Lai ikviens varētu lasīt: Gūtā pieredze Lietuvas Audiosensorajā bibliotēkā
Iepazīties ar Lietuvas kolēģu pieredzi pielāgotās literatūras un iekļaujošu bibliotēku pakalpojumu attīstībā cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem Erasmus+ ēnošanas programmas ietvaros 2025. gada maija beigās mācību vizītē uz Lietuvas Audiosensoro bibliotēku (LAB) Viļņā un Druskininku pilsētas publisko bibliotēku devās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzziņu un informācijas centra Informācijas pakalpojuma un SBA nodaļas vadītāja Zane Zvaigzne un projektu koordinatore Laura Anete Jurova, kā arī no Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiāles “Dienvidrietumu bibliotēka” vadītāja Ilze Kārkliņa un filiālbibliotēkas “Libris” vecākā bibliotekāre Diāna Zuļģe.
Vai bibliotēka var būt vieta, kur lasīt var pilnīgi visi – arī tie, kuri neredz, nespēj turēt grāmatu vai kam lasīšana sagādā grūtības? Lietuvā atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša: jā, var. Tieši to pierādīja mācību vizīte Lietuvas Audiosensorajā bibliotēkā un Druskininku pilsētas bibliotēkā Erasmus+ ēnošanas programmas ietvaros. Iegūtā pieredze lika aizdomāties par to, cik daudz bibliotēka var darīt, ja tā patiesi vēlas būt pieejama ikvienam.
Bibliotēka kā piekļūstama vide, nevis tikai ēka
Jau pirmajā dienā ievērojām, ka piekļūstamība sākas ar attieksmi. Pati LAB ēka ir lielisks piemērs universālā dizaina principu īstenošanai – te viss ir pārdomāts, lai ikviens apmeklētājs justos ērti un patstāvīgi. Tomēr vislielākā ietekme nav sienām un telpām, bet cilvēkiem – bibliotekāriem, kuri domā par lietotāju vajadzībām un meklē veidus, kā palīdzēt.
Šī pieeja attiecas arī uz virtuālo vidi. Lietuvas pieredze parāda, ka digitālā piekļūstamība ir tikpat būtiska kā piekļūstamība fiziskajā telpā. Piemēram, LAB virtuālā bibliotēka ELVIS piedāvā pielāgotu saturu cilvēkiem, kuri nevar lasīt parasto iespieddruku, – plašu pieejamu materiālu klāstu dažādos formātos: audio resursi – daiļliteratūras audiogrāmatas, bērnu grāmatas (t. sk. skolas lasāmviela), žurnāli audio formātā, audioizrādes, podkāsti, teātra izrādes un filmas ar audioaprakstu; digitālie formāti – pašizglītības un studiju materiāli (PDF, DAISY, EPUB), digitālās publikācijas Braila rakstā. ELVIS ir pielāgota vājredzīgo lietotāju vajadzībām – ir iespējams mainīt drukas izmēru, teksta krāsas un ekrāna fonu. Lietotāji var klausīties grāmatas datorā, telefonā vai nelielā MP3 atskaņotājā, ko bibliotēka nodrošina tiem, kas neizmanto internetu.
Lasīšana nav tikai burti uz papīra
Lietuvā bieži dzirdējām: “Ikviens var lasīt – tikai veids, kā to darām, atšķiras.”
Šī doma ļoti labi raksturo viņu ikdienas darbu. LAB ne tikai izdod pielāgotās grāmatas, bet arī darbojas kā nacionālais kompetenču centrs piekļūstamas informācijas un pielāgotu izdevumu jomā, apmācot bibliotēku un kultūras iestāžu darbiniekus, izdevējus, skolu un augstskolu mācībspēkus, filmu industrijas darbiniekus, nevalstiskās organizācijas un interesentus no citām valstīm, šādi aktīvi veicinot plašākas sabiedrības izpratni par lasīšanas daudzveidību.
