Šī mobilitāte palīdz sasniegt projekta mērķi “Jauna satura izstrāde izglītības programmas izvēles daļai”. Mobilitātes uzdevums bija iegūt informāciju, kā citviet bibliotekāriem tiek mācītas digitālās kompetences, kā arī ar Informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) un sistēmbibliotekāra darbu saistīti temati. Papildus bija vērtīgi uzzināt programmu strukturēšanas, pasniegšanas aspektus, kas ļautu uzlabot esošās profesionālās izglītības programmas LNB.

3 dienu ēnošanas ietvaros zināšanas par bibliotekāru izglītības nozari un bibliotēkām kā tādām gūtas ne tikai no IBI kolēģiem (lektoriem, programmu veidotājiem, pētniekiem), bet arī pārstāvjiem no Humboltu Universitātes galvenās bibliotēkas (Universitätsbibliothek der HU Berlin), Berlīnes Valsts bibliotēkas (Staatsbibliothek zu Berlin, turpmāk – STABI) un tehnoloģiju institūta Wildau Institute of Technology (WIT).

Šis raksts atklāj jaunu portāla materiālu sēriju #VETmobilitātes, kas būs pieejama pusotra gada garumā un vēstīs par LNB projekta “Bibliotekāra kompetenču ieguve, attīstība un tālāknodošana” rezultātiem un dalībnieku pieredzēm.

Kāda ir jūsu loma profesionālās tālākizglītības centrā “Latvijas Nacionālā bibliotēka”?

Esam LNB Kompetenču attīstības centra vadītāja Agnese Pašāne un izglītības metodiķe Elīna Černavska. Abas esam arī pedagoģes profesionālās tālākizglītības programmas moduļos ar atšķirīgu darba stāžu. Agnese nodarbības šajā programmā vada jau ceturto gadu, bet Elīna – otro.

Ko apguvāt mācību procesā? Kādas ir galvenās atziņas un ieguvumi?

Ieguvumus un gūtās atziņas var sadalīt 4 galvenajās grupās.

IBI īstenotās izglītības programmas un mācību process

IBI ir Humboltu Universitātes (viena no vecākajām augstskolām Vācijā) struktūrvienība. Tā mobilitātei izvēlēta, jo piedāvā salīdzinoši daudzveidīgas studiju programmas bibliotēku un informācijzinātnē, tai skaitā uz informācijas tehnoloģijām orientētas.

Vācijā citās augstskolās ir līdzīgas programmas, bet šī ir vienīgā, kur ir informācijas zinātne kopā ar bibliotēkzinātni. Ir bakalaura un maģistra programmas, kā arī post-graduate programma, kas ir vērsta tieši uz nozares profesionāļu sagatavošanu.

Ēnošanas laikā apguvām gan mācību procesa īstenošanas aspektus (t. sk. mācību vide un iekļaujošas izglītības principus), gan mācību programmu struktūru, saturu un veidošanas procesu, gan salīdzinājām mācību programmas un to veidošanas izaicinājumus.

Ieguvumi un atziņas:

  1. Domājot par jaunās paaudzes ienākšanu bibliotēkās, vērtīga atziņa, ka jaunieši operē kā telefoni, nevis kā datori, savukārt programmēšana balstās uz datora valodu un funkcijām.
  2. Pat tik lielā un attīstītā valstī kā Vācija bibliotēku jomā mākslīgais intelekts (MI) vēl netiek padziļināti mācīts, tāpēc var neuztraukties, ka Latvija šajā ziņā atpaliktu. Ja MI māca, tas jāiepludina iekšā katrā tematā, nevis jābūt atsevišķam vienam kursam/ modulim.
  3. Mums LNB jālepojas, cik ļoti reālajā bibliotēku vidē integrētas ir mūsu, LNB, mācības, tas jāturpina uzturēt.
  4. Iespēja pieredzēt, kas ir patiesi mobila un multifunkcionāla klase. Tāpat varam lepoties, ka mums ir vienādas tendences un metodes (lego serious play).
  5. Domājot par izglītības procesa strukturēšanu, labi atcerēties šo pamata kombināciju: izglītojamais + saturs + pielietojums reālajā dzīvē + eksperts jeb pedagogs.
  6. Labs darba formāts, ko var vairāk integrēt mūsu programmās, ir projektu seminārs (project seminar) – katru gadu STABI uzdod IBI studentiem problēmu, ko studentiem jārisina.

Bibliotekāru izglītība

Ieskats Vācijas bibliotēku un informācijzinātnes izglītības piedāvājumā lika skaidrāk saskatīt atšķirības kompetencēs, kas nepieciešamas topošajam speciālistam, atkarībā no tā, kādā iestādē viņš plāno strādāt. Vācijā (tāpat kā Latvijā augstākās izglītības līmenī) lielāks uzsvars tiek likts uz speciālistu sagatavošanu darbam akadēmiskajās bibliotēkās vai darbam ar informāciju plašākā kontekstā (ne tikai bibliotēkās), kur ir lielāks fokuss uz informāciju digitālā formā: informācijas izguve, datubāzes, informācijas arhitektūra, cilvēka un datora mijiedarbība, datu pārvaldība un digitālās sistēmas. Vairāk uz tehnoloģijām orientētas tēmas ar saknēm datorzinātnē un kognitīvajā zinātnē.

Savukārt personām, kas vēlas strādāt publiskajās bibliotēkās, arvien aktuālas tēmas ir bibliotēka kā trešā vieta, kopienas iesaiste, lasītveicināšana, atbalsts personas pašpilnveidē. IBI šīs tēmas piedāvā apgūt tikai vienā no programmām – maģistra programmā, kas paredzēta personām ar iepriekšējo izglītību citā jomā, kas vēlas strādāt publiskajā bibliotēkā. Tomēr pamatkompetences abiem šiem virzieniem ir tās pašas, it īpaši mūsdienās, kad publiskajās bibliotēkās arvien vairāk ienāk tehnoloģijas.

Spilgti atmiņā paliek Gerrita Gragerta (IBI pasniedzēja bibliotēku IT jomā) teiktais: “Mūsdienās bibliotēku attīstība = IT attīstība.” Tāpēc, domājot par bibliotekāra profesijas apguvi profesionālās tālākizglītības līmenī, jādomā, kā stiprināt topošo bibliotekāru digitālo kompetenci, bet tā, lai mācību saturs nepārklātos ar augstākās izglītības līmenī pieejamo. Drīzāk, lai sniegtu izglītojamajiem pārliecību par savām digitālajām prasmēm un, ja vēlāk viņi izvēlas iegūt augstāko izglītību informācijzinātnē, viņiem jau būtu stingrs pamats.

IT/ digitālās un citas ar sistēmbibliotekāra darbu saistītas kompetences

Šis bija caurviju temats visas mobilitātes laikā, kuru varējām apgūt, gan runājot ar izglītības programmu veidotājiem IBI, gan ar konkrētiem lektoriem, gan STABI darbiniekiem, gan Wildau Institute darbiniekiem un studentiem.

Uzzinājām par ļoti specifiskiem tematiem, kurus māca (piemēram, SOLR indeksi, Linux izmantošana, FEDORA repozitoriji u.c.). Bet vairums atziņu ir plašākas vai konceptuālākas:

  1.  Praktiskās bibliotēku tehnoloģijas – potenciāls nosaukums jaunai izglītības programmai. Jaunai (lielapjoma) programmai Latvijā no PostGr pārņemami visi temati, kas saistīti ar IT. Papildus tēma ir pieeja kā pārvaldīt sarežģītas IT sistēmas: to procesus, problēmu risināšanu u.c. jeb IT service management.
  2. Pārņemama pieeja = runāt par svarīgākajiem un visbiežāk sastopamajiem IT lietojuma gadījumiem bibliotēkās jeb teaching IT with real life examples.
  3. Nepieciešams 960h programmai pēc Vācijas parauga arī izveidot imitētu BIS testa vidi – tas atvieglotu gan mācību, gan eksāmena procesus un sniegtu labākas prasmes izglītojamajiem.
  4. Filozofija, ko ieviest jaunajā modulī vai programmā (kāpēc un kā darām):
    • bibliotekāriem jāmāca algoritmiskā domāšana (cēloņsakarības);
    • mācībās netiek dots problēmas risinājums, bet gan pieejas risināšanai – šī ir filozofija, kas mūžizglītībā jāievieš visiem bibliotekāriem Latvijā. Tas saskan ar principu – nevis zināt, “kura poga man jānospiež”, bet gan – “ko tas nozīmē kā process pēc būtības”;
    • mērķis: atvieglot darbu un dzīvi darbiniekam! Tai ir jābūt mācību motivācijai.
  5. Svarīgi, ka programmās māca par IT kopumā, bibliotēkas minot kā piemērus un parādot saskares punktus. Bet studentiem jābūt motivētiem apgūto ieviest savā bibliotēkā un lietderību saskatīt pašiem. Domājot par sistēmbibliotekāru, tas būtu jāuzskata par mediatoru starp IT profesionāļiem un bibliotekāriem.

Sarunas ar Vācijas kolēģiem palīdzēja izkristalizēt galvenos principus, pēc kādiem būtu vēlams vadīties satura izstrādē. Mērķis būtu nodrošināt:

  • izpratni par bibliotēkas IT infrastruktūru (izglītojamais zina, kādas ierīces un programmatūra ir iesaistītas visu galveno bibliotekāro un informācijas pakalpojumu nodrošināšanā, kā tās darbojas un ir savstarpēji saistītas, kā tās pārvaldīt);
  • prasmes novērst ikdienišķas problēmas bibliotēkas ierīcēs un programmatūrā (tai skaitā zina, kādās situācijās un kā efektīvi komunicēt ar IT speciālistiem).

Pieredze Berlīnes bibliotēkās

Mobilitātes ietvaros bija iespēja iepazīt 3 bibliotēku darbu: STABI, WTI bibliotēku un Humboltu Universitātes bibliotēku (Brāļu Grimmu centru jeb Jacob-und-Wilhelm-Grimm-Zentrum).

Interesanti bija dzirdēt par ēku vēsturisko attīstību, kultūrvēsturisko vērtību un attiecībām ar pilsētvidi un kopienu. WTI bibliotēka ir uz izglītojamiem vērsta, ļaujot tiem bibliotēku izmantot diezgan patstāvīgi. No 2018. gada ir 24h pieeja (nopīkstinot lasītāja karti). Runājot par faktu, ka bibliotekārs nav klātesošs – šī ir kopēja tendence, ko redzam mobilitātes laikā. Visās trīs bibliotēkās uz vietas (tieši lasītavās) darbinieki tikpat kā nav manāmi (ja tādi ir, tad ļoti mazā skaitā), apmeklētājiem ļauts diezgan brīvi rosīties.

Laikā, kad WTI bibliotēkā uz vietas nav bibliotekārs, palīdz robotiņš, kurā ir informācija. Plāno to papildināt ar sarunas funkciju, izmantojot MI iespējas. Runājot par MI, bibliotēku pārstāvji min, ka MI izmanto tieši, lai veidotu aprakstus krājumā esošiem attēliem.

Redzamas paralēles, ka arhitektūrā izmanto kultūras mantojuma atsauces – mums tas ir Raiņa stikla kalns, Grimmu centra – Babilonas gaisa dārzi, bet WTI bibliotēkā tiešā veidā saglabātas vecās lokomotīvju rūpnīcas metāla konstrukcijas un logu veidojums. Grimmu centra bibliotēkā uzzinām, ka arhitekts bija aizrāvies ar ideju par bibliotēku kā romantisku vietu, kur nereti iepazīstas studenti un uzsāk kopdzīvi. Tur arī ieraugām daudz praktisku knifu: bibliotēkā ir atbalsts jaunajiem vecākiem–studentiem (izveidota spēļu istaba); uz katra galda ir pulkstenītis – cilvēks var uz stundu paņemt pauzi, pulkstenī norādot, kad atgriezīsies; dažāda veida telpas (t. sk. attālinātu sapulču organizēšanai) var rezervēt tiešsaistē.

Kā mobilitāte attīstīja jūsu prasmes?

Noteikti minamas komunikācijas prasmes – gan savstarpēji (piemēram, pārrunāt mobilitātes norisi vēl pirms braukšanas savstarpēji, lai nav pārpratumu), bet arī starpkultūru komunikācija un angļu valoda. Nedaudz bija iespēja pakustināt nelielās vācu valodas prasmes. Svarīgas bija arī aktīvās klausīšanās prasmes, lai varētu uzdot mērķtiecīgus un diskusiju rosinošus jautājumus, kā arī analīzes prasmes – kā iegūto jēgpilni pielietot mūsu situācijā, kā izvērtēt, pārnest uz mūsu situāciju. Salīdzinot mūsu un vācu kolēģu mācīšanas stilu un pieejas dažādiem izglītības procesa aspektiem, radās daudz iespēju veikt pašrefleksiju. Protams, svarīga bija arī tīkošanās – iespēja rast kopīgu valodu ar cilvēkiem Vācijā, kas veic līdzīgu darbu un deg par līdzīgiem jautājumiem kā mēs.

Kādas digitālās prasmes jums trūka pirms mobilitātes? Vai un kā tās pilnveidojās?

Apspriedāmies un kopīgi secinājām, ka nebijām identificējušas nekādas sevišķas digitālās prasmes, kas pietrūktu. Bet digitālās vides klātbūtne bija neizbēgama visu mobilitāšu laiku, sākot no navigācijas izmantošanas, lai atrastu mācību vietas, līdz video filmēšanai publicitātes materiālu sagatavošanai.

Ko mobilitātes laikā novērojāt par Erasmus horizontālajām prioritātēm?

Vides un klimata pārmaiņas

Berlīnē atkritumu šķirošanai pievērš lielu uzmanību. Kopumā arī ir samērā zaļš sabiedriskais transports, jo ir izvērsta dažādu vilcienu un tramvaju satiksme, un ielās bija daudz riteņbraucēju.

Lidostā izmantojām iespēju ūdeni iepildīt jau līdzpaņemtā pudelē.

Iekļaušana un daudzveidība

Berlīne ir multikulturāla pilsēta, kas atklāj cilvēku daudzveidību.

Iekļaušanas temats vairāk skatīts, runājot par iekļaujošas mācību vides veidošanu.

Digitālā pārveide

Ar IBI pārstāvjiem runājām par to, ka starp studentiem sāk veidoties arvien lielāka plaisa tieši digitālo prasmju ziņā. Piemēram, pirmajā kursā vienlaikus mācās gan tādi, kas nezina pat Excel pamatfunkcijas, un tādi, kas jau ir izmantojuši lielos valodu modeļus.

Līdzdalība demokrātiskajos procesos

Berlīne ir pilsēta, kurā tās vēstures dēļ ir gandrīz neiespējami nedomāt par tādiem jēdzieniem kā brīvība, demokrātija, kopiena, ņemot vērā, ka šobrīd ekonomiski aktīvo cilvēku lielākā daļa ir tādi, kas ir dzīvojuši Vācijā, kas sadalīta uz pusēm.

Bibliotēkas, ko apmeklējām, ir demokrātiskas un atvērtas vietas.

Par demokrātiju, vārda un akadēmisko brīvību lika aizdomāties arī piemineklis pie universitātes, kur laukumā notika masveida grāmatu dedzināšana.

Eiropas pamatvērtības un kultūras mantojums

Berlīnē atrodami vairāki grandiozi muzeji, no tiem Muzeju salā izveidojušies tādi, kas sevī glabā visas pasaules līmeņa vērtības. Mums bija iespēja redzēt slaveno Nefretetes skulptūru, kas atstāja neizdzēšamu iespaidu, bet vienlaikus lika domāt par to, cik daudz Eiropā ir atrodamu kultūras mantojuma vērtību, kas nelegāli atvestas no citām pasaules vietām.

Kultūras mantojuma iedzīvināšanu un sadzīvošanu ar to jutām arī bibliotēkās (kā minēts iepriekš). Taču ir vērts izcelt arī to, cik sarežģīti reizēm ir sadzīvot ar kultūras mantojumu – gan IBI , gan STABI (jaunā ēka) atrodas kultūrvēsturiski nozīmīgās ēkās, kuru atjaunošana un uzturēšana ir izaicinājums. Abās STABI ēkās arī var sajust, kā redzams Eiropas dažādu periodu tik atšķirīgais arhitektūras mantojums.

IBI ēka:

STABI sākotnējā ēka un jaunā ēka, ko uzcēla mūra otrā pusē 70. gados:

Kā iegūtās zināšanas izmantosiet darbā un nodosiet tālāk?

  1. Veidosim jaunu C daļas moduli un aktualizēsim saturu esošajos programmas moduļos.
  2. Pilnveidosim mūsu mācību procesu.
  3. Dalīsimies zināšanās ar kolēģiem (t. sk. prezentācijas publiskos pasākumos, piemēram, Tikšanās bibliotekāru stāvā).
  4. Iespējams, pārskatīsim moduļu sadalījums obligātajos pret brīvās izvēles moduļiem. Optimāli būtu izvēles daļā ļaut izglītojamajiem “specializēties” atkarībā no tā, kur izglītojamais nākotnē plāno strādāt – publiskajā bibliotēkā vai akadēmiskajā vidē.

Ko vēl vēlaties pastāstīt par savu pieredzi?

Esam pateicīgas IBI pārstāvjiem par laipno uzņemšanu un laika veltīšanu, lai iepazīstinātu mūs ar savām izglītības programmām, to saturu un pašu mācību procesu, bija patiess prieks dalīties pieredzē ar nozares kolēģiem Vācijā, kā arī prezentēt LNB darbu un ieguldījumu bibliotekāru izglītībā.

Ilustrācija: Laura Lukeviča

#LīdzfinansēEiropasSavienība

Informāciju apkopoja:
Agnese Pašāne
Kompetenču attīstības centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
agnese.pasane@lnb.lv