Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Viesturs Tamužs 

Rubrikas “Iepazīstam bibliotēku draugus” šī mēneša dalībnieks ir Viesturs Tamužs – pazīstams Latvijas uzņēmējs ar ķīmiķa izglītību, domātāja un stāstnieka talantu. Viņš ir arī viens no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) lielākajiem atbalstītājiem un ziedotājiem, sešus gadus vadījis bibliotēkas LNB Atbalsta biedrību, šobrīd ir tās Uzticības padomes loceklis.

2016. gadā tika izdota un ar autora un LNB Atbalsta biedrības starpniecību visām Latvijas bibliotēkām uzdāvināta Viestura Tamuža pirmā grāmata “Ķīmiķis ķemmē un saķemmē”, kas tapa kopdarbā ar Elvitu Ruku un ir uzņēmēja pieredzes stāsts par dzīvi, politikas un biznesa aizkulisēm, kur mūsu laikmets un cilvēki atklājas caur aculiecinieka humora pilniem stāstiem par piedzīvoto, atklāto un pārdomāto. Savukārt, pērn klajā nāca autora grāmata “Bitkoins. Vienkārši”, – pirmais latviešu valodā radītais skaidrojošais darbs par kriptovalūtu, kas gūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē. Grāmata sarakstīta dialoga formā kā saruna starp vectēvu Viesturu un mazdēlu Oskaru, kuram ir divpadsmit gadu. Viesturs Tamužs būs klātesošs arī “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas pasākumā “Cauri tumsai ar grāmatu” šīgada 8. novembrī LNB, piedaloties sadaļā “Biznesa pusdienas: Arī par bitkoinu jārunā saistītā tekstā”.

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija saka lielu paldies Viesturam Tamužam par atsaucību un atrasto laiku sarunai par bibliotēkām.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir jūsu motivācija tās atbalstīt?

Drukātā grāmata ir ģeniāls izgudrojums, kā kondensēt cilvēku zināšanas un emocijas tādā veidā, lai tās varētu ērti nodot citiem. Lai gan mūsu dienās ir parādījušies arī citi rīki (filmas, podkāsti) šīs funkcijas veikšanai, grāmatas burvība joprojām ir ļoti spēcīga. Tagad, kad grāmatas veikalos ir tik dārgas, ka faktiski vairs nav pieejamas ikdienišķam lasītājam, atkal palielinās bibliotēku loma.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Esmu ne tikai priecīgs, bet patiesi pārsteigts, ka LNB vadībā notiek periodisko materiālu digitalizācija portālā periodika.lv. Ar periodiskajiem materiāliem nereti nākas strādāt pašam, un ir lieliski, ka vairs nav vajadzības pasūtīt avīzes vai žurnālus fiziskā veidā, – tos ļoti ērti var lietot portālā. Pieļauju, ka bibliotēkā notiek daudz šādu lielisku darbu, bet, diemžēl, plašāka publika par tiem uzzina maz.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Viens no veiksmīgākajiem projektiem, ko iniciēja LNB Atbalsta biedrība, bija “Gaismas tīkla” projekts. Laikā, kad vēl tikai risinājās cīņas par to, vai nepieciešams būvēt jauno LNB ēku, biedrības aktīvisti, sadarbībā ar toreizējo kultūras ministri Helēnu Demakovu, pielika lielas pūles, lai daļa no projektam paredzētās naudas tiktu ieguldīta Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projektā. Projekts izdevās ļoti veiksmīgi, man par to ir prieks vēl tagad, un, lai gan mūsdienās interneta pieejamība vairs nav problēma, pirms divdesmit gadiem izveidotais “Gaismas tīkls”, kas apvieno visas Latvijas bibliotēkas, darbojas joprojām, veidojot ļoti spēcīgu reģionālo bibliotēku kopienu.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Latvijas bibliotēkām daudz lielākā mērā vajadzētu būt ne tik daudz grāmatu un zināšanu krātuvēm, kā cilvēku socializācijas vietām. Protams, jau tagad, piemēram, LNB ēkā tiek rīkoti ļoti daudzi pasākumi, regulāri notiek lieliskas izstādes. Tomēr mans vēlējums būtu strādāt pie tā, lai krasi palielinātu apmeklētāju skaitu. Šeit noderētu dažādas inovatīvas metodes, bet sākt varētu ar pašu vienkāršāko – būtiski palielināt bibliotēku darba stundu skaitu. Piemēram, pašlaik es strādāju pie savas nākamās grāmatas un labprāt to darītu LNB elegantajās lasītavās, bet, ja bibliotēka savas durvis ver tikai vienpadsmitos, esmu spiests palikt pie mājas rakstāmgalda.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Ļoti jauks kopienas piemērs ir LNB Atbalsta biedrība, kurā ir apvienojusies liela daļa Latvijas inteliģences un ar savām idejām un sociālo pozīciju ļoti sekmē bibliotēkas attīstību. Īpaši tas bija jūtams laikā, kad man bija tas gods sešus gadus biedrību vadīt. Tas bija laiks, kad par Gaismas pils ideju vajadzēja cīnīties politiskā līmenī, un biedrības biedru aktīvā pozīcija ļoti veicināja projekta attīstību. Arī pašlaik biedrības vadībā tiek attīstīti lieliski projekti, piemēram, bērnu lasīšanas veicināšanas jomā, atbalsts reģionālajām bibliotēkām u.c.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Mana mamma Vaira Tamuža strādāja par laikraksta “Literatūra un Māksla” valodas stila konsultanti. Laikraksta redakcija atradās Krišjāņa Barona ielā 12, tā saucamajā Benjamiņu namā, kur atradās arī Rakstnieku savienība, Žurnālistu savienība un plaša šo institūciju vajadzībām paredzēta bibliotēka. Mamma mani bieži ņēma līdzi un, lai es netraucētu viņas darbu, nodeva mani bibliotekāres gādībā. Es jau agri – četru gadu vecumā biju iemācījies lasīt, un tieši šajā bibliotēkā iepazinu skaisto grāmatu pasauli. Diemžēl neatceros, kā sauca ļoti jauko un draudzīgo bibliotekāri.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka jūs iedvesmo?

