Jelgavas novada Zaļenieku “Eglītēs” un pēc 1935. gada Jelgavā, Pavasara ielas namā, dzīvojusi E. Ādamsona māsa Lilija Ādamsone-Vilka ar ģimeni. Arī šobrīd Jelgavas dzimtas mājā turpinās un virmo Ādamsonu-Vilku dzimta, viņu radošais gars. 

 

Izstādes kodolu veido bibliofila Jāņa Vilka privātais arhīvs: E. Ādamsona grāmatas ar ierakstiem, veltītiem māsas ģimenei, līdz šim nepublicētas vēstules, L. Ādamsones-Vilkas rokraksti, atmiņu klade u.c. unikāli materiāli, kas izceļ brāļa Erika un māsas Lilijas īpašo, ciešo saikni. 

 

E. Ādamsonam ar māsu Liliju bijušas ļoti tuvas attiecības, un rakstnieks periodiski uzturējies Zaļeniekos un Jelgavā, te sarakstīdams daļu savu darbu. Tā, piemēram, Zaļenieku “Eglītēs” top dzeju krājums “Ģerboņi”, Jelgavā sarakstīts romāns “Sava ceļa gājējs” un ne tikai.

 

2017. gads bija E. Ādamsona 110. jubilejas gads, un Jelgavas pilsētas bibliotēka gada izskaņā ar šo izstādi vēlējās izcelt dzejnieka īpašo saistību ar mūsu pilsētu un novadu.  

 

Eriks Ādamsons (1907–1946) – rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs – latviešu literatūras ainā atsājis savu īpašo, smalko, asredzīgo un estētisko pasaules redzējumu, tikai sev raksturīgo rokrakstu. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums “Smalkās kaites”, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā.