Vecākais izstādes eksponāts ir Georga Radecka apgāda izdevums, kas iznācis 1719.gadā. Ar vairākiem retiem un interesantiem izdevumiem pārstāvēti Johans Heinrihs Kesters ([?] – 1760), Jakobs Fridrihs Hincs (1734 – 1787), Johans Fridrihs Hartknohs (1740 – 1789).

1826. gadā darbību uzsāka grāmattirgotājs un izdevējs Gustavs Ādolfs Reiers (1794 – 1864), ievērojama personība tālaika Jelgavā. Viņa izdevumi atšķīrās ar rūpīgu satura izvēli un iespieduma kvalitāti. Reiers īpaši pievērsās zinātniskās literatūras izdošanai, turpinādams Hartknoha izdevniecības līniju. Lielāko daļu savu grāmatu Reiers lika iespiest Leipcigā, kur poligrāfija bija daudz augstākā līmenī. Reiera izdevumi iespiesti uz kvalitatīva papīra, ar labām krāsām. Ilustratīvais materiāls bija gandrīz katrā Reiera izdevumā. Izstādē skatāms Puzes mācītāja un dabaszinātnieka H.Kavalla darbs Dieva radījumi pasaulē: izstāstīšanas latviešiem saprotamas sataisītas (1860),  plaša dabaszinību mācību grāmata ar tik bagātīgu krāsainu ilustratīvo materiālu, kāda līdz tam latviešu grāmatās nebija. Grāmatai ir nozīmīga loma dabaszinātņu terminoloģijas veidošanā, tajā pirmo reizi lietoti vārdi “augs”, “dzīvnieks” u.c.

 

Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā glabājas Jelgavas skolotāja un mākslinieka Jūliusa Dēringa gleznotais G.Ā.Reiera portrets.

Izstādē skatāmi vairāki Stefenhāgena apgāda izdevumi. Stefenhāgeni bija ievērojama grāmatizdevēju dzimta Jelgavā, kuras pārstāvji pilsētā darbojušies 150 gadus (1769 – 1919). Johans Fridrihs Stefenhāgens spiestuvi ieguva, apprecot Kurzemes hercoga bijušā iespiedēja K.Lītkes atraitni. Tāpat kā Lītke, Stefenhāgens saņēma hercoga privilēģijas un savu darbību sāka ar reliģiskās literatūras un kalendāra izdošanu latviešu valodā, kas iznāca lielos metienos. Latviešu lasītājiem domātā literatūra izdevējam sagādāja vislielākos ienākumus, bet Bankava Sprediķu grāmatas izdošana viņu pat esot paglābusi no bankrota.

Stefenhāgens iespieda pirmo laikrakstu latviešu valodā „Latviešu Avīzes” (1822-1915); izstādē eksponēts laikraksta 1857.gada 12.numurs.

Vairāk par „Latviešu Avīzēm”.

 

Citi Stefenhāgena izdevumi no J.Vilka kolekcijas:  Latviska Gada Grāmata ir pirmais literārais un populārzinātniskais žurnāls latviešu valodā; Jauna un veca latviešu laiku grāmata  – pirmais latviešu kalendārs. Vecākais līdz šim atrastais latviešu kalendārs ir sastādīts 1763.gadam, izdots Jelgavā.

 

Stefenhāgena apgādā iznāca ievērojamais Vecā Stendera darbs Augstas gudrības grāmata, pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā. Izstādē redzams 1796.gada izdevums, kurš izmantots grāmatas 1988.gada izdevumam.

Vecā Stendera darba Pasakas un stāsti, tiem latviešiem par izlustēšanu un gudru mācību sarakstīti pirmizdevums Latvijā nav saglabājies, izstādē redzams otrais, 1789.gada izdevums. 

 

Ļoti nozīmīgs izdevums ir G.F.Stendera Lettisches Lexikon, pirmā iespiestā vācu-latviešu-vācu vārdnīca. Darbs kļuva par daudzu latviešu valodnieku pētījumu objektu, to atzinīgi novērtējis J.Endzelīns.

 

Pieminēšanas vērts noteikti ir Latviešu Literārās (draugu) biedrības rakstu krājums MAGAZIN, kas iznāca vairāk nekā simts gadus. Jelgavā, Stefenhāgena apgādā  izdoti 20 sējumi no pirmsākumiem 1828.gadā līdz 1913.gadam.

Latvijas bibliotēku katalogos nav atrodama izstādē skatāmā grāmata Scipio, ein Singspiel,  viens no nedaudzajiem iespiestajiem Franča Ādama Feihtnera, Bīrona galma kapelmeistara, skaņdarbiem.

Laipni aicināti apmeklēt izstādi !