Marta vēstnese: Zita Gorsvāne

2026. gadā Latvijas Bibliotēku portāls dos vārdu saviem galvenajiem lasītājiem – bibliotekāriem. Katru mēnesi izraudzīsimies mēneša vēstnesi, kurš mēneša noslēgumā dalīsies ar to, ko portālā lasījis un uzskatījis par vērtīgu, kas viņu uzrunājis, iedvesmojis, noderējis darbā, licis aizdomāties un ko noteikti gribētos izcelt. Gada trešais mēnesis – marts – ir aizritējis, un dodam vārdu trešajai vēstnesei – Rēzeknes Centrālās bibliotēkas Abonementa nodaļas vadītājai Zitai Gorsvānei.

Portāls Bibliotēka.lv, 30. marts, 2026 91

Ilustrācija: Laura Lukeviča

Sveiki, vasali!

Priecājos uzrunāt jūs kā Latvijas Bibliotēku portāla mēneša vēstnese. Marta mēneša garumā lasīju rakstus, intervijas un ziņas. Mans uzdevums bija izvērtēt, kuri ir bijuši īpaši noderīgi, iedvesmojoši un vērtīgi. Manuprāt, viss portālā publicētais saturs ir noderīgs, iedvesmojošs un pamācošs bibliotēku speciālistiem. Tāpēc ieteikumu saraksts man sanācis diezgan garš.

Iesaku izlasīt rakstu “Latvijas un Vācijas bibliotēku sadarbība: Berlīnes iespaidi”. 2025. gada nogalē, no 18. līdz 19. decembrim, četras Latvijas bibliotēku pārstāves no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas un Pārventas bibliotēkas Ventspilī devās izpētes braucienā uz Berlīni, lai stiprinātu Latvijas–Vācijas partnervalsts iniciatīvu 2025–2028. Šī vizīte iezīmēja konkrētus soļus ciešākai partnerībai – plānotas regulāras kopīgas lekcijas, publikācijas un dalība starptautiskos pasākumos, īpaši “BiblioCon 2026”. Berlīnes bibliotēkas pārsteidza ar daudzveidīgām funkcijām: tās kalpo ne tikai kā zināšanu krātuves, bet arī kā kopienu centri ar bezmaksas telpām, digitālo prasmju attīstību un plašu pasākumu klāstu. Īpaši vērtīgas atziņas saistītas ar lietotāju vajadzībām pielāgotu vidi (24/7 pieejamība, pašapkalpošanās, klusuma zonas), kopienas iesaisti un inovatīviem pakalpojumiem, ko iespējams pārņemt arī Latvijas bibliotēkās

Visiem bibliotēku speciālistiem “Tapis materiāls “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem””. Tā autori ir Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un aktīva medijpratības praktiķe Zane Steprāne un LNB medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis. Medijpratība bibliotēkās ir būtiska, jo tā palīdz sabiedrībai orientēties arvien sarežģītākajā informācijas vidē, kuru ietekmē dezinformācija, digitālo platformu dominance un mākslīgā intelekta radītie riski. Medijpratības darbs bibliotēkā praktiski notiek divos virzienos – bibliotekāru profesionālā pilnveide medijpratības jautājumos un medijpratības darbs ar bibliotēkas lietotājiem un plašāku kopienu.

“Lai gan ikreiz, tiekoties ar kolēģiem no visas Latvijas, atkal un atkal saskaros ar to, cik dažādi esam mēs un mūsu pārstāvētās bibliotēkas, pastāv izaicinājumi, ar kuriem sastopamies visi, piemēram, kā atrast laiku un motivāciju piepildītajā ikdienā, lai apzināti tajā iekļautu medijpratības jautājumus, un kā orientēties pieejamo materiālu pārbagātībā, kad laiks beidzot ir atrasts. Ceru, ka izdevumā iekļautās norādes būs praktisks palīgs un atbalsts brīžos, kad tas visvairāk nepieciešams,” uzsver Zane.

2026. gadā sarunu sērijā katru mēnesi viens LNB departaments izvēlēsies vienu pārstāvi, kurš piedalīsies interviju sērijā. Sērija tika atsākta martā ar LNB Bibliogrāfijas institūta Turpinājumizdevumu nodaļas vadītāju Ilonu Dukuri “#EsEsmuLNB: Ilona Dukure”.

Ar lielu interesi izlasīju LNB statistikas un datu analīzes ekspertes Diānas Rudzītes rakstu “Bibliotēkas sirdspuksti: sievietes, kas rada pārmaiņas”. Raksts izgaismo bibliotekāra profesijas vēsturisko attīstību par izteikti “sieviešu profesiju” (vēsturiski bibliotēku darbs nebūt nebija sieviešu darbs), atklājot gan dzimumu stereotipu, gan sociālekonomisko faktoru ietekmi uz šo procesu. Tajā uzsvērta Latvijas bibliotekāru – pārsvarā sieviešu – nozīmīgā, bieži nenovērtētā loma kultūras, izglītības un sabiedrības attīstībā. Autore akcentē, ka mūsdienās bibliotekāres ir ne tikai informācijas glabātājas, bet arī digitālās pratības veicinātājas, kopienu stiprinātājas un kritiskās domāšanas atbalstītājas, tādējādi padarot bibliotēkas par būtiskiem sabiedrības ilgtspējas balstiem.

Marta interviju sērijā “Iepazīstam bibliotēku draugus” rakstā “Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Diāna Čivle” tuvāk iepazīstam Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas direktori un viņas skatījumu uz bibliotēkām, to lomu un bibliotekāru darbu. Intervijā izgaismota bibliotēku nozīme kā dinamiskām, sabiedrībai atvērtām kultūras un kopienas telpām, kurās galvenā vērtība ir cilvēki – zinošie un daudzpusīgie bibliotekāri. Diāna uzsver, ka bibliotēkām jāattīstās līdzi laikam, kļūstot par daudzfunkcionāliem centriem, kas spēj piesaistīt dažādas sabiedrības grupas. Vienlaikus akcentēta lasīšanas dziļā vērtība – ne tikai kā informācijas iegūšana, bet kā pilnvērtīga pieredze, kas veicina domāšanu un emocionālo attīstību. Galvenais vēstījums: bibliotēkām jāapvieno inovācijas ar pamatvērtību – grāmatu un lasīšanu.

Raksts “IFLA Zaļās bibliotēkas balva 2024: “Svarīgākā mācība ir vienkārši pamēģināt”” iepazīstina ar IFLA Green Library Award nominēto projektu Islandē, kur bibliotēka ar vienkāršu kopienas ledusskapja iniciatīvu veiksmīgi samazina pārtikas izšķērdēšanu un stiprina savstarpējo solidaritāti. Tas uzskatāmi parāda, ka bibliotēkas var būt ne tikai informācijas centri, bet arī praktiski ilgtspējas risinājumu īstenotāji. Galvenā atziņa – nozīmīgas pārmaiņas iespējams sākt ar nelieliem resursiem un ideju, jo kopienas iesaiste un gatavība eksperimentēt ir izšķiroša. Raksts iedvesmo bibliotēkas nebaidīties rīkoties un uzsākt savas ilgtspējas iniciatīvas.

““Kā bites uz medu”: Intervija ar pētnieci Janu Dreimani par vienu no latviešu pirmajiem bibliotekāriem Krišjāni Valdemāru” atklāj Krišjāni Valdemāru kā vienu no latviešu bibliotēku nozares aizsācējiem, kurš ne tikai dibināja pirmo latviešu veidoto bibliotēku, bet arī formulēja plašāku redzējumu par bibliotēku tīklu visā Latvijā. Tiek uzsvērts, ka viņa idejas – bibliotēku pieejamība ikvienam, jēgpilna un analītiska lasīšana, kā arī izglītība kā ceļš uz sabiedrības izaugsmi – ir aktuālas arī mūsdienās. Intervija vienlaikus izgaismo arī viņa sekotāju ieguldījumu un parāda, ka bibliotēkas ir ne tikai zināšanu krātuves, bet arī būtisks instruments sabiedrības attīstībai, kritiskajai domāšanai un informētībai.

Rakstā “#VETmobilitātes: Neformālās izglītības mācību metodes Boloņā, Itālijā” aprakstīta Gulbenes novada bibliotēkas bibliotekāres–ekspertes Sanitas Jurkānes dalība Erasmus+ mācību mobilitātē Boloņā, kur projekta “Bibliotekāra kompetenču ieguve, attīstība un tālāknodošana” ietvaros viņa apguva Erasmus Learning Academy organizēto kursu “Neformālās izglītības mācību metodes un stratēģijas”. Latvijas Bibliotēku portāls piedāvā ieskatu viņas gūtajā pieredzē un galvenajās atziņās. Raksts parāda, kā profesionālās pilnveides mobilitāte palīdzēja attīstīt pedagoģiskās, digitālās un starpkultūru kompetences, uzsverot neformālās izglītības metožu nozīmi mācību procesa uzlabošanā. Iegūtā pieredze rāda, ka mūsdienu bibliotekāram jābūt ne tikai informācijas speciālistam, bet arī radošam pedagogam, kurš spēj pielāgoties dažādiem mācīšanās stiliem un izmantot digitālos rīkus. Vienlaikus tiek akcentēta zināšanu tālāknodošana – apgūtās metodes tiek integrētas gan Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan reģionālajās bibliotēkās, stiprinot nozares kopējo attīstību.

Raksta “Valdība apstiprina Bibliotēku likuma grozījumus” informācija pārpublicēta no Kultūras ministrijas tīmekļvietnes. Ministru kabineta 17. marta sēdē apstiprināti Kultūras ministrijas izstrādātie Bibliotēku likuma grozījumi, kas nostiprina bibliotēku lomu kā atvērtām, pieejamām un sabiedrībai nozīmīgām institūcijām. Grozījumi paplašina bibliotēku funkcijas, iekļaujot izglītības, kultūras, medijpratības un digitālo prasmju veicināšanu, definē Latvijas bibliotēku tīklu un precizē direktoru kvalifikācijas prasības. Likumprojekts vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā, taču tas jau tagad iezīmē mūsdienīgu kursu Latvijas bibliotēku attīstībā.

Turpinot rubrikas “Tiekamies bibliotēkā” ideju, šoreiz iepazīstam skolu bibliotēku Raunas pamatskolā. Bibliotēkas darbu vada bibliotekāre Inga Cera, kura rūpējas par lasītāju vajadzībām, grāmatu krājuma attīstību un radošu mācību atbalstu skolēniem. Rakstā “Iepazīstam skolu bibliotēkas: Raunas pamatskolas bibliotēka” aplūkota bibliotēkas darba ikdiena, tās sniegtās iespējas un labās prakses piemēri, kas var iedvesmot arī citus skolu bibliotekārus. Lai gan Inga Cera nav ieguvusi bibliotekāra izglītību, viņas entuziasms, pašmācība un profesionālās pilnveides ceļš ļāvis viņai radīt radošu, iesaistošu un iedvesmojošu skolas bibliotēku, kurā skolēni un kolēģi jūtas gaidīti.

Man patika, ko Inga saka par lasītveicināšanas aktivitātēm: “Īpaši nozīmīgas ir bibliotēkas stundas, uz kurām skolēni kopā ar skolotāju labprāt nāk. Katrai stundai bija savs temats – mēs runājām par grāmatām, autoriem, dažādiem literatūras žanriem, kā arī diskutējām par lasīto un dalījāmies iespaidos. Šajās stundās skolēni ne tikai iepazina jaunas grāmatas, bet arī mācījās izteikt savu viedokli, klausīties citos un domāt radoši. Bieži vien pēc šādām nodarbībām skolēni paši vēlējās paņemt grāmatas lasīšanai, interesējās par līdzīgām grāmatām vai jautāja, kad atkal būs nākamā bibliotēkas stunda. Tas parādīja, ka bibliotēka var būt vieta, kur skolēnos rodas interese par lasīšanu un zināšanām. Šādas aktivitātes apliecina, ka bibliotēka skolā nav tikai vieta, kur glabājas grāmatas, bet gan vide, kas iedvesmo skolēnus, rosina viņu zinātkāri un palīdz attīstīt lasītprasmi. Tieši skolēnu interese, iesaistīšanās un pozitīvā attieksme pret šīm stundām man vislabāk parādīja, cik nozīmīga ir bibliotēkas loma skolēnu attīstībā.”

Lasiet un iedvesmojieties!

Nonākam pie īpaša notikuma – bibliotēkas jubilejas. Apsveicu Rīgas Centrālo bibliotēku 120. jubilejā! Paldies par bagātīgo pieredzi un nenogurdināmo darbu, veicinot lasītprasmi, zināšanas un kopienas saliedētību. Lai nākamie gadi nes vēl vairāk radošu ideju un lasītāju prieka! Rakstā “Rīgas Centrālajai bibliotēkai – 120” aplūkota bibliotēkas vēsture, plašais filiāļu tīkls, pakalpojumi un lasītāju aktivitātes, kā arī digitālo rīku un sabiedrisko pasākumu nozīme lasītāju izglītošanā un kopienas stiprināšanā.

Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”, kuras mērķis ir tuvāk iepazīt bibliotēku nozarē strādājošos cilvēkus. Sērijas piektajā gadā uzmanība pievērsta 29 reģionu galveno bibliotēku direktorēm. Šoreiz stāsts ir par Madonas novada bibliotēkas ilggadējo direktori Imeldu Saulīti, atklājot viņas pieredzi, darbu un skatījumu uz bibliotēku nozari. Lasiet rakstu “Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Imelda Saulīte” un tuvāk iepazīstiet savējos.

Bibliotēku portāla kategorijā Ziņas vēlos pievērst uzmanību publikācijām par notikumiem, kas vēl gaidāmi vai turpinās. Kā piemērus minēšu dažus rakstus: “Li-Sci-Fi: IFLA100 bibliotēku zinātniskās fantastikas īso stāstu konkurss”, kuram darbus vēl var iesniegt līdz 1. septembrim, kā arī “Aicinājums piedalīties otrajā Latvijas–Vācijas sadarbības vebinārā 13. aprīlī”, kas būs tiešsaistes seminārs angļu valodā par tēmu “Inovatīvi pakalpojumi un tehnoloģiju izmantošana”.

Jaunākajā rakstā “Atceroties Latgales pirmo dzejnieci Konstanci Benislavsku – gaisma, kas nepazūd laikā” ir par pasākumu Ludzas novada bibliotēkā, kas bija veltīts Latgales pirmajai dzejniecei Konstancei Benislavskai, pulcējot vietējos iedzīvotājus un kultūras darbiniekus, lai godinātu viņas dzīvi un radošo mantojumu, uzsverot novadnieku nozīmi kultūras un garīgo vērtību saglabāšanā.

Paldies par aicinājumu kļūt par Latvijas Bibliotēku portāla marta mēneša vēstnesi.

Tiekamies Rēzeknē! Laipni gaidīti!