Tiek organizēti pasākumi bērniem ar disleksiju, vasaras nometnes un “NeLasīšanas festivāls”, kas iedrošina lasīt savā veidā – klausoties, skatoties, taustot.
Bibliotekāri dalījās pieredzē, kā sadarboties ar ārstiem un skolām, lai bērni ar lasīšanas grūtībām un viņu vecāki uzreiz uzzinātu par pieejamajiem resursiem. Šāda sadarbība palīdz paplašināt bibliotēkas sasniedzamību un parāda, ka bibliotēka ir būtiska atbalsta ķēdes daļa.
Iedvesmojošs piemērs – Druskininku bibliotēka
Otrajā dienā ar ELVIS autobusu apciemojām Druskininku bibliotēku un tikāmies ar bibliotēkas lasītājiem ar redzes traucējumiem.
ELVIS autobuss apceļo visu Lietuvu, lai popularizētu virtuālo bibliotēku, apmācītu bibliotekārus (ELVIS administratorus) un lietotājus tās izmantošanā. Tikšanās reizē bibliotēkas vadītāja un lasītāji – ELVIS lietotāji – dalījās savā pieredzē par virtuālās bibliotēkas izmantošanu.
Druskininku bibliotēkas darbinieki palīdz reģistrēties ELVIS sistēmā un nodrošina audiogrāmatu klausīšanos tiem lasītājiem ar redzes traucējumiem, kuri nelieto internetu, bet izmanto mini MP3 atskaņotāju (ko nodrošina LAB).
Arī Druskininku bibliotēka popularizē ELVIS pakalpojumus dažādām auditorijām savā pilsētā (piemēram, ārsti vai logopēdi, kas diagnosticē bērniem disleksiju, uzreiz informē klientus par ELVIS piedāvātajiem resursiem – EPUB formātu, kas ir īpaši piemērots bērniem ar disleksiju, u.c.).
Piedāvāt ELVIS pakalpojumus ir izdevīgi arī pašai publiskajai bibliotēkai, jo tiek piesaistīti iedzīvotāji ar redzes traucējumiem, kuri iepriekš nebija bibliotēkas lasītāji (konkrētajā bibliotēkā lasītāju skaits pieauga par ~25 %). Tas ir īpaši nozīmīgi šobrīd, kad tiek slēgtas bibliotēkas ar nelielu lasītāju skaitu.
Komunikācija, izdevējdarbība, pakalpojumi cilvēkiem ar disleksiju
Trešajā dienā notika mācības LAB, kuru laikā informācijas un komunikācijas speciāliste dalījās pieredzē par mērķtiecīgu komunikāciju. Viņa uzsvēra, ka bibliotēkas nosaukums ir kvalitātes zīme, taču komunikācijā galvenais ir idejas saturs un iekļaujošs tonis – “uzsveriet personu, nevis invaliditāti”.
Iepazināmies ar LAB ierakstu studijas darbu. Studija darbojas visu diennakti – četrās kabīnēs strādā brīvprātīgie, bet divās – profesionālie diktori un skaņu inženieri. Vēl divas audioierakstu studijas darbojas Kauņā. Katru gadu tiek ierunātas aptuveni 460 audiogrāmatas, un brīvprātīgo līdzdalība ir bibliotēkas darba neatņemama sastāvdaļa.
Uzzinājām par LAB paveikto EPUB3 formāta izdevējdarbības jomā – LAB ir lielākais EPUB3 izdevējs Lietuvā, konsultē izdevējus un organizē mācības EPUB3 izdošanā. LAB pārbauda un sertificē pielāgotos izdevumus, kā arī ir daļa no APACE (Accelerating Publishing Accessibility through Collaboration in Europe) tīkla.
Disleksijas speciāliste pastāstīja par LAB iniciatīvām šajā jomā – ikgadējo akciju #GoRedForDyslexia, vasaras nometnēm bērniem ar lasīšanas grūtībām un “NeLasīšanas festivāls”, kas veicina pozitīvu attieksmi pret atšķirīgām lasīšanas pieredzēm.
Lasīšanas traucējumi skar aptuveni 20 % sabiedrības, un disleksija ir apmēram 7–12 % no tiem. Ļoti daudzos gadījumos neviens nav iedomājies, ka lasīšanas grūtību iemesls ir disleksija, jo tās izpausmes un pakāpes ir atšķirīgas. Jo agrākā vecumā šādas lasīšanas un informācijas uztveres problēmas konstatē, jo labāku atbalstu var sniegt, piedāvājot pielāgotus izdevumus un atbalstu lasīšanā.
Domājot par dažādiem apmeklētājiem, norādes, instrukcijas un noteikumus ieteicams sagatavot vienkāršā valodā, īsos teikumos un vairāk izmantojot piktogrammas, kas ievērojami atvieglo informācijas uztveri.
Padziļinātai informācijai var izmantot IFLA sagatavotās vadlīnijas par bibliotēku pakalpojumiem cilvēkiem ar disleksiju (IFLA Guidelines for Library Services to Persons with Dyslexia).
Noslēgumā LAB Informācijas resursu departamenta vadītāja Dalia Balčytytė prezentēja IFLA izstrādātās vadlīnijas bibliotēku pakalpojumiem cilvēkiem ar lasīšanas traucējumiem, kas publicētas 2025. gadā (IFLA Guidelines for Making Libraries Accessible for People with Disabilities). Šīs vadlīnijas paredzētas visiem bibliotēku tipiem un sniedz praktiskus ieteikumus universālā dizaina, komunikācijas un piekļūstamu formātu attīstīšanai.
Ceļā uz iekļaujošu bibliotēku: ko varam darīt Latvijā
Vērojot kolēģu darbu Lietuvā, guvām idejas, kā pieejamības principus izmantot savā ikdienā. Dažas no tām:
- Veidot sadarbību ar vietējām organizācijām. Lietuvā bibliotēkas sadarbojas ar ārstiem, skolām un NVO, kas palīdz sasniegt cilvēkus, kuriem bibliotēka līdz šim nav bijusi pieejama.
- Iedrošināt un apmācīt bibliotekārus. Pat nelielas zināšanas par palīgtehnoloģijām vai disleksiju būtiski uzlabo komunikāciju ar lasītājiem.
- Popularizēt piekļūstamību kā vērtību. Piekļūstamība nav tikai tehnisks risinājums – tā ir attieksme pret cilvēkiem un iespēja katram justies līdzvērtīgam sabiedrības loceklim.
Mazas pārmaiņas – lieli rezultāti
Lietuvas piemērs pierāda: iekļaujošas bibliotēkas veidošana ir process, kas sākas ar mazām darbībām. Tā var būt vienkāršota informācija mājaslapā, audioapraksts video materiāliem, alternatīvs teksta apraksts attēliem vai iespēja piedāvāt pielāgotas grāmatas.
Būtiskākais ir apzināties, ka piekļūstamība nav tikai “papildpakalpojums”, bet pamatvērtība, kas nosaka bibliotēkas kvalitāti un ietekmi sabiedrībā.
Erasmus+ vizīte Lietuvā atgādināja, ka bibliotēka var būt daudz vairāk nekā vieta, kur glabā grāmatas. Tā var būt platforma iekļaušanai, sadarbībai un izglītībai, kur katrs cilvēks, neatkarīgi no savām spējām, jūtas piederīgs.
Nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai spertu pirmo soli – pietiek ar atvērtu prātu, labu gribu un vēlmi redzēt cilvēku, nevis viņa ierobežojumus. Jo, kā uzsvēra Lietuvas kolēģi:
“Ikviens var lasīt. Tikai lasīšanas veids katram ir savs.”
Visi foto no brauciena dalībnieču personiskā arhīva
Rakstu sagatavoja:
Ilze Kārkliņa
Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas
Filiāles “Dienvidrietumu bibliotēka” vadītāja
ilze.karklina@liepaja.lv