Iesākumā gribu izteikt labas veselības novēlējumus Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, kurš vēlējās, bet šodien nevar piedalīties mums visiem zināmu iemeslu dēļ.
 
Ja Godmaņa kungs būtu klāt, viņš noteikti runātu par nepieciešamību stimulēt ekonomiku ar lieliem valsts pasūtījumiem un uzsvērtu to pašu, ko Latvijas Banka un tās prezidents Ilmārs Rimšēvics, proti, ka Nacionālā bibliotēka ir ilgtermiņa ieguldījums Latvijas tautsaimniecības izaugsmē.
 
Nav šaubu, ka Gaismas pils joprojām ir vīzija, taču šodien, kad svinīgi uzsākam bibliotēkas būvdarbus, būvlaukumā redzam pirmo celtniecības tehniku, ir saņemta būvatļauja un noslēgts celtniecības līgums, varam secināt, ka Nacionālās bibliotēkas projekts ir kļuvis neatgriezenisks.
 
Šodien ir svētku diena, bet pēc Jāņiem sāksies ilgs un sarežģīts būvniecības process, lai nodrošinātu, ka Gaismas pils 2012.gadā ver durvis saviem pirmajiem apmeklētājiem.
 
Kad Gaismas pils celsies, tā kļūs par tautu vienojošu ideju. Taču līdz šim nekas nebūtu noticis bez tiem individuālajiem cilvēkiem, kuri dažādos laikos ir nonākuši šīs idejas varā un devuši savu ieguldījumu Gaismas pils tapšanā. Šodien es gribētu izteikt īpašu pateicību vairākiem no viņiem.
 
Te gan jāpiebilst, ka pašsaprotami nopelni pie Gaismas pils būvniecības sākuma ir cilvēkiem, kuru darba pienākums ir rūpēties par šo procesu. Tā ir gan valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi" Zigurda Magones vadībā, gan Nacionālā bibliotēka Andra Vilka vadībā. Arī Kultūras ministrijas komanda, valsts sekretāre, mans birojs un padomnieki ir strādājuši sekmīgi.
 
Tāpat nav jāpaskaidro, kāda loma ir arhitektam Gunaram Birkertam un Modrim Ģelzim. Arī Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības, kas apvieno inteliģences un sabiedrības pārstāvjus, ieguldījums ir ļoti svarīgs.
 
Tomēr šodien es gribētu izcelt tos cilvēkus, kuri ir brīvprātīgi aizrāvušies ar Gaismas pils ideju un dažādos laikos devuši izšķirošu ieguldījumu, lai mēs varētu sākt būvdarbus.
 
Ir jāatzīmē interesanta detaļa – acīmredzot Gaismas pils ideja ir tik spēcīga un liela, ka tās atbalstītāju lokā ir cilvēki, kuriem var būt pilnīgi atšķirīgi uzskati gandrīz visos jautājumos, izņemot šo. Ļaudis, kuri izšķirīgi sekmējuši bibliotēkas projektu, var būt pilnīgi pretējas personības. Daži no viņiem pat savstarpēji nesveicinās.
 
Bet nu pie pateicībām, jo tām jāpaliek vēstures patiesībai!
 
Pirmo vēlos minēt Gunāru Asari – Rīgas pilsētas galveno arhitektu, kurš astoņdesmito gadu nogalē uzrunāja arhitektu Birkertu ķerties pie bibliotēkas projektēšanas.
 
Tieši Birkerta radītā Gaismas pils ideja aizrāva latviešu inteliģenci, kura joprojām bija uz atmodas viļņa. Jānis Stradiņš un Māra Zālīte bija starp lielākajiem šīs idejas aizstāvjiem. Tika rīkotas sapulces un diskusijas. Vēlākajos laikos bibliotēkas sardzē stāvēja gan Alvis Hermanis, gan Inese Zandere, aiz kuriem ir redzams ievērojams sekotāju pulks.
 
Deviņdesmito gadu vidū par projekta dvēseli kļuva mūsu kādreizējā vēstniece Francijā un UNESCO Aina Nagobads–Ābola, kura līdz šai dienai ir pozitīvi iedvesmojusi ļoti daudzus projektā iesaistītos cilvēkus.
 
No politiķiem es gribētu īpaši atzīmēt divus premjerministrus.
 
Viens no viņiem ir Ivars Godmanis, kurš šo projektu atbalstīja jau savā pirmajā termiņā deviņdesmito gadu sākumā un kuram bija nozīmīga loma, šogad pieņemot valdības lēmumus par Gaismas pils celtniecības uzsākšanu.
 
Otrs ir Ministru prezidents Andris Šķēle, kurš deviņdesmito gadu beigās izglāba bibliotēkas ideju līdzīgi kā agrāk bija izglābis valsts budžetu un finanšu sistēmu.
 
Vienlaikus ir jāatzīmē, ka bibliotēku ir atbalstījušas gandrīz visas valdības un gandrīz visi kultūras ministri, it īpaši Raimonds Pauls, Jānis Dripe un Kārina Pētersone.
 
Īpašs stāsts būtu par cilvēkiem, kuri šo projektu ir kaislīgi aizstāvējuši politikas aizkulisēs. Viņu vidū – hronoloģiskā kārtībā – jāizceļ vismaz divi.
 
Viens ir kādreizējais premjera padomnieks Jurģis Liepnieks, kuram bija svarīga loma deviņdesmito gadu beigās un Kalvīša valdības laikā.
 
Savukārt otrs ir mans padomnieks Mārtiņš Vanags, kura ieguldījums Nacionālās bibliotēkas projekta virzībā pēdējos trīs gados ir bijis ļoti liels, brīžiem pat izšķirīgs.
 
Un, protams, nekas nevarētu notikt bez ceturtās varas.
 
Deviņdesmito gadu sākumā liela loma bija Labvakar radošajai komandai – Ojāram Rubenim, Edvīnam Inkēnam un Jānim Šipkēvicam, kuri vēl atmodas gaisotnē nesa cilvēkos šo ideju.
 
Bibliotēku kā latvisku vērtību vienmēr ir atbalstījusi Latvijas Avīze ar tās patriotisko redaktoru Voldemāru Krustiņu un zinošajām žurnālistēm.
 
Bibliotēku kā ieguldījumu zināšanu sabiedrībā kopumā ir aizstāvējis laikraksts Diena, it īpaši Sarmīte Ēlerte.
 
Īpašs paldies jāsaka kādreizējam Latvijas Televīzijas ziņu dienesta vadītājam Gundaram Rēderam un ziņu dienestam kopumā. Tāpat progresa pusē allaž ir bijusi Latvijas Neatkarīgās televīzijas ziņu komanda.
 
Pie ceturtās varas varētu pieskaitīt arī sabiedrību par atklātību Delna, kura ir uzraudzījusi un sekmējuši šī projekta virzību un par to īpaša pateicība pienākas kādreizējam Delnas vadītājam Robertam Putnim.
 
Varbūt es jūs nedaudz samulsināšu, bet jūtu iekšēju nepieciešamību izteikt pateicību arī savam talismanam un ierocim grūtajās cīņās par Gaismas pili. Tās ir manas sarkanās brilles, kuras ir devušas spēku un nesušas veiksmi un kuras tagad, kad cīņa šķiet galā, cerams, vairs nebūs vajadzīgas.
 
Dāmas un kungi!
 
Turpmākajos četros gados noteikti radīsies jauni cilvēki, kuriem būs savs lielais ieguldījums Gaismas pils tapšanā. Mēs tos meklēsim gan būvnieku, gan bibliotēkas darbinieku, gan bibliotēkā izskoloto jauno talantu vidū.
 
Varbūt tieši Gaismas pilī tiks veikti pētījumi vai uzrakstīts romāns, par kuru pirmajam latvietim piešķirs Nobela prēmiju. Varbūt tieši Gaismas pilī radīsies jaunais Rainis vai jaunais Birkerts.
 
Nākotne tikai sākas, tādēļ šodien vēlējos pateikties tiem, kuri šo nākotni ir padarījuši iespējamu!
 
Paldies!
 
 
 
Uzruna pārbublicēta no www.km.gov.lv.