Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Ilvesa

Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls jau otro gadu veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.

Portāls Bibliotēka.lv, 21. maijs, 2025 57

Ieva Ilvesa. Foto: Jānis Deinats

Ieva Ilvesa ir latviešu diplomāte, kiberdrošības un digitālās politikas eksperte, kā arī bijusī Igaunijas pirmā lēdija. Viņa aktīvi piedalījās Latvijas iestāšanās NATO procesā un bija iesaistīta 2006. gada NATO samita organizēšanā Rīgā, par ko 2007. gadā tika apbalvota ar Atzinības krustu, novērtējot viņas pašaizliedzīgo ieguldījumu pasākuma norises nodrošināšanā. Ieva Ilvesa strādājusi arī Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Briselē.

Savulaik viņa bija Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā Pītera Semnebi padomniece, darbojoties Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku un fokusējoties uz Azerbaidžānas un ES attiecību veidošanu. Ieva Ilvesa vadījusi Latvijas Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļu, kā arī bijusi valsts sekretāra padomniece. Viņas koordinētais darbs bija nozīmīgs arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“StratCom”) izveidē Rīgā.

Kopš 2024. gada marta Ieva Ilvesa ir Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomniece.

Jau vairāk nekā gadu viņa kopā ar komandu un Rīgas Tehnisko universitāti īsteno kiberdrošības mācības, kurās piedalīties bija aicināti arī bibliotekāri. Nākamais uzsaukums plānots nākamgad — aicinām sekot līdzi informācijai Latvijas Bibliotēku portālā.

Izsakām sirsnīgu pateicību Ievai Ilvesai par atsaucību un veltīto laiku sarunai par bibliotēkām.

Grāmatas un lasīšana ir ļoti nozīmīga Latvijas identitātes daļa. Šogad mēs atzīmējam pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, jūsuprāt, ir būtiskākie vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Lasīšana ir kritiski svarīga ikvienam cilvēkam – neatkarīgi no tautības vai nacionalitātes. Tā ir domu apmaiņa ar grāmatas autoru, saturu – bez izlikšanās, bez izrādīšanās. Tā ir saruna ar sevi, tas ir laiks ar sevi un ieguldījums sevī.

Šobrīd, dzīvojot digitālā laikmetā – lasīt kļūst arvien grūtāk, nevis tāpēc, ka trūktu informācijas vai lasāmvielas izvēles, bet gan tāpēc, ka esam pārbagātā un ņirbošā informācijas telpā. Nogurstam no informācijas, zaudējam spēju koncentrēties, pārdomāt, nesteigties.

Manuprāt, mums ir no jauna jāmācās lasīt, iepazīt, izbaudīt grāmatas. Tas ir pats svarīgākais vēstījums – lasīt.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir jūsu motivācija tās atbalstīt?

Pateicoties tehnoloģijām, mēs arvien vairāk atsvešināmies viens no otra. Internets un mobilās ierīces rada ilūziju par nepārtrauktu saikni ar visu pasauli, bet patiesībā mēs bieži vien dzīvojam savos mazajos informācijas burbuļos. Kādam tas rada vientulības sajūtu, kāds radikalizējas, lasot tikai sev tīkamu informāciju, cits – iespējams – nemaz nav apveltīts ar tehnoloģiju lietošanas prasmēm vai iespējām. Mēs kā sabiedrība kļūstam arvien sadrumstalotāki, ar ļoti šauru skatījumu uz pasauli.

Bibliotēka, manuprāt, ir satikšanās un zinību vieta visas dzīves garumā.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Man prieks, ka bibliotēkas Latvijā spēj pielāgoties laikam – vienlaikus saglabājot tradicionālās lasīšanas vērtības un cieņu pret grāmatām. Es joprojām dodu priekšroku fiziskai grāmatai – ar papīra lapām, ko pāršķirt, un teikumiem, ko var pasvītrot.

