“Sirds jeb tas, ko mūsdienās sauc emocionālā inteliģence, ir viedās gudrības avots. Tikai ieklausoties otrā ar sirdi, apskatot viņu sirds acīm, var cerēt viņu saredzēt, sadzirdēt, patiesi izprast.” (Rudīte Raudupe “Labi ļaudis”)

Šī gada 9. novembrī Ulbrokas bibliotēkā norisinājās ikgadējā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas “Krēslas stunda”, kura tematiski veltīta Draudzībai Ziemeļos. Šoreiz, tāpat kā 11 gadus atpakaļ, tā pulcēja Ulbrokas bibliotēkas lietotājus bibliotēkas lasītavā, kur ap “saimes” galdu apsēdušies, apspriedām šī gada tēmas aktualitāti. Iesākumā – nedaudz statistikas. Šīgada pasākumā dalību ņēma 352 Latvijas bibliotēkas, tādejādi nokļūstot godpilnajā trešajā vietā. Mūs apsteigušas vien Zviedrijas un Lietuvas bibliotēkas.  Interesanti, ka šogad pasākumā ņem dalību arī Reikjavīkas Latviešu skola. Ziemeļvalstīs šis pasākums notiek deviņpadsmito reizi, Latvijā – astoņpadsmito, bet Ulbrokas bibliotēkā – vienpadsmito gadu. Ulbrokas bibliotēka kopējā Latvijas bibliotēku sarakstā reģistrējusies trīspadsmitā. Kā ik gadus, telpu izgaismoja sveces. Vakars aizsākās ar bibliotēkas vadītājas Daigas Brigmanes uzrunu un dzejoli par draudzību. Prieks, ka jau sākotnēji tēma izraisīja diskusijas pie tējas un uzkodu tases. Katram bija svarīgi bilst vārdu par to, kas viņa dzīvē ir draudzība.

 

Vakaru turpinājām ar sev tuviem aforismiem un atziņām, kuras bibliotēkas darbinieces bija izvēlējušās no bibliotēkas krājumā esošajām grāmatām. Ar izlozētiem izteicieniem dalījās arī mūsu viesi. Aplūkojām šī gada moto un devīzes autores Rudītes Raudupes grāmatu, kura māca mūsdienīgu dzīvesziņu caur seniem tikumiem, ticējumiem, tautasdziesmām.  Arī tādā tēmā kā draudzība! Šajā grāmatā autore nedaudz apskata draudzību un labas attiecības arī caur psiholoģijas un ētikas prizmu, tādejādi padarot to par savā ziņā universālu mācību palīglīdzekli vieglai dzīvošanai. Nedaudz vēlāk iepazināmies ar fragmentu no Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS valdes priekšsēdētājas Guntas Dombrovskas esejas par tautasdziesmām.

Bibliotēkas darbinieces saka lielu Paldies, kafejnīcas “Pie kamīna” vadītājai Ingrīdai Balodei, kura uzņēmās šo atbildīgo, un jāsaka arī, darbietilpīgo lomu – nolasīt mūsu viesiem fragmentu astoņu lappušu garumā no “Egīla sāgas”. Kā jau tas pierasts, Ziemeļvalstu tautas daiļradē, arī šajā darbā figurēja mums nezināmi notikumi un varoņi, kuri ziemeļvalstu iedzīvotājiem, iespējams, ir pat ļoti pazīstami, bet latvieši ar tiem pirmoreiz iepazīstas caur šādu sāgu fragmentiem. Tālab arī sāgu lasīšana ir ļoti atbildīgs darbs!

Pirms turpināt sarunu, iepazināmies ar dažām definīcijām attiecībā uz to, kas tad īsti ir draudzība. Šim nolūkam izmantojām populārās autores Lindes fon Keizerlinkas grāmatu no sērijas “Stāsti bērna dvēselei”. Šoreiz – “Stāsti par draudzību”.

 

Un tad jau atkal runājām par to, kas ir draugs, kā ar draugiem iepazīstamies. Apzinājām, ka tuvākie draugi var būt gan ģimenes locekļi, gan nejauši sastapti cilvēki. Un atkal raisījās diskusijas par šo jauko tēmu.  Mūsu bibliotēkas draudzene Helēna Barkāne parādīja interesantu veidu, kādā viņas draudzīgie paziņas saglabājuši kopīgās atmiņas fotokolāžu albumiņā. Bet Jura Berga īpašumā ir “atmiņu klades” no pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem. Vienā no albumiem savu draudzīgo vēstījumu atstājis arī rakstnieks Andris Kolbergs.

Noslēgumā ar mazām balviņām apbalvojām gan sāgas lasītāju Ingrīdu Balodi, gan vienu no mūsu “Krēslas stundas” jaunpienācējiem un aktīviem diskutētājiem – Voldemāra Lazdiņa kungu, kā arī mazāko mūsu pasākuma dalībnieci Evelīnu Tropu.

 

Aizpildījām arī anketas, kuru jautājumi lika padomāt par draudzību valstu starpā, draudzību ar personībam un citiem. Par Latvijai visdraudzīgāko valsti tika atzīta gan Itālija, jo tur ir siltākais klimats un draudzīgākie, atvērtākie, labestīgākie un muzikālākie ļaudis, gan Lietuva un Igaunija, jo mūsu tautām ir vienots liktenis. Tā pati Lietuva minēta vēl vairākas reizes, par iemeslu minot arī tādu faktu, ka, ja runājām latviešu valodā, savulaik tikām pie leišu desām.

 

Par draudzīgāko valsti atzīta arī Gruzija un Polija. Bet no Ziemeļvalstīm minama Islande, jo pirmā atzina Latviju kā neatkarīgu valsti un Norvēģija – jo vilina tās daba. Uz jautājumu, ar kuru no Latvijas vai citvalstu personībām/slavenībām jūs gribētu būt draugos, arī ir visdažādākās atbildes. Gan, ka “Cilvēka atpazīstamība vai slava nekad nav bijusi nozīmīga, veidojot kādas saites ar cilvēku.” Gan atklātas atbildes par to, ka mūsu lasītāji gribētu veidot draudzību ar Latvijas prezidentu Vējoņa kungu, gan Sandru Kalnieti, gan Aivaru Lembergu, gan Juri Rubeni, gan grupu Musiqq vai Lauri Reiniku. Par to kā kopā ar draugiem tiek pavadīts laiks, laikam izgūtas visatklātākās atbildes. Tā starp brīvā laika draudzīgajām aktivitātēm minētas sarunas, galda spēles, pastaigas, kopīgas pusdienas, tējas vai kafijas tase, makšķerēšana, medīšana, ceļošana, kopīgi izbraucieni, pikniks pie ezera, pastaigas jūras krastā, darbošanās akmensdārzā, puķudobes, pirts. Kāds pavada laiku “Vienkārši esot kopā un pārrunājot savus, savas ģimenes, savas tautas un pasaules notikumus, kultūru un mūzikas virzienus, literatūru un sportu.” Bet bibliotēkas darbiniekiem, drošvien, vispatīkamāk dzirdēt, ka laiks tiek pavadīts arī “lieloties ar izlasītajām grāmatām.” Par draugu labajām īpašībām nosauktas uzticība, mīļums, drosme, izpalīdzība, taisnīgums, labestība, gudrība, viesmīlība, čaklums, dziļa jušana, spēja aizraut, optimisms, neuzbāzība, atsaucība, iejūtība, sirdsapziņa, sirsnība, pacietība, iecietība, izpalīdzība, dāsnums un draudzīgums pats par sevi! Visbeidzot, uzdevām jautājumu – par ko mūsu lasītāji gribētu runāt nākošgad. Tās ir teikas, daba, garīgā ceļa meklējumi, ceļošana un tūrisms, mīlestība. Par piederību un uzticamību savai zemei, sev tuviem, nozīmīgiem cilvēkiem. Bet kāds no anketas aizpildītājiem raksta “Jebkura tēma labā kompānijā risinās par un ap dzīvi.”

Mīļš paldies visiem par laiku, kas tika veltīts anketu aizpildīšanai un godprātīgajām atbildēm! Paldies par atsaucību un aktīvu dalību visiem pasākuma dalībniekiem!

 

Gaidot Adventa laiku, padarītajā dalījās,

Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre Ieva Mūrniece