Konferenci atklāja kultūras ministrs Ints Dālderis, norādot, ka pēdējo gadu laikā publisko bibliotēku loma mūsu sabiedrības dzīvē ir būtiski mainījusies, tām kļūstot par nozīmīgu kultūras un informācijas centru, kur līdzās tradicionālajiem pakalpojumiem ir radīti jauni, cilvēkiem vajadzīgi pakalpojumi  – to pamatā ir brīvpieejas datori un bezmaksas internets. 

Par to, kā “Trešā tēva dēla” īstenotās pārmaiņas vērtē Latvijas iedzīvotāji un bibliotēku pamata mērķauditorija – to lietotāji, pārskatu sniedza 3td ietekmes novērtēšanas speciāliste Kristīne Pabērza. Projekta ietvaros laika posmā no 2007. gada līdz 2009. gadam veikti trīs nopietni pētījumi, kas ļauj analizēt bibliotēku darbu un sasniegumus trīs gadu salīdzinošā griezumā. Pēdējā, 2009. gada nogalē veiktā pētījuma “Publiskās bibliotēkas un internets: tehnoloģijas, pakalpojumi un ietekme” rezultāti liecina:

­- Bibliotēkai ir liela nozīme sabiedrības attīstībā – apstiprina 83% Latvijas iedzīvotāju.
­- 74% apgalvo, ka bibliotēkas ir vienīgais bezmaksas kultūras un informācijas centrs.
­- Gandrīz puse iedzīvotāju (47%) uzskata: bibliotēkas jau tagad ir kļuvušas par vietējās sabiedrības kodolu.
­- Kaut arī internets ir ietekmīgs daudzveidīgas informācijas avots, internets vien nevar aizstāt bibliotēku nepieciešamību – apstiprina 81% iedzīvotāju.
­- Viņi ir novērtējuši, ka bibliotēkas kļūst arvien radošākas un piedāvā jaunus, inovatīvus pakalpojumus (91%).
­- 60% iedzīvotāju uztver bibliotēkas kā nozīmīgu socializēšanās vietu, kur valda patīkama atmosfēra (86%).
­- 77% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka bibliotēka ir ļoti laba vieta, kur pavadīt brīvo laiku.
­- Katrs trešais bērns pirmsskolas vecumā jau ir bijis bibliotēkā. Pamatskolas vecumā bibliotēkas apmeklē 85% bērnu, bet vecuma posmā no 5. – 9.klasei – 88% jauniešu.
­- Internets aizstāj pasta un banku klātbūtni: 65% iedzīvotāju veic norēķinus interneta portālos vai interneta bankās (pirms 2 gadiem tikai 46%).
­- Iedzīvotāji atzīst, ka interneta pieejamība bibliotēkās (40%) ir otrajā vietā pēc tā pieejamības mājās (53%).
­- Divu gadu laikā interneta izmantošana bibliotēkās ir pieaugusi par 10%. Bibliotēkās internetu lieto gandrīz tikpat bieži kā darba vietās (6% un 10%).
­- 2009.g. par 5% pusgada laikā palielinājies aktīvo lietotāju skaits un par 10% pusgada laikā samazinājies to cilvēku skaits, kas vispār nekad nav bijuši bibliotēkā.

 

Domājot par publisko bibliotēku attīstības iespējām, nozīmīga konferences daļa tika veltīta bibliotēku un pašvaldību veiksmīgas sadarbības analīzei. Pieredzē dalījās Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aigars Vītols un Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne, Saulkrastu Domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, kā arī Anita Strokša, Staiceles bibliotēkas direktore un Alojas pašvaldības deputāte. Savukārt no lietotāju viedokļa par bibliotēku lomu vietējās sabiedrības dzīvē runāja Inese Šuksta, jauniešu biedrības “Jaunie spārni” līdere no Riebiņu novada Rušonas pagasta Kastīres bibliotēkas.

 

Konferences pēcpusdienas sesijā tika pārrunāta bibliotekāru loma un uzdevumi bibliotēku ilgtspējīgas attīstības nodrošināša nā, uzsverot radošas un inovatīvas pieejas nepieciešamību gan bibliotēku satura, gan piedāvājuma veidošanā, kā arī to iekārtošanā.

 

Ar konferences materiāliem var iepazīties v/a KIS mājas lapā, sekojot šai saitei.