Latvijas publiskās, skolu un akadēmiskās bibliotēkas regulāri apkopo statistiku par bibliotēku apmeklējumu, izsniegumu, pasākumu skaitu, to apmeklējumu u.c. Taču aizvien biežāk saskaramies ar vajadzību pamatot, parādīt arī bibliotēku ietekmi uz sabiedrību. Starptautiskais standarts ISO 16439:2022 “Informācija un dokumentācija – Bibliotēku ietekmes novērtēšanas metodes un procedūras” piedāvā praktisku ietvaru, kā mērīt bibliotēkas ietekmi uz lietotājiem un sabiedrību.

Šajā rakstā došu ieskatu un iedrošinājumu uzdrošināties virzīties no “cik daudz” uz “kā tas maina cilvēkus”. Ņemot standartu par pamatu, rakstā tiks apskatītas trīs no iespējamām izmantojamām metodēm, kā mērīt ietekmi: stāstu, fokusgrupu un aptauju metodes. Tiks sniegts neliels ieskats starptautiskos nozares piemēros un iedoti praktiski rīki – tostarp anketas paraugs un lietotāja stāsta veidlapa (skat. raksta beigās) –, lai bibliotēkas varētu uzsākt ietekmes mērījumus ar reāliem, pārņemamiem instrumentiem.

Standarts skaidro, ka ietekme nozīmē reālas, noturīgas pārmaiņas, ko izraisījusi bibliotēkas darbība.

Termins angļu val. Termins latviešu val. [1] Piemērs
output rezultāts, iznākums 300 apmeklētāju piedalījās digitālpratības kursos
outcome ieguvums 75 % uzlaboja savas IT prasmes
impact ietekme 12 dalībnieki atrada darbu, pateicoties jaunajām prasmēm

“Pirmo reizi pati iesniedzu iesniegumu, izmantojot e-pakalpojumus.”

Kad sākam domāt un runāt par ietekmi, nonākam pie pārmaiņu teorijas [2], kas ļauj izprast un izsekot likumsakarībām, kuras mūs aizved pie ietekmes.

Ietekme ir pārmaiņu teorijas pēdējais posms – ilgtermiņa izmaiņas lietotājos un kopienā –, un tieši pārmaiņu teorija dod loģisko ceļakarti, kā līdz tai nonākam:

ieguldījums → aktivitātes → rezultāts → ieguvums → ietekme

Šī loģiskā ķēde noved pie skaidri formulētiem “ja – tad ” pieņēmumiem un riskiem. Ietekmes mērīšana šo ķēdi pārvērš praktiskos indikatoros un datu avotos: rezultātos sekojam līdzdalībai un apmierinātībai, iznākumos – zināšanām, prasmēm un uzvedības maiņai, bet ietekmē – plašākām sociālām pārmaiņām (piemēram, lasītprasmei, saliedētībai, digitālās plaisas mazināšanai).

Pārmaiņu teorijas piemērs pa posmiem

Norise, kas tiek apskatīta piemērā, ir digitālo prasmju darbnīca bibliotēkā.

Ieguldījums (bibliotēkas devums) Personāls: bibliotekāri plāno, vada 6 darbnīcas, sniedz individuālās konsultācijas.

Telpas un tehnika: datoru klase (8–12 datori), internets, printeris.

Materiāli: soli-pa-solim rokasgrāmatas, uzdevumu lapas.

Partneri: pašvaldības/valsts e-pakalpojumu pārstāvis vieslekcijai.

Komunikācija: afišas, FB ieraksti, e-pasti, zvani.

Budžets/izmaksas: materiālu druka, telpu uzturēšana.

Ieguldījums: personālstundas kopā; partneru stundas; datorvietu aizņemtība (%); izdalīto materiālu skaits; sasniedzamība (skatījumi/klikšķi); izmaksas uz dalībnieku.
Aktivitātes 6 darbnīcas iesācējiem; individuālās konsultācijas.
Rezultāts Dalībnieku skaits; apmeklējuma %; pabeigtie uzdevumi.
Ieguvums (3–6 mēneši) Spēj pieslēgties e-pastam, pieteikties e-pakalpojumam; pašefektivitāte (+1). [3]
Ietekme (12+ mēneši) Indivīda līmenis: regulāra e-pakalpojumu lietošana bez palīdzības; mazāk apmeklējumu klātienē, lai risinātu šos jautājumus; mazāk iesaistītu starpnieku; laika/izmaksu ietaupījums; augstāka pašpārliecinātība darbā ar digitālajiem rīkiem.

Bibliotēkas līmenis: mazāk pieprasījumu pēc starpniecības; vairāk padziļinātu konsultāciju sarežģītākiem jautājumiem.

Kopienas līmenis: mazāka digitālā atstumtība mērķgrupās; lielāka līdzdalība publiskajos e-pakalpojumos. (Piemēram, mērķi: −30 % bibliotēkas starpniecības pieprasījumu 12 mēnešu laikā; +20 % patstāvīgu pieteikumu īpatsvars.)

Trīs ietekmes mērīšanas metodes, kuras var veikt ikviena bibliotēka jau šodien:

  1. Lietotāju stāstu metode;
  2. Fokusgrupas metode;
  3. Anketēšanas metode.

Piedāvātās metodes savstarpēji papildina cēloņsakarības: stāsti izgaismo mehānismus, “kā notiek pārmaiņas”, fokusgrupas pārbauda pieņēmumus un kontekstu katrā ķēdes posmā, bet aptaujas parāda, cik lielas izmaiņas notikušas, salīdzinot atbildes pirms un pēc.

Bez ietekmes bibliotēku kopējais stāsts paliek “vientuļš”, bet kopā ar to stāsti, fokusgrupas un aptaujas kļūst par savstarpēji sasaistītiem pierādījumiem, kas parāda ne tikai to, kas notika, bet arī kāpēc un cik lielā mērā bibliotēkas ieguldījums ir veicinājis novērotās pārmaiņas. Tas ļauj salīdzināt programmas, pamatot resursu sadali, pārliecinoši komunicēt ar partneriem un mērķtiecīgi uzlabot nākamos pakalpojumus.

1. Lietotāju stāstu metode

Kas tā ir?

Lietotāju stāsti ir viena no pieejamākajām un efektīvākajām kvalitatīvajām metodēm, kas minēta ISO 16439 standartā. Šī metode balstās uz to, ka lietotājs apraksta, kā bibliotēka ir ietekmējusi viņa ikdienu, mācības, darbu vai sabiedrisko dzīvi. Šie stāsti var būt rakstiski vai mutiski, tās ir autentiskas un emocionālas liecības par reālām pārmaiņām.

Kāda ir šīs metodes vērtība, un ko tā dod?

  • Atklāj lietotāju pieredzi un bibliotēkas neredzamo ieguldījumu, piemēram, emocionālo atbalstu vai sociālās piederības sajūtu.
  • Sniedz pierādījumus par ietekmi, kas nav atspoguļota statistikā (piemēram, lietotājs sācis mācīties, uzlabojies garastāvoklis, iegūti jauni kontakti).
  • Palīdz bibliotēkai veidot komunikāciju ar pašvaldību, sabiedrību un sadarbības partneriem, izmantojot īstus piemērus.
  • Veicina darbinieku pašapziņu, jo palīdz apzināties darba jēgu.

Kā pielietot?

  1. Izveido vienkāršu veidlapu ar 3–5 brīviem jautājumiem.
  2. Piedāvā lietotājiem aizpildīt veidlapu pēc pasākuma vai ilgākas bibliotēkas apmeklēšanas pieredzes.
  3. Intervijas gadījumā sagatavo sarunas plānu un ievēro ētikas principus (piekrišana, konfidencialitāte).

Piemēri:

Teksasas Ostinas Universitātes bibliotēka (ASV) īstenoja lietotāju stāstu kampaņu “Libraries Because”, aicinot studentus un pasniedzējus iesniegt personīgas liecības par to, kā bibliotēka ietekmējusi viņu mācības un darbu; stāsti tika izmantoti komunikācijai par bibliotēkas vērtību un atbalsta piesaistei. Lasīt vairāk

Alamedas apgabala bibliotēka (ASV) projektā “Tell Us Your Library Story” nepārtraukti veic kopienas stāstu vākšanu par bibliotēkas devumu kopienai (tīmekļvietnē redzami lietotāju stāstu piemēri). Lasīt vairāk

Šefīldas Universitātes bibliotēkā (Lielbritānija) kampaņā “Your Library − Your Stories” vairāk nekā 200 lietotāju dalījās atmiņās par publiskajām bibliotēkām; stāsti un vēsturiskie atradumi apkopoti vietnē un bukletā, apliecinot bibliotēku nozīmi kā kopienas atmiņas un identitātes telpai. Stāstu vākšanai izmantotas pastkartes bibliotēkās, intervijas, atmiņu pasākumi, kā arī notikusi sadarbība ar Šefīldas arhīvu: rezultāts − “pagātnes–tagadnes–nākotnes” skats uz pilsētas bibliotēkām. Projekts demonstrē, ka strukturēta stāstu vākšana rada kvalitatīvu, publiski atrādāmu atbalsta kopu bibliotēku attīstībai un politiskām diskusijām. Lasīt vairāk

Praktiski izmantojami rīki:

  • vienkārša veidlapa ar jautājumiem (skat. raksta beigās);
  • digitāls rīks stāstu ievākšanai (piemēram, Google Forms, Typeform, Microsoft Forms u.c.);

Ko darīt ar secinājumiem?

  • Apkopot stāstus un meklē tematiskos virzienus (izglītība, veselība, nodarbinātība u.c.).
  • Izmantot tos ikgadējos pārskatos, komunikācijā ar medijiem un sadarbības partneriem.
  • Ja iespējams, atkārtot stāstu vākšanu reizi gadā vai pēc katra būtiska aktivitāšu cikla.
  • Secinājumi atklāj lietotāju pieredzi un bibliotēkas neredzamo ieguldījumu.
  • Veido sabiedrības uzticēšanos un uztveri par bibliotēku kā dzīvotspējīgu atbalsta punktu.
  • Palīdz darbiniekiem apzināties sava darba jēgu.
  • Ļauj radīt iedarbīgus stāstus komunikācijai ar lēmumu pieņēmējiem.
2. Fokusgrupu metode

Kas tā ir?

Fokusgrupa ir strukturēta diskusija ar vairākiem lietotājiem, kuras mērķis ir izzināt pieredzi, vajadzības un attieksmi. Bieži fokusgrupas tiek rīkotas pa lietotāju segmentiem: seniori, jaunieši, studenti u.c.

Kāda ir šīs metodes vērtība, un ko tā dod?

  • Sniedz padziļinātu ieskatu, kas ne vienmēr ir iegūstams anketās.
  • Ļauj atklāt sociālās un emocionālās vajadzības (piemēram, vientulības mazināšanu vai pašapziņas celšanu).
  • Ļauj dalībniekiem iedvesmot citam citu, veidojot spēcīgāku bibliotēkas kā kopienas centra sajūtu.
  • Palīdz identificēt jomas, kurās lietotāji izjūt barjeras vai ierobežojumus.

Kā pielietot?

  1. Izvēlies tēmu (piemēram, digitālie pakalpojumi, lasītprasmes programmas).
  2. Sagatavo 5–7 diskusijas jautājumus.
  3. Uzaicini 5–10 lietotājus no līdzīgas mērķgrupas.
  4. Nodrošini, ka diskusiju vada neitrāls moderators.
  5. Dokumentē diskusiju (pieraksts, audioieraksts) un apkopo galvenos tematus.

