Rakstniekam Antonam Austriņam (1884-1934) šogad aprit 125 gadu jubileja, tāpēc sarīkojumā tiks pārcilātas viņa dzīves un darba gaitas. Modināt interesi par šo spilgto, bet piemirsto autoru palīdzēs Antona Austriņa muzeja "Kaikaši" vadītāja Maruta Cīrule.
 
Piebaldzēns Antons Austriņš beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu un iestājies Valkas skolotāju seminārā, bet pēc gada no semināra izslēgts par sadarbību ar avīzēm, mācījies Pēterburgas zemstes seminārā un šai laikā iepazinies ar Rūdolfu Blaumani, kurš devis Austriņam vislabāko raksturojumu: no tā pelēksvārča iznākšot vislabākais lietaskoks, ja tik viņš centīšoties, nedzeršot un negulšņavāšot uz lauriem. Blaumaņa pareģojums piepildījās: no pelēkā puiša turpmākajā gadu skrejā izveidojās patiess dzejnieks un savdabīgs rakstnieks ar īpatnēju piebaldzēnisku kolorītu.
 
Kārlis Štrāls par Antonu Austriņu rakstīja: "Rakstnieks. Liels augumā, liels balsā, liels godīgumā un savā dievliktā uzdevuma pildīšanā."
 
Tuvas draudzības saites vienoja Austriņu ar laikabiedriem – Emīlu Dārziņu, Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Ati Ķeniņu, Kārli Krūzu un Jāni Jaunsudrabiņu.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA