Šim mērķim pašvaldība finansējumu saņems no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), savukārt sadarbībā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi bijušajā sinagogā altāra vietā tiks izveidota piemiņas vieta ebrejiem.
 
17. oktobrī Kuldīgas dome iesniegusi projekta "Sinagogas ēku kompleksa 1905. gada ielā 6, Kuldīgā pārbūve par Kuldīgas Galveno bibliotēku" pieteikumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, lai pretendētu uz ERAF finansējumu.
 
Plānotais projekta īstenošanas laiks ir 21 mēnesis – no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir Ls 1 538 062, no tām ERAF finansējums Ls 1 307 352, valsts budžeta dotācija – Ls 115 354 un Kuldīgas domes līdzfinansējums Ls 115 354.
 
Kuldīgas Lielās sinagogas komplekss sastāv no trim ēkām – sinagogas, kas celta 1875. gadā Krievijas cara Aleksandra II valdīšanas laikā, lūgšanu nama un ebreju kapličas. Nav atrodami sinagogas un lūgšanu nama vēsturiskie plāni. Pieejams tikai viens sinagogas interjera un dažādu periodu eksterjera vēsturiskie attēli.
 
Kuldīgas sinagogas interjers vēl 1945. gadā bijis tikpat kā neskarts. 1956. gadā sākts plānot sinagogu pārbūvēt par kinoteātri. Sinagogas telpas rekonstrukcijas gaitā izmainītas kardināli.
 
Padomju laika pārbūves rezultātā Kuldīgas sinagoga ir ieguvusi trīs stāvus ar kino zāli otrajā stāvā un ieeju altāra vietā.
 
Otrā pasaules kara gaitā Kuldīgas ebreju kopiena tika iznīcināta un vairs nepastāv. Sinagoga pieder Kuldīgas pilsētas domei. Kopš 2003.gada ēka ir tukša un neizmantota ar visām no tā izrietošajām sekām – laika apstākļu ietekmē pamazām bojājas ēkas apmetums, jumta konstrukcijas, tā cietusi arī no nevērīgas iedzīvotāju attieksmes.
 
Kuldīgas dome vēlas bibliotēkas veidolā respektēt trīs kultūrslāņu mijiedarbību – saglabāt vēsturisko celtnes garu, nenoliedzot padomju pienesumu, pievienojot ēkai mūsdienu saturu.
 
"Ozola un Bula arhitektu biroja" projekta priekšlikums paredz Kuldīgas Galvenās bibliotēkas apjomu ar 50 000 grāmatu vienību, kas tiek izvietotas visā ēkā izklaidus starp apmeklētāju darba, atpūtas zonām un bibliotēkas darbinieku darba vietām. Projekts piedāvā saglabāt esošo pagājušā gadsimta 50. gadu plānojuma struktūru un labi saglabājušos pagājušā gadsimta 50. gadu interjera elementus: betona un ģipša rotājumus, apgaismes ķermeņus, interjera paneļu apdari, koka stiklotās starpsienas.
 
Arhitektu biroja priekšlikums ir uzskatīt šo uzslāņojumu par arhitektūras mantojumu. Lai izceltu bijušā altāra vietu, plānots to padarīt atklātu un aplūkojamu, demontējot daļu esošā pārseguma starp pirmo un otro stāvu. Bijušā altāra vietā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome apņēmusies izveidot piemiņas vietu ebreju kopienai.
 
Savukārt otra ēka – lūgšanu nams – tiks pārbūvēta par izstāžu zāli ar galeriju stāvu un konferenču zāli. Arhitektu priekšlikums ir izbūvēt jaunu būvapjomu, kas apvieno abas ēkas. Tajā plānots izvietot liftu, kāpnes un abu ēku savienojošas galerijas.
 
Sinagogas ēku komplekss atrodas Kuldīgas centrālajā daļā vecpilsētā, netālu no pilsētas galvenās Liepājas ielas, izdevīgā ģeogrāfiskā pozīcijā visu pilsētas daļu iedzīvotājiem. Īstenojot projektu, tiks saglabāta kultūrvēsturiska celtne un tai tiks rasts jauns funkcionālais pielietojums.
 
 
Normunds Kārkls LETA
Copyright © LETA