Jūlijā parlaments pieņēma likumu, nosakot, ka pirms 2012. gada noteiktie aizliegumi attiecībā uz drukāto darbu tirdzniecību un izplatīšanu tiks atcelti, ja tiesas sešu mēnešu laikā šos aizliegumus nebūs apstiprinājušas no jauna.

Līdz sestdienai, kad pienāca noteiktā termiņ beigas, neviens tiesas lēmums šajā jomā nav ticis pieņemts, sacīja Turcijas izdevēju savienības priekšsēdētājs Metins Dželals Zeinioglu.

 

“Visi Ankaras [tiesu] lēmumi 5. janvārī tiks atcelti,” sacīja pilsētas prokurors Kiršats Kairals.

 

Viņš jau iepriekš bija apliecinājis, ka savā jurisdikcijā atļaus visu aizliegumu atcelšanu, tikai šajā reģionā vien no aizliegtās literatūras saraksta svītrojot 453 grāmatas un 645 periodiskos izdevumus.

 

Šo darbu vidū ir arī Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa “Komunistiskās partijas manifests”, padomju tirāna Staļina un Krievijas boļševiku revolūcijas līdera Ļeņina sacerējumi.

 

Atcelti arī aizliegumi, kas bija noteikti kādam komiksam, ģeogrāfijas atlantam, ziņojumam par cilvēktiesību stāvokli Turcijā un esejai par kurdiem.

Tomēr Kairala jurisdikcijā esošie darbi ir tikai daļa no kopumā 23 000 darbu, kurus skar aizliegumu atcelšana, skaidroja Zeinioglu, piebilstot, ka šos datus viņš uzzinājis Tieslietu ministrijā.

 

Viņš gan arī atzina, ka par vairumu aizliegumu “gadu gaitā ticis aizmirsts, un izdevēji bija atsākuši aizliegto grāmatu publicēšanu”.

 

Piemēram, trimdā Maskavā 1963. gadā mirušā turku dzejnieka Nāzima Hikmeta kopotie raksti, neraugoties uz aizliegumu, arī līdz šim bija pieejami bibliotēkās.