Tā būvniecību plānoja jau no 1928. gada, taču gandrīz simts gadus nācās pielāgoties visdažādākajai vēsturiskajai arhitektūrai – reprezentatīviem banku namiem, dzīvojamajām ēkām, fabrikām, pagrabiem – kopā 38 bibliotēkas darbam nepiemērotās adresēs. No vienas vietas uz citu pārcēlās cilvēki, bet vēl vairāk pārcilāts un pārvietots tika krājums.

 

Pielāgošanās vēsturiskajām ēkām raksturīga visam 20. gadsimtam. Kad Mežaparka apkaimi gadsimta sākumā pieslēdza Rīgas elektrotīklam, kļuva nevajadzīga vietējā spēkstacija un to pārbūvēja par dievnamu. Pēc agrārās reformas 1920. gados Latvijas muižu kungu mājās atvēra skolas, pēc Otrā pasaules kara pieejama jaunām funkcijām kļuva industriālā arhitektūra. Vispostošākais tomēr izrādījies tieši jaunais laiks, jo tūkstošiem vēsturisko ēku ir tukšas. Rīgā strauji aug pamesto namu skaits – 2019. gada pirmajā ceturksnī pilsētas graustu sarakstā bija 1290 ieraksti. 616 būves šajā sarakstā klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

 
Izstāde iepazīstina ar piecām vēsturiskajām ēkām, no kurām bibliotēkas krājums un funkcijas tika pārceltas uz ilgi gaidīto jaunbūvi Pārdaugavā. Ēkas Krišjāņa Barona ielā 14 un 3, Anglikāņu ielā 5, Jēkaba ielā 6/8 un Tērbatas ielā 75 ir arhitektoniski īpašas, taču tajās nebija iespējams kontrolēt gaismas, temperatūras un mitruma ietekmi uz krājumu. Telpās būvēja pārsegumus un starpsienas, izkārtoja plauktus un kartotēku skapjus. Ēku un funkciju attiecības nebija vienkāršas, jo no pārslodzes un pārapdzīvotības cieta arī arhitektūra.

 
09.04.2019.-26.01.2020.

Vieta: Izstāžu zāle I, 1. stāvs

Ieeja bez maksas.

Izstāde apskatāma LNB DARBA LAIKĀ.


Kuratore un teksta autore: Ieva Zībārte


LNB vēstures pētniece un teksta autore: Kristīne Zaļuma


Projekta vadītāja: Kristiāna Kirša


Grafikas dizainere: Anete Krūmiņa


Izstādes iekārtotāji: Ainārs Egle, Jevgenijs Sisojevs

 

 

Attēlā: LNB lasītava Jēkaba ielā 6/8 (1969). Attēls no LNB krājuma