Piemēri:

Bolderas publiskā bibliotēka (ASV) rīkoja 5 fokusgrupas (4 galvenajā bibliotēkā, 1 filiālē) par bibliotēkas stiprajām pusēm un prioritātēm; secinājumi izmantoti Bibliotēkas plāna izstrādē. Lasīt vairāk

Pueblo pilsētas bibliotēka (ASV) 2020. gadā stratēģijas veidošanai īstenoja 7 fokusgrupas (kopā ~130 dalībnieki); rezultāti apkopoti stratēģijas pielikumos. Lasīt vairāk

Masačūsetsā (ASV) Amesburī publiskās bibliotēkas fokusgrupas identificēja vajadzības un idejas (piemēram, piederības sajūtas stiprināšana, piedāvājuma redzamība), kas iekļautas uzlabojumu plānā. Lasīt vairāk

Lielbritānijā tapa pētījums, kurā tika analizēti ilgtermiņa fokusgrupu dati no 8 pilsētām, parādot publisko bibliotēku lomu kā drošu, kopienai piederošu telpu un to ietekmi uz līdzdalību sabiedrībā. Lasīt vairāk

Fokusgrupu piemēri rāda, ka cilvēkiem nepieciešamas redzamākas un saprotamākas bibliotēkas: mērķtiecīgāka komunikācija par pakalpojumiem, ērtāka digitālā pieredze, pieejamākas telpas (no koprades telpām līdz klusajām zonām) un programmas, kas savieno paaudzes. Vienlaikus tie konsekventi izgaismo bibliotēku sociālo lomu – drošas, iekļaujošas kopienas vietas ar uzticamu personālu – un palīdz vadībai skaidri noteikt prioritātes (piekļuve, izglītība, tehnoloģijas, mārketings, daudzveidība), uz kurām balstīt plānošanu.

Praktiski izmantojami rīki:

  • sarunas vadlīniju lapa (ar 5–7 atvērtiem jautājumiem);
  • ieraksta veikšanas atļauja un tehniskais nodrošinājums;
  • apkopoto datu strukturēšanas veidne (tematiskā karte, Excel tabula).

Ko darīt ar secinājumiem?

  • Apvienot atkārtotus viedokļus un meklē biežāk pieminētas vajadzības vai idejas.
  • Prezentēt rezultātus bibliotēkas komandai, lai kopīgi plānotu uzlabojumus.
  • Ja iespējams, informēt diskusijas dalībniekus par to, kas mainīts, balstoties uz viņu ieguldījumu.
  • Organizēt fokusgrupas regulāri (piemēram, 1–2 reizes gadā), lai veidotu nepārtrauktu dialogu ar sabiedrību.
  • Secinājumi sniedz padziļinātu izpratni par kopienas vajadzībām.
  • Ļauj identificēt neredzētus pakalpojumu uzlabojumu virzienus.
  • Palielina lietotāju iesaisti un lojalitāti bibliotēkai.
  • Veicina kopienas saliedētību un lietotāju balsu uzklausīšanu.
3. Aptauju metode

Kas tā ir?

Aptaujas ir strukturēti jautājumu kopumi, ko izplata bibliotēkas lietotājiem, lai iegūtu kvantitatīvās atbildes. Tās var būt pirms un pēc aktivitātēm, kā arī periodiskai novērtēšanai.

Kāda ir šīs metodes vērtība, un ko tā dod?

  • Iespējams ātri apkopot datus no liela respondentu skaita.
  • Sniedz objektīvu pamatu bibliotēkas darbības novērtēšanai.
  • Ļauj salīdzināt datus laika gaitā un mērīt izmaiņas rezultātā.
  • Piemērota ikdienas pakalpojumu uzlabošanai un programmu izvērtēšanai.

Kā pielietot:

  1. Nosaki, ko vēlies izmērīt – apmierinātību, ietekmi, uzvedības pārmaiņas.
  2. Izveido 5–10 jautājumu aptauju, ietverot gan slēgtus, gan atvērtus jautājumus.
  3. Piedāvā aizpildīt aptauju papīra formātā vai tiešsaistē (arī pēc pasākuma).
  4. Apstrādā un analizē datus, identificē tendences.

Piemēri:

Somijas publiskās bibliotēkas regulāri veic lietotāju aptaujas, jautājot, vai bibliotēkas apmeklējums veicinājis jaunu ideju rašanos, uzlabojis mācību motivāciju vai stiprinājis sociālos kontaktus. Rezultāti tiek analizēti gan lokāli, gan valsts mērogā un izmantoti politikas veidošanā. Lasīt vairāk

ASV Publisko bibliotēku asociācijas Project Outcome izmanto īsas, standartizētas ietekmes aptaujas septiņās bibliotēku pakalpojumu jomās. Tās ļauj salīdzināt rezultātus starp bibliotēkām un laika gaitā. Lasīt vairāk

Toronto Publiskā bibliotēka (Kanāda) veic ikgadēju lietotāju aptauju (2024), lai mērītu apmierinātību un saņemtu atgriezenisko saiti par pakalpojumiem, komunikāciju un lietotāju vajadzībām. Rezultāti tiek prezentēti bibliotēkas valdē un izmantoti stratēģijas un pakalpojumu uzlabojumu plānošanai. Lasīt vairāk

Publiskās bibliotēkas Jaunzēlandē kopā ar partneriem īsteno nacionālu sabiedrības aptauju par to, kā bibliotēkas veicina kopienas labklājību un kā tās tiek uztvertas. Dati tiek izmantoti, lai veiktu pierādījumos balstītu pakalpojumu uzlabojumus. Lasīt vairāk

Dānijā pētījumā par publisko bibliotēku ietekmi (“The Impact of Public Libraries in Denmark”) izmantotas aptaujas (lietotāji un nelietotāji), lai novērtētu bibliotēku sociālo, izglītības un kultūras ietekmi. Rezultāti paplašina skatījumu papildus ikdienā veiktajai statistikai, parādot lietotāju piešķirto vērtību bibliotēkai un bibliotēkas pievienoto ieguldījumu sabiedrībā. Lasīt vairāk

Ziemeļīrijas valdības ziņojumā “Publisko bibliotēku pakalpojumu pieredze Ziemeļīrijā 2025/2026“ balstās uz iedzīvotāju aptauju par bibliotēku lietošanu, to neizmantošanas iemesliem un lietotāju apmierinātību. Dati palīdz precīzāk noteikt pakalpojumu attīstību un barjeru mazināšanu nelietotājiem. Lasīt vairāk

Praktiski izmantojami rīki:

  • aptaujas veidlapas piemērs (papīra un tiešsaistes – skat. zemāk);
  • tiešsaistes rīki: Google Forms, SurveyMonkey, Microsoft Forms;
  • rezultātu vizualizācija: Excel, Google Sheets, Canva.

Ko darīt ar secinājumiem?

  • Prezentēt rezultātus kolēģiem un izmanto kā pamatu uzlabojumu ieviešanai.
  • Ja iespējams, dalīties ar rezultātiem ar pašvaldību vai sabiedrību.
  • Atkārtot aptaujas noteiktos intervālos (piemēram, reizi gadā vai pēc nozīmīgiem pasākumiem), lai mērītu pārmaiņu dinamiku.
  • Rezultāti dod iespēju salīdzināt tos starp laika periodiem.
  • Ātri iegūt lielu datu apjomu par konkrētu tēmu.
  • Objektīvāks skatījums uz lietotāju apmierinātību un izaugsmi.
  • Pamats lēmumu pieņemšanai par programmu turpināšanu vai izmaiņām.

Metožu salīdzinošā tabula

Lietotāju stāsti Fokusgrupas Aptaujas
Priekšrocības Emocionāli iedarbīgi, piemēroti sabiedriskajām attiecībām, neliels apjoms. Padziļināta izpratne, sociālās vajadzības, lietotāju iesaiste. Kvantitatīvi dati, salīdzināmi rezultāti, skaidra atdeve.
Ierobežojumi Subjektivitāte, neliels skaits piemēru. Nepieciešams moderators, laika un telpu koordinācija. Nepieciešama analīze, respondentu piesaiste, uzrunāšana, sasniegšana.
Ieteicams izmantot Mazās bibliotēkās, kur nav kapacitātes datu analīzei. Attīstības vai plānošanas posmā. Visās bibliotēkās, projektiem, novērtēšanai, atrādīšanai, aizstāvībai ar nepieciešamību pēc pārskatāmiem datiem.
Nepieciešamie resursi Laiks sarunām, veidlapas, piekrišanas formas. Moderators, telpa, ieraksta aprīkojums. Tiešsaistes rīki, datu apstrāde, privātuma vadlīnijas.
Ieguvumi Spēcīgi citāti interešu aizstāvībai, konkrēti piemēri “kā tas maina cilvēkus”, negaidītu efektu atklāšana, darbinieku empātijas un klientorientācijas stiprināšana. Barjeru un vajadzību kartēšana, ātri iegūstamas idejas pakalpojumu uzlabojumiem, prioritāšu kopīga noteikšana, aptaujas jautājumu validācija pirms plašākas ieviešanas. Bāzes vērtība un tendenču izsekošana, snieguma rādītāji atskaitēm un finansētājiem, salīdzinājumi starp mērķgrupām, ietekmes rādītāji budžeta un projektu pamatošanai.

 

Noslēguma vietā (jo viss tikai tagad sākas)

Ietekmes mērīšana nav tikai projekts – tas ir domāšanas veids, kas ļauj bibliotēkām dokumentēt un pierādīt savu nozīmīgumu. ISO 16439 piedāvā iespēju pāriet no “skaitļiem par aktivitāti” uz stāstiem par nozīmi – no tā, cik daudz izsniedzam, uz to, kā mainās lietotāju prasmes, paradumi un piederības sajūta bibliotēkai.

Šī pieeja aicina uz vairāku metožu apvienošanu: īsas aptaujas sniedz pārskatāmus rādītājus, lietotāju stāsti iedod balsi un kontekstu, bet fokusgrupas palīdz saprast, kas veicina vai bremzē izmaiņas. Salīdzinot šo metožu rezultātus, iespējams mazināt kļūdu riskus un iegūt drošāku pamatu vadības lēmumiem, budžeta pamatošanai un komunikācijai ar sabiedrību.

Aicinu sākt kaut ar mazumiņu, bet mērķtiecīgi: izvēlieties 1–2 iznākumus, definējiet 2–3 snieguma rādītājus ar skaidru formulu un datu avotu, savāciet 8–12 lietotāju stāstus un sarīkojiet vienu fokusgrupu gadā. Atcerieties pajautāt cilvēku piekrišanu, atcerieties par anonimitāti un regulāri atrādiet rezultātus kopienai – tā veidojas uzticēšanās un kopradīta attīstība.

Fokusējoties uz dzīvi mainošiem rezultātiem un tos mērot, ietekme vairs nav nejaušība.


Pielikumi

Anketas paraugs

Piemērs: anketa digitālo prasmju kursa ietekmes novērtējumam (aizpildāma pēc kursa noslēguma).

1. Novērtējiet savu digitālo prasmju līmeni pirms kursa!

No 1 – nav prasmes
Līdz 5 – eksperta līmenis

2. Novērtējiet savu digitālo prasmju līmeni pēc kursa!

No 1 – nav prasmes
Līdz 5 – eksperta līmenis

3. Cik lielā mērā Jūsu digitālo prasmju līmenis ir licis justies neiekļautam/-ai sabiedrībā?

No 1 – nemaz
Līdz 5 – ļoti lielā mērā

4. Vai kursa apguve Jums palīdzēja veikt praktiskus darījumos ar e-pakalpojumiem (piemēram, e-veselība, i-banka u.c.)?

☐ jā;
☐ daļēji;
☐ nē.

5. Vai pēc kursa apguves Jūs jūtaties drošāks par savām digitālajām prasmēm?

☐ jā;
☐ daļēji;
☐ nē.

6. Kādas vēl digitālās prasmes Jūs vēlētos pagūt? (Brīva atbilde.)

 

Aptaujas paraugs

(≤7 min; 6–8 jautājumi)

Ievads (1–2 teikumi): Mums ir svarīgi saprast, kas Jums dzīvē mainās, izmantojot bibliotēku. Aptauja ir anonīma; rezultāti tiks apkopoti kopsavilkumā.

Piekrišana: ☐ Piekrītu, ka manas atbildes tiks apkopotas anonīmi.

1. Cik bieži izmantojat bibliotēku?

☐ 1× mēnesī vai retāk;
☐ 2–3× mēnesī;
☐ 1× nedēļā;
☐ vairākas reizes nedēļā.

2. Galvenie iemesli apmeklējumam (vairākas atbildes):

☐ Grāmatas/žurnāli ☐ Mācības/darbs ☐ Internets/datori ☐ Pasākumi/kursi ☐ Telpa darbam ☐ Citi: ______

3. Mans/manu bērnu lasīšanas biežums ir palielinājies.

1–5 Likerta skala

4. Jūtos vairāk piederīgs/-a savai kopienai, pateicoties bibliotēkai.

1–5 Likerta skala

5. Kas pēdējā laikā bibliotēkā Jums visvairāk palīdzēja vai ko paveicāt pirmo reizi? (Brīvā atbilde.)

6. Par Jums (datu minimums):

Vecumposms: ☐ <18 ☐ 18–29 ☐ 30–54 ☐ 55–74 ☐ 75+

Mācību/ darba statuss: ☐ Skolēns/Students ☐ Strādājošs ☐ Pensionārs ☐ Cits

Citēšanas atļauja: ☐ Drīkst anonīmi citēt manu atvērto atbildi.

 

Lietotāja stāsta veidlapas paraugs

Bibliotēkas lietotāja pieredzes stāsts

1. Vārds / Uzvārds (brīva izvēle): ___________________________

2. Kāda bija Jūsu vajadzība vai izaicinājums pirms vērsāties bibliotēkā?

_________________________________________________________________________

3. Kādi pakalpojumi vai atbalsts tika saņemts no bibliotēkas?

_________________________________________________________________________

4. Kā tas Jums palīdzēja? Vai mainījās kāda situācija Jūsu dzīvē?

_________________________________________________________________________

5. Vai Jūs ieteiktu šo bibliotēku citiem? (Par pakalpojumu un kvalitātes mērīšanu aicinām lasīt rakstu.)

No 0 (noteikti neieteiktu) līdz 10 (izcili, noteikti iesaku).

 

[1] Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls. Bibliotēku un arhīvu terminu kolekcija. www.termini.gov.lv
[2] Pārmaiņu teorija ir metode, kas skaidro, kā konkrēta intervence vai iejaukšanos kopums, balstoties uz pieejamo pierādījumu cēloņsakarību analīzi, ir paredzēts novest pie noteiktām attīstības pārmaiņām. unsdg.un.org
[3] Nozīmē, ka vidējais pašnovērtējums pēc programmas ir par vienu punktu augstāks nekā pirms.

Aicinām lasīt:
Pakalpojumu un kvalitātes mērīšana – vienkārši un ātri ar NPS

Rakstu sagatavoja:
Diāna Rudzīte
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra
Statistikas un datu analīzes eksperte
diana.rudzite@lnb.lv