Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Diāna Čivle 

Diāna Čivle ir viena no pieredzējušākajām vērienīgu kultūras projektu vadītājām Latvijā – plašākai sabiedrībai viņas vārds īpaši saistās ar “Rīga 2014”, kad viņa vadīja Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanu. Tieši šī gada atklāšanas notikumu vidū bija arī simboliskā akcija “Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde” 2014. gada 18. janvārī, kurā tūkstošiem cilvēku no rokas rokā nodeva grāmatas ceļā uz jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, kas tajā pašā gadā vēra durvis apmeklētājiem. Šī akcija kļuva par vienu no spilgtākajiem sabiedrības līdzdalības un grāmatas simboliskās vērtības apliecinājumiem Latvijā, kas tika arī plaši pamanīta pasaulē.

Pēc “Rīga 2014” Čivle turpināja darbu starptautisku kultūras projektu un lielu pasākumu producēšanā, īpaši koru mūzikas jomā, iesaistoties tādos notikumos kā Pasaules koru olimpiāde un Eiropas koru olimpiāde, bijusi idejas autore un ilggadēja kuratore gaismas festivālam “Staro Rīga”.

Kopš 2022. gada Diāna Čivle ir Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas direktore. Koledža ir nozīmīga kultūras nozares izglītības vieta, kur top jaunie kultūras profesionāļi, tostarp tiek īstenota studiju programma “Bibliotēkzinātne un informācija”, kas sagatavo bibliotekārus un informācijas speciālistus. Arī pašas koledžas bibliotēka ir aktīva studiju un akadēmiskās dzīves daļa.

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija saka lielu paldies Diānai Čivlei par atrasto laiku sarunai par bibliotēkām, to lomu un bibliotekāro darbinieku spēku.

Grāmatas un lasīšana ir ļoti nozīmīga Latvijas identitātes daļa. 2025. gadā atzīmējām pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, jūsuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Vispirms jau būtu jāprecizē, ko īsti saprotam ar lasīšanu. Jo lasām jau mēs visi – epastus, īsziņas, laikrakstu virsrakstus, dažkārt arī kādus rakstus. Tehnoloģiju laikmets mūs radina un vedina uz īsu tekstu lasīšanu, dodot iespēju atrast rakstu darbos tās frāzes un citātus, kas mums ir visnoderīgākie konkrētajā brīdī. Dažkārt rakstītās domas tiek atrautas no konteksta, iegūstot pavisam citu jēgu. Par lasīšanu man šķiet, ka vislielākā vērtība ir kopā ar rakstnieku vai rakstnieci izdzīvot un izceļot cauri visam tam piedzīvojumam un domu gājumam, kas lasītājam tiek piedāvāts kādā grāmatā. Lasīt no vāka līdz vākam – tas man šķiet svarīgi. Uztvert grāmatu kā vērtību, paņemt grāmatu rokās un lasīt. Grāmata jau nav tikai saturs. Mums ir daudz skaistu grāmatu ar īpašu dizainu, papīra izvēli un dažādiem elementiem – pati grāmata ir kā mākslas darbs.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir jūsu motivācija tās atbalstīt?

Pie mums Latvijas Kultūras koledžā, kuru es pašlaik vadu, ir programma “Bibliotēkzinātne un informācija”, kur mācās un savas zināšanas papildina tie, kas jau strādā vai gatavojas strādāt bibliotēkās. Viņi veidojas par prasmīgiem palīgiem bibliotēku apmeklētājiem. Par tādiem ir jāizaug, nemitīgi pilnveidojoties un ejot līdzi mūsu straujās attīstības laikam. Apzināt, izprast un atrast veidus, kā attīstīt šīs prasmes jauno bibliotekāro darbinieku paaudzē, ir mūsu uzdevums, izaicinājums un motivācija. Ir pagājis laiks, kad bibliotēka sabiedrībai asociējās ar noputējušiem grāmatplauktiem. Bibliotekāriem jābūt kompetentiem ne tikai specifiskos bibliotēku jautājumos, bet arī darbā ar sabiedrību, tās daudzšķautņainajām vajadzībām un interesēm, datubāzēm un informācijas sistēmām, kultūras jomu plašā nozīmē – līdz pat pasākumu organizēšanai.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Priecājos par cilvēkiem, kas strādā bibliotēkās. Bibliotēku darbību Latvijā man ir bijusi iespēja iepazīt dažādos aspektos. Laiks, kad vadīju Rīgas domes Kultūras departamentu, kura pakļautībā darbojas Rīgas Centrālā bibliotēka ar tās filiālēm visā Rīgā, man deva iespēju ļoti dziļi izprast bibliotēkas cilvēkus, par ko esmu pateicīga bibliotēkas direktorei Dzidrai Šmitei un daudzajiem Rīgas publisko bibliotēku darbiniekiem. Tie ir īpaši ļaudis – zinoši un daudzas nozares pārzinoši –, viņiem taču jāpalīdz atrast atbilstošākos informācijas avotus jebkurā nozarē, inteliģenti, pārzina informācijas sistēmas, kultūras mantojumu, novadpētniecību, jūt savus apmeklētājus un vienmēr ir gatavi palīdzēt. Bibliotēku ļaudis ir ļoti precīzi un kārtīgi, pamatīgi. Tieši viņi ir svarīgākā vērtība bibliotēku nozarē.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Domāju, ka stiprā puse ir Latvijas bibliotēku sistēma un pārklājums. Mums ir lieliska Nacionālā bibliotēka, akadēmiskās bibliotēkas pie universitātēm, spēcīgas, mūsdienīgas reģionālās bibliotēkas un plašs publisko bibliotēku tīkls. Iespējams, ka bibliotēku cilvēki man varētu aizrādīt par neprecīziem jēdzieniem un tipoloģiju, bet tā es to redzu. Stiprā puse ir nemitīgās attīstības gēns, kas ir iekodēts šajā sistēmā.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Bibliotēkām ir jāturpina mainīties, dzīvojot līdzi laikam un sabiedrības vajadzībām – jo ērtāks un pieejamāks būs bibliotēku pakalpojumu klāsts, jo vairāk sabiedrība lasīs un mīlēs grāmatas. Būtu jāmeklē jauni veidi, kā paplašināt jaunās paaudzes interesi par bibliotēkām – gan jauno lasītāju paaudzes veidošanā, gan arī bibliotēku personāla piesaistei.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Ieinteresēt un iesaistīt vietējo kopienu ir viens no galvenajiem izaicinājumiem publiskajām bibliotēkām Rīgas apkaimēs un Latvijas reģionos. Ir labi jāpārzina kopienas intereses un vajadzības, iedzīvotāju sastāvs, lai varētu tos atbilstoši uzrunāt un sasniegt, ievest bibliotēkā. Nereti iemesls, kā atvērt bibliotēkas durvis kopienai, jāmeklē tālāk no bibliotekārā pakalpojuma – tas jau vienalga, pa kurām durvīm apmeklētājs ienāk, galvenais, lai viņš atgrieztos. Tāpēc bibliotēka kā daudzfunkcionālas iestādes koncepts ir visatbilstošākais, lai pulcinātu spēcīgu vietējo kopienu.

Vēl viens ieteikums – domāt lielas idejas, kas saistītas ar grāmatām un lasīšanu, kurās sabiedrība var iesaistīties. Atceros, kad izvirzījām ideju par Grāmatu draugu ķēdi kā Rīgas 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas atklāšanas pasākumu, vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku stājās grāmatu draugu ķēdē. Lielas idejas un mērķi vieno un iedvesmo.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Manas pirmās atmiņas ir no Rīgas Centrālās bibliotēkas filiāles “Avots”, kas atradās sētā, kur es bērnībā dzīvoju. Kā sešgadīga meitene no piektā stāva logiem vēroju cilvēkus, kas ieiet un iziet no bibliotēkas, līdz nonācu tur pati, kad mājās visas bērnu grāmatas jau bija izlasītas. Es biju tāds “grāmatu tārpiņš”, urbos cauri visam, kam tiku klāt. Atceros to sajūtu bibliotēkā – ejot starp grāmatplauktiem, jutos kā nonākusi slepenā dārgumu alā, kur bija tik daudz mani piesaistošu grāmatu. Man bija kādi 10 gadi, un nonākšana bibliotēkā bija mans nākamais līmenis, pārejot no Skudrulēna Ferdas uz Zentas Ērgles “Starp mums, meitenēm, runājot” un citām jauniešu grāmatām.

Laikā, kad studēju Latvijas Valsts konservatorijā (tagadējā Latvijas Mūzikas akadēmija), vienlaikus strādāju Latvijas Universitātes bibliotēkā – ar rakstāmmašīnu aizpildīju grāmatu kartītes, kas tika ievietotas kartotēkās, kur apmeklētāji varēja atrast grāmatas. Tur iemācījos, cik liela nozīme ir katram punktam, komatam vai slīpsvītrai – bibliotekāru precizitātei un sistemātiskumam. Tagad jau vairs bibliotēkās tos skapīšus ar daudzajām atvilknītēm neredzam – viss ir digitalizēts, bet man tas daudz ko iemācīja.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka Jūs iedvesmo?

Šobrīd nenosaukšu konkrētas ārvalstu bibliotēkas, bet tas, kas mani vienmēr fascinē ārvalstu bibliotēkās, ir tas nozīmīgums, kas daudzām lielajām bibliotēku ēkām tiek piešķirts, to arhitektūras vērtība un atvērtība sabiedrībai. Tās ir publiskas tikšanās, socializēšanās, uzturēšanās un koprades vietas ar dzīvīgu, radošu atmosfēru.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Latvijas bibliotēkās pakalpojumu klāsts kopumā ir plašs un daudzveidīgs. Jāskatās, kā to ietekmēs mākslīgā intelekta klātesamība dažādos procesos. Aizdomājos par kādu procesu automatizāciju (grāmatu saņemšanu/nodošanu) tur, kur tas vēl nav ieviests.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Jautājums ir ļoti plaši vērsts, varbūt nav īsti skaidra atbalstīšanas nozīme, tādēļ grūti ieteikt kaut ko konkrētu. Vispirms jau es ieteiktu vispār lasīt grāmatas, jo īpaši jauniešiem un aizņemtiem cilvēkiem. Laiks, kurā dzīvojam, ir ātrs, strauji mainīgs un fragmentēts. Grāmata ir stabila, fiksēta vērtība – lasīšana sabremzē šo straujo ikdienas laika plūdumu un ieved mūs citā laika dimensijā. Tas ikvienam no mums ir vajadzīgs.

Trīs lietas, kas jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Radoši jaunrades procesi, māksla, jā, arī grāmatas.

Varētu skanēt dīvaini, bet mani ļoti uzlādē un iedvesmo konferences un lekcijas, ko tajās klausos. Lai kāds arī nebūtu temats, tas man atver tādu kā paralēlo domāšanas lauku. Parasti man visām pierakstu lapām ir blakus aile ar piezīmēm, idejām, komentāriem, kas visbiežāk ir tālu no temata, ko uzklausu. Prieku man sagādā labi vārdi, vienalga – rakstīti vai pateikti. Mums vajadzētu vēl vairāk dalīties ar labiem vārdiem – tos manifestējot, mēs visi kopā iegūstam.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies u.c.)

Paldies visiem, kas atbildīgi veic savu darbu bibliotēkās! Tas ir sabiedrībai ļoti nepieciešams un vērtīgs darbs, kas tiek darīts.

Ko jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Novēlu bibliotēku saimei kāri tvert un ķert visu jauno, ko mums piedāvā digitālais laikmets, pārvērst to jaunos un inovatīvos bibliotēku pakalpojumos, bet nepazaudēt galveno pamatu pamatu – lasīšana ir tas, kas uztur un vairo mūsu sabiedrības emocionālās inteliģences līmeni.

Paldies!

Aicinām lasīt:

2026
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Taranda
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Diāna Čivle

2025
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jānis Palkavnieks
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Rūta Bokta
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Edgars Plētiens
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Ilvess
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Reinis Suhanovs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Viesturs Tamužs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Māris Baltiņš

2024
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agnese Lāce
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Juris Binde
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ināra Dundure

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv