Bibliotēkā pēc šiem romāniem ir izveidojusies lasītāju rinda, un tās ilgi turas starp lasītākajām grāmatām. Noturīgā popularitāte ir  apliecinājums romānu autores literārajai meistarībai un sabiedrības vajadzībai izprast  Latvijas 20. gadsimta vēstures notikumus, gaidot mūsu valsts simtgadi, ko apstiprināja tikšanās norise.

 

Līvāniešus interesēja, kā Ingai Ābelei, neesot latgalietei, ir izdevies tik spilgti attēlot latgaliešu spītīgo dabu romānā “Klūgu mūks”, kāpēc par romāna galvenā varoņa priestera Franča Sēbalda prototipu izvēlēts Francis Trasuns. Izrādījās, ka Ingas dzimtas saknes ir diezgan tuvas Latgalei, vecvecāku mājas ir bijušas Pļaviņu novada Īvānos, bet Viļakas pusē dzīvo krustmāte. Rakstniece “Klūgu mūka” rakstīšanu uztvērusi kā misiju – pastāstīt par Latgales katoļu priesteri visai Latvijai, uzsvērt viena cilvēka darbības nozīmi valsts vēsturē.

 

Romāns “Duna”  stāsta par Rīgas hipodromu, Latgales rikšotājzirgiem un braucējiem un par to, ka zirgu audzētājus padomju laikā iznīcināja kā šķiru, kā iznīcināju sacīkšu zirgu audzēšanas nozari. Galvenais varonis Andrievs Radvilis ir sacīkšu braucējs, kas atceras savu dzīvi varas maiņas krustpunktā. “Dunu” nevar izstāstīt, “Dunu” jālasa, jāizjūt un jāizsāp. Tā ir latviešu vēsture – koncentrēta viena cilvēka un zirga liktenī.

 

Tikšanās laikā rakstniece pastāstīja, cik emocionāli smags darbs ir bijis šo romānu rakstīšana, cik daudz garīgā un fiziskā spēka vajadzējis, lai “ieietu” materiālā. Ārēji trauslā un maigā Inga Ābele fascinēja klātesošos ar savu  iekšējo gaismu un dvēseliskumu, kaut pasākuma sākumā viņa sevi nosauca tikai par dzīves vērotāju.


Tikšanās dalībnieki novēlēja Ingai Ābelei uzrakstīt kaut ko “vieglāku”,  bet tikpat interesantu un saistošu.

 

Aicinām apmeklēt tikšanos cikla “Latgaliskais – daļa no latviskā” nākamo tikšanos ar latgaliešu valodas pētnieci, Latvijas universitātes profesori Lidiju Leikumu 23.novembrī plkst.13.30. Runāsim par latgaliešu valodas pagātni un nākotni!