrmalas Kultūras biedrības vasaras lasītavu]. Jūrmalas Vārds, Nr.32, 1928, 1. sept., 3. lpp.
5. Klubs un lasītava Jūrmalā. Jūrmalas Vārds, Nr.6, 1929, 9. febr., 3. lpp.
6. Aicinājums latvju grāmatu draugiem. Jūrmalas Vārds, Nr.7, 1929, 16. febr., 1. lpp.
7. Grāmatu dienas Jūrmalā. Jūrmalas Vārds, Nr.8, 1929, 23. febr., 1. lpp.
8. Grāmatu dienas. Jūrmalas Vārds, Nr.9, 1929, 2. marts, 3. lpp.
9. Ko jūrmalnieki uzzināja Grāmatu dienās. Jūrmalas Vārds, Nr.12, 1929, 23. marts, 1. lpp.
10. Grāmatu dienu novērtējums. Jūrmalas Vārds, Nr.13, 1929, 30. marts, 2. lpp.
11. Ko deva “grāmatu dienas” Jūrmalā. Jūrmalas Vārds, Nr.13, 1929, 30. marts, 2. lpp.
12. Grāmatu nedēļa Asaros. Jūrmalas Vārds, Nr.8, 1931, 28. febr., 2. lpp.
13. Rīgas Jūrmala [par grāmatu izstādi-tirdziņu Majoros]. Jūrmalas Vārds, Nr.9, 1931, 7. marts, 3. lpp.

 

Rakstu sagatavoja:
Kristina Papule
Galvenā bibliogrāfe
Periodikas lasītava
Latvijas Nacionālā bibliotēka
kristina.papule@lnb.lv