Tomēr digitalizācijas process un atbalsts iedzīvotājiem, jo īpaši reģionos, lai piekļūtu digitālajiem resursiem vai saņemtu atbalstu to lietošanā – tas, man liekas, ir ļoti būtiski. Mēs kā sabiedrība esam ļoti dažāda, bet bibliotēkām ir jāspēj sasniegt ikviens.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Tās ir tuvāk Latvijas iedzīvotājiem – gan fiziski, gan sirsnībā un izpratnē – nekā lielākā daļa valsts iestāžu. Šī saikne ir liels spēks, kas regulāri jāstiprina un jāattīsta.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Man nav konkrētu ieteikumu – pēdējos gados, pateicoties starptautiskajam darbam, bibliotēkās sanāk būt reti un galvenokārt īpašos pasākumos, lai gan bērni tās joprojām izmanto. Man ir svarīgi, lai bibliotēka būtu ērta un patīkama vieta, kur pavadīt laiku ar grāmatām un savām domām. Dzīvojot Amerikā, ļoti patika uzturēties grāmatnīcās – tās bieži kalpoja kā lasītavas, kur varēja pazust starp grāmatu plauktiem un atklāt jaunus autorus.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Būt radošām un atvērtām jaunām sadarbības iespējām, jo sabiedrība līdz ar tehnoloģijām piedzīvo milzīgas pārmaiņas. Mākslīgais intelekts ienāk mūsu ikdienā, tomēr nekas neaizstās cilvēcisko. Gluži otrādi – tieši kritiskā domāšana, analītiskās spējas un cilvēka unikālās intereses, talants un saskarsmes prasmes ļaus cilvēkam saglabāt pārākumu pār mākslīgo intelektu un izmantot to kā darba rīku.

Īpaši svarīgi tas ir jaunās paaudzes izaugsmē, tāpēc gribētos redzēt drosmīgas, varbūt pat trakas idejas, kā bibliotēkas var uzrunāt jauniešus un iedrošināt viņus turpinātu lasīt arī literatūru – ne tikai sociālos tīklus.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Atceros sevi kā skolēnu Limbažu pilsētas bērnu bibliotēkā. Tā bija patīkama vide. Klusums sākumā šķita mazliet biedējošs, bet arī iespaidīgs – tas radīja cieņu pret grāmatām un lasīšanu. Man patika “rakties” pa plauktiem un šķirstīt neredzētas grāmatas. Mūsu mājās bija daudz klasiskās literatūras, vectēvam – arī grāmatas no pirmās neatkarības laikiem, bet bibliotēkā pieejama bija padomju laika bērnu literatūra ar košiem vākiem un zīmējumiem. Lai gan sevi vienmēr atceros mājās lasām mūsu jau esošās grāmatas, mamma stāvēja rindā grāmatu veikalā ikreiz, kad tika izdotas jaunas, labas grāmatas un bērnu literatūras izlases.

Vēl atceros bibliotēku Limbažu 1. vidusskolā – tā mūsu klasei bija kā satikšanās vieta, kur visi pavadījām garos starpbrīžus (paldies bibliotekārei par toleranci!). Ar lasīšanu tur gan neaizrāvāmies, bet grāmatu klātesamība noteikti ietekmēja mūsu pusaudžu sarunas.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka jūs iedvesmo?

Mana dzīve un karjera ir veidojusies tā, ka bibliotēkās uz vietas esmu pavadījusi maz laika – vienmēr studēju un strādāju paralēli, tāpēc lasīju ārpus darba laika. Ir kopētas daudzum daudz lapas un grāmatas nestas mājās.

Bibliotēkas mani iespaido ar savu arhitektūru un gadsimtiem krāto vēsturi. Tās bieži ir projektējusi, būvējusi vai finansiāli atbalstījusi kāda vēsturiska personība – ieguldot savus līdzekļus un laiku bibliotēkas tapšanā. Tas ir kārtējais apliecinājums tam, cik milzīga nozīme ir literatūrai, zināšanām, lasīšanai. Laikmeti mainās, dzīvesveids mainās – bet zināšanu pamati paliek. Viena no pēdējām bibliotēkām, ko apmeklēju, bija Mančesterā, Anglijā – Džona Railenda pētniecības institūts un bibliotēka, pēc kuras motīviem ir filmēts Harijs Poters un viņa Burvju skola. Iespaidīga un iedvesmojoša bibliotēka, gan ar savu vēsturi, gan krājumu.

Kāda ir jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?

Bibliotēkas ir nācijas lepnums un, neskatoties uz to, vai tā ir Anglija, Amerika, Arābu valstis vai Āzija – tās vienmēr mani ir aizrāvušas kā vietas, kur satikt vēsturi, jo gandrīz katrā bibliotēkā tiek glabātas unikālas vēsturiskas liecības kopš senseniem laikiem.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Es noteikti gribētu redzēt dažādus digitālus risinājumus, kas padara grāmatu saņemšanu ērtu un vienkāršu gan iedzīvotājam, gan bibliotekāram, lai atliktu vairāk laika iedziļināties literatūrā, pievērsties apmeklētājam un īstenot radošas idejas.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Man šobrīd aktuāla ir bērnu literatūra – cik iespējams, lasu grāmatas kopā ar bērniem vai arī viņi lasa man priekšā. Dzejoļi padodas vislabāk, esam iemīļojuši Ineses Zanderes un Kārļa Vērdiņa grāmatas. Milzīgs prieks par jauniznākušo bērnu žurnālu “Lasis” – noteikti iesaku pirkt, abonēt un lasīt kopā ar bērniem.

Trīs lietas, kas jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Būt fiziski aktīvai man ir ļoti svarīgi – kustēties, sportot, pļaut zāli, iet kaut vai nelielā pastaigā. Esmu ļoti disciplinēta un sportoju, lai gūtu enerģiju.

Grāmatas mani iedvesmo emocionāli un profesionāli, bet te iet visgrūtāk ar laika atrašanu. Tomēr tā vienmēr ir milzīga bauda, svētki sev, ja varu apsēsties uz stundu vai pusstundu un palasīt. Neraugoties uz laika trūkumu, aktīvi turpinu pirkt grāmatas un ticu, ka kādu dienu būs vairāk laika, lai gan vecākais dēls vienmēr pasmīn par kārtējo pasūtījumu.

Bērni ir mana lielākā motivācija – arī visgrūtākajos brīžos. Viņi gan iedvesmo, gan disciplinē lasīt arī pašai.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies u.c.)

Mana profesionālā nozare ir tehnoloģijas, digitālās pārmaiņas un drošība. Tas mani no sirds interesē, un es joprojām uzskatu, ka tehnoloģijas cilvēcei var dot daudz laba (un jau dod, jo īpaši medicīnā). Taču es vienlaikus esmu ļoti norūpējusies par mūsu digitālo drošību – jo tehnoloģijas ir ne tikai rīks, bet arī ierocis. Tāpēc es aicinu ikvienu tās izmantot atbildīgi. Ir svarīgi domāt gan par to, kā bērni lieto ierīces – ko skatās, ar ko sazinās, ar kādu informāciju dalās –, gan arī sekot līdzi pašu ieradumiem telefonos un datoros. Mūsu informācija digitālajā telpā ir kļuvusi par vērtību gan finansiālā, gan politiskā nozīmē – tāpēc tā ir rūpīgi jāsargā un jāpieskata. Manuprāt, šeit bibliotēkas var sniegt savu atbalstu, veidojot izpratni gan par viltus informāciju, gan par savu datu elementāru aizsardzību.

Ko jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Stipru un možu garu, izturību šajā sarežģītajā tehnoloģiju laikmetā un daudz zinātkāru apmeklētāju. Jūsu sirsnību un atsaucību novērtē!

Paldies!

Aicinām lasīt:

2025
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jānis Palkavnieks
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Rūta Bokta
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Edgars Plētiens

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv