Lielākā daļa dokumentu nekad nav publicēta un sniegs jaunu ieskatu 21 gadu ilgajā laikposmā, ko Hemingvejs pavadīja savā īpašumā "Finca Vigil" Sanfransisko de Paulā, kur viņš uzrakstīja vairākus savus izcilākos darbus, norādīja Ernesta Hemingveja muzeja direktore Ada Rosa Alfonso Rosalesa.
 
Zinātniekiem "būs iespēja pētīt svarīgus dokumentus, kas izgaismos Hemingveja Kubas periodu, kurš ir ļoti svarīgs un nav labi zināms biogrāfiem", piebilda muzeja direktore.
 
Materiālā ietilpst vairāk nekā 2000 dokumentu, sākot no dažu viņa darbu manuskriptiem līdz vēstulēm un veikalu rēķiniem, 3500 fotoattēlu un 9000 grāmatu, no kurām aptuveni 2000 Hemingvejs noteikti ir lasījis, jo uz malām ir viņa piezīmes.
 
Dokumentu vidū ir kodēti pārskati par Hemingveja darbību, meklējot vācu zemūdenes pie Kubas krastiem Otrā pasaules kara laikā, un vēstules, kas attiecas uz viņa romānu ar itāliešu grāfieni Adrianu Ivančiču, kuru uzskata par galvenās varones prototipu viņa 1950. gadā sarakstītajā romānā "Pāri upei koku paēnā", teica Alfonso.
 
Līdz šim saglabāta un pārvērsta ciparu formātā aptuveni puse no 2000 dokumentu, kuri tagad ir pieejami zinātniekiem, iesniedzot oficiālu pieprasījumu.
 
Pašlaik viņiem jādodas uz "Finca Vigil", lai iepazītos ar arhīvu, taču šomēnes dokumenti būs pieejami arī Džona Kenedija prezidenta bibliotēkas Hemingveja kolekcijā Bostonā, sacīja Alfonso. Arhīvs nav pieejams internetā, taču cerams, ka kādu dienu tas būs iespējams.
 
Šis projekts ir daļa no Kubas Nacionālā kultūras mantojuma padomes un ASV Sociālo zinātņu pētījumu padomes kopīgā sadarbības projekta saskaņā ar 2002. gadā noslēgto vienošanos par Hemingveja mājas pagrabā atrasto dokumentu saglabāšanu.
 
Mitrums, insekti un karstums gadu desmitu laikā ir krietni iebojājuši dokumentus, taču Kubas speciālisti tos rūpīgi restaurējuši un ieskenējuši datoros.
 
Hemingvejs pārcēlās uz "Finca Vigil" 1939. gadā – gadu pirms romāna "Kam skanēs zvans" publicēšanas – un, dzīvojot tur, sarakstīja savus darbus "Sirmgalvis un jūra", "Mūžīgi svētki" un "Salas straumē", pastāstīja Alfonso.
 
1954. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
 
1960. gada jūlijā viņš atgriezās ASV un gadu vēlāk – 1961. gada 3. jūlijā – 61 gada vecumā izdarīja pašnāvību.
 
 
LETA REUTERS
Copyright © LETA