Tā sniegs daudzveidīgu ieskatu Latvijas bibliofilijas tradīciju attīstībā no 16. līdz 20. gadsimtam.  Konferences laikā Latvijas, Somijas un Zviedrijas grāmatzinātnieki iepazīstinās ar dažādu Baltijai un Ziemeļeiropai nozīmīgu grāmatu  krājumu izcelsmi, to likteņiem Latvijā un ārpus tās. Pasākumā paredzēta arī viedokļu apmaiņa par bibliofilo kolekciju izpētes pieredzi un starptautiskas sadarbības iespējām retu un unikālu izdevumu prezentācijā.

Konferencē piedalīsies LNB direktors Andris Vilks, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas vēsturisko krājumu eksperts Jānis Krēsliņš, grāmatzinātnieks, Latvijas Universitātes profesors, LNB Letonikas un Baltijas centra Pētniecības sektora vadītājs Viesturs Zanders, Somijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu nodaļas emeritētā nozaru bibliogrāfe Sirka Havu un bijušais Somijas Nacionālās bibliotēkas direktors Esko Hekli, kā arī LNB Letonikas un Baltijas centra Pētniecības sektora vadošā pētniece Jana Dreimane un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe Lilija Limane.
 
Kurzemes hercogu bibliotēka ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas izcelsmes bibliofilajiem krājumiem, kas vairāku paaudžu garumā veidots no 16. gs. otrās puses līdz pat 17. gs. beigām. Ziemeļu kara laikā to pārveda no hercogistes galvaspilsētas Jelgavas uz Rīgu, savukārt 1714. gadā 2585 vienību lielo grāmatu fondu pārvietoja uz Pēterburgu – tur tas kļuva par vienu no jaundibinātās Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas krājuma stūrakmeņiem. 1829. gadā daļa (gandrīz 900 izdevumu) šīs kolekcijas kā dāvinājums nonāca Somijā, Helsinku Universitātes bibliotēkā. Hercogu bibliotēkas krājums ir uzskatāma par vērtīgu ne tikai vēsturiskā dimensijā, bet arī raugoties no grāmatniecības un mākslas vēstures viedokļa.

2014. gada pavasarī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika vērtīgajam Kurzemes hercogu bibliotēkas krājumam veltīta izstāde, kas šobrīd skatāma Rundāles pils muzejā.