LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 7. apkopojums
Latvijas Radio iknedēļas raidījums “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), no 2022. gada februāra līdz 2024. gada decembrim 123 sēriju garumā caur ekspertu pētījumiem un vēstures avotiem izzināja, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanas, idejas un jaunradi Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai. Piecsimtgades kulminācijas gadā LNB un Bibliotēku portāls aicina bibliotekārus no jauna iepazīt izskanējušos raidījumus, regulāri publicējot apkopojumus.

Zviedrijas karaļu un arī karalieņu izdotos rīkojumus, regulas un arī brīdinājumus Rīgā iespieda vienīgais grāmatizdevējs Nikolauss Mollīns. Tas nenozīmē, ka šo veikumu nebūtu vēlējies uzņemties neviens cits grāmatnieks, taču Mollīns savas nodarbes monopolu varēja baudīt, pateicoties speciāli izdotai karaļa Gustava II Ādolfa privilēģijai. Šie juridiski saistošie iespieddarbi – vienlapes, plakāti un patenti ir interesants grāmatniecības piemērs gan no saturiskā, gan stilistiskā viedokļa un tiek aplūkoti epizodē “Vienlapes, plakāti un patenti ir interesants grāmatniecības piemērs no zviedru laikiem”. Raidījuma nākamajā sērijā “Rīgas jeb Kārļa liceja vēsture un tā bibliotēkas liktenis” izsekojam Rīgas jeb Kārļa liceja vēsturei, ieskatāmies liceja bibliotēkā un spriežam par piētisma kustības nozīmi izglītībā. Vecrīgā meklējam vietas, kur dažādos laikos atradies licejs. Savukārt, 1684. gadā Rīgā, Johana Georga Vilkena tipogrāfijā, iznāca čehu pētnieka un dārznieka Georga Holīka grāmatiņa par dārzkopību “Vereinigter Liff- und Aus-Ländischer Garten-Bau” (“Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība”). Tā kļuva par bestselleru un piedzīvoja 20 papildinātus pārizdevumus, tomēr līdz mūsdienām zināmi vien divi šīs retās grāmatas pirmizdevuma eksemplāri Baltijā, un viens no tiem glabājas Turaidas muzejrezervātā. Uz turieni arī dosimies iepazīties gan ar raibo Georga (Jirži) Holīka dzīvi un arī ar muzejrezervāta grāmatu krājumu epizodē “Čehu dārznieka Georga Holīka grāmata 17. gs. kļuva par bestselleru Baltijā”.
No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
Aicinām lasīt:
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 1. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 2. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 3. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 4. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 5. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 6. apkopojums
Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 7. apkopojums