Nesen mēs ar sievu apmeklējām Salvadoru. Mani galvenokārt interesēja Salvadoras bitkoina stāsts, jo šī ir pirmā valsts pasaulē, kas bitkoinu ir atzinusi par oficiālu maksāšanas līdzekli. Bijām fascinēti, cik strauju izaugsmi Salvadora pēdējos gados piedzīvo tās harizmātiskā prezidenta Najiba Bukeles vadībā. Galvaspilsētas Sansalvadoras pašā centrā divu gadu laikā ir uzbūvēta milzīga Nacionālā bibliotēka (tā likās daudz lielāka par mūsu Gaismas pili). Bijām tur jau diezgan vēlu vakarā, visi deviņi bibliotēkas stāvi bija pilni ar priecīgiem cilvēkiem, mazākā daļa no tiem lasīja grāmatas vai žurnālus, lielākā – izmantoja dažādas interaktīvas izglītojošas spēles, lietoja internetu vai vienkārši kopīgi jauki pavadīja laiku. Divu stundu laikā izstaigājām visus stāvus. Tā bija ļoti jauka un iedvesmojoša pieredze.

Kāda ir jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?

Man ir ļoti jaukas atmiņas par sadarbību ar Limbažu Galveno bibliotēku un tās agrāko direktori Dzintru Dzeni, kad mēs sadarbojāmies manas pirmās grāmatas “Ķīmiķis ķemmē un saķemmē” prezentēšanas pasākumos.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Bibliotekāri jau tagad ir sava veida informācijas brokeri lasītājiem. Novēlu Latvijas bibliotekāriem arvien pilnveidoties un attīstīties šajā ziņā!

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Esmu patiesi fascinēts par Lato Lapsas grandiozo darbu – almanahu par latviešu strēlniekiem. Tiem, kuri vēlas atbalstīt Latvijas kultūru, būtu vērts pārdomāt, kā palīdzēt Lapsas kungam grāmatas tapšanā un, protams, izlasīt gatavo izdevumu.

Trīs lietas, kas jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Mana ģimene, nu jau var teikt mūsu kuplā saime, saikne ar dabu (esmu aktīvs orientierists), veiksmes un panākumi jaunrades procesā.

Ko jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Es novēlu mūsu bibliotēkām un bibliotekāriem, lai Latvijā pie varas nāktu un ilgstoši valdītu tādi cilvēki, kuriem grāmatu lasīšana un bibliotēku darbība būtu visaugstākā prioritāte.

Paldies!

Aicinām lasīt:

2025
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jānis Palkavnieks
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Rūta Bokta
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Edgars Plētiens
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Ilvess
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Reinis Suhanovs

2024
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agnese Lāce
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Juris Binde
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ināra Dundure

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv