IFLA Zaļās bibliotēkas balva 2024: “Ziniet savu “kāpēc” un vienkārši sāciet”

IFLA Zaļās bibliotēkas balva (IFLA Green Library Award) ir prestižs starptautisks konkurss, ko organizē Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) Vides, ilgtspējības un bibliotēku sekcija (Environment, Sustainability and Libraries Section, ENSULIB). Šis apbalvojums izceļ bibliotēkas, kas ar saviem projektiem veicina vides ilgtspēju, ekoloģisku domāšanu un izglīto sabiedrību par zaļajiem risinājumiem. Šīgada martā jau 10. reizi tika izziņots balvas nominantu garais saraksts divās kategorijās – labākā zaļā bibliotēka un labākais zaļās bibliotēkas projekts. Kamēr norit konkursa jaunais cēliens, Latvijas Bibliotēku portāls interviju sērijā atskatīsies uz aizvadītā gada nominantiem. Otrā intervija ir no ASV – par Losandželosas publiskās bibliotēkas Echo Park filiālbibliotēkas apputeksnētāju dārza projektu “WiLiHaLA (Wildlife Habitat Los Angeles jeb Losandželosas savvaļas dzīvotnes)”.

Portāls Bibliotēka.lv, 29. aprīlis, 2025 49

Ilustrācija: Aīda Ismailova

Echo Park filiālbibliotēkas iniciatīvas galvenais mērķis ir iedvesmot Losandželosas publisko bibliotēku tīkla visas iesaistītās puses – darbiniekus, apmeklētājus un plašāku sabiedrību – aktīvāk atbalstīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, apputeksnētāju dārzu izveidi un ilgtspējas principu ieviešanu kopienas dzīvē. Balstoties uz sākotnējo WiLiHaLA dārza projektu, bibliotēkas komanda arvien turpina paplašināt dārza teritoriju un attīstīt izglītojošas aktivitātes, kas veicina sabiedrības izpratni par augsnes veselību, ūdens taupīšanu, atjaunojamo enerģiju, bioloģisko daudzveidību un apputeksnētāju nozīmi. Tiek plānota arī izglītojošu video materiālu izveide un ekskursiju ieviešana, kur dārza norises papildinās informatīvas norādes, ļaujot apmeklētājiem interaktīvā veidā iepazīt ilgtspējas principus.

Šis projekts ir nozīmīgs, jo apputeksnētāji (bites, lapsenes, dienastauriņi, naktstauriņi u.c.) ir būtiski pārtikas ražošanā un augu vairošanās procesos arī pilsētvidē. Tie veicina augsnes veselību, uzlabojot tās struktūru, ūdens apriti, skābekļa apmaiņu un bioloģisko daudzveidību. Apputeksnētāji ir arī neatņemama dabas līdzsvara daļa – tie kalpo par barības avotu aptuveni 80% putnu sugu, kā arī daudzām rāpuļu un zīdītāju sugām. Apputeksnētāju dārzi pilsētās sniedz iespēju sabiedrībai izglītoties par dabas līdzsvaru – īpaši vietās, kur iedzīvotājiem ikdienā trūkst piekļuves zaļajām zonām. Šādi dārzi ne tikai atjauno pilsētvidē iznīcinātās dzīvotnes, bet arī kļūst par radošu un daudzpusīgu platformu bibliotēku izglītojošajām programmām. Tie iedvesmo gan zinātnes un vides jomā, gan kultūras izpausmēs, piemēram, folklorā, mūzikā un mākslā, piedāvājot saturu visu vecumu auditorijām.

WiLiHaLA dārzs Echo Park filiālbibliotēkā Losandželosā

WiLiHaLA dārzs dod iespēju iepazīt dabu

Urbāno dārzu kustība pasaulē pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi strauju izaugsmi, kļūstot par būtisku pilsētvides pārmaiņu un kopienu stiprināšanas instrumentu. No kopienu dārziem uz Ņujorkas jumtiem līdz vertikālajiem dārziem Singapūras debesskrāpjos – šie zaļie risinājumi ne tikai palīdz mazināt pilsētu sakaršanas efektu un uzlabot gaisa kvalitāti, bet arī sniedz iespēju iedzīvotājiem piedalīties pārtikas audzēšanā, vides izglītībā un sociālās saiknes veidošanā. Urbānie dārzi kalpo kā dzīvotņu atjaunošanas platformas, īpaši apputeksnētājiem un citām sugām, vienlaikus veicinot ilgtspējīgus paradumus un iedvesmojot sabiedrību domāt ekoloģiski – sākot ar savu pagalmu vai bibliotēkas stūrīti.

Arī Latvijā ir virkne veiksmīgu un iedvesmojošu piemēru. 2023. gadā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas tika uzsākti darbi, lai iekoptu pilsētas dabisko pļavu, kas iesēta zālāja teritorijā starp bibliotēkas ēku un Mūkusalas ielu. Dabiskās pļavas pļaušanas darbi notiek tikai divreiz gadā, ļaujot pilsētas iedzīvotājiem sajust dabas elpu. Blakus atrodas informācijas zīme, kurā var plašāk iepazīt augu daudzveidību. Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau vairākus gadus kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Tās bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī uzlabo ekosistēmu, uzsūcot lietus ūdeni, atvēsinot pilsētu u.c. Turpat netālu, LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, kur pieejamas arī divas akadēmiskās nozaru bibliotēkas (Dabaszinātņu un Zinātņu bibliotēkas), jau pāris gadus tiek īstenots LU Kopienas dārzu projekts, kas top sadarbībā ar “Sporta pils dārzu” komandu. Līdz šīgada 10. aprīlim ikvienam interesentam bija iespēja pieteikties pie savas dobes – tikai šai sezonai vai ilgtermiņā. Savukārt, Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēka 2022. gadā atklāja Bibliotēkas dārzu. Šī teritorija tika pārvērsta no nekoptas vietas par zaļu, sabiedrībai pieejamu telpu. Dārzā tiek piedāvātas aktivitātes senioriem, daudzbērnu ģimenēm, skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem. Ir pieejami ugunskura vieta, guļamtīkli, galda spēles un grāmatu maiņas plaukti. Šis dārzs ir kļuvis par satikšanās un atpūtas vietu iedzīvotājiem. Ogres Centrālajā bibliotēkā nav kopienas dārza tā tradicionālajā izpratnē, bet tās ilgtspējīgo arhitektūru, kas tik atklāta 2022. gadā, papildina vertikāls iekštelpas dārzs jeb zaļā augu siena, kas uzlabo gaisa kvalitāti un tiek automātiski laistīta ar savāktu lietus ūdeni. Iekštelpu klimatu palīdz regulēt arī ārpusē pie logiem iestādīta vīteņaugu siena. Tie ir vien daži no piemēriem, kā bibliotēkas Latvijā izmanto zaļo vidi, kā iespēju saliedēt un izglītot kopienu un veicināt ilgtspējīgu domāšanu.

WiLiHaLA dārzs Echo Park filiālbibliotēkā Losandželosā ir veidots kā funkcionāls un estētisks apputeksnētāju dārzs ar vairākām stādīšanas kastēm, kas izvietotas dažādos augstumos gar bibliotēkas iebraucamo ceļu, kā arī – atsevišķa dārza teritorija iekārtota pagalmā pie autostāvvietas. Augu izvēlē ņemta vērā to spēja augt tiešos saules staros un ar minimālu laistīšanu, kā arī piemērotība ierobežotām stādīšanas vietām. Katrā no kastēm jau ir ierīkota laistīšanas sistēma, kā arī ir nodrošināta drenāža. Šie praktiskie risinājumi padara dārzu ne tikai ilgtspējīgu, bet arī viegli kopjamu, ļaujot koncentrēties uz tā izmantošanu izglītojošām un sabiedrību iesaistošām aktivitātēm.

ENSULIB sekcijas pārstāve un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par amerikāņu projektu “WiLiHaLa apputeksnētāju dārzs” saka: “WiLiHaLa projekts ir aizraujoša iniciatīva, kas veicina zaļo zonu izveidi un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Losandželosā. Kopumā WiLiHaLa dārza projekts labvēlīgi ietekmē kopienas iesaisti dabas aizsardzībā un ilgtspējīgā dārzkopībā, rosinot zaļo zonu izveidi dažādās tam iespējamās un līdz šim neizmantotās vietās – uz balkoniem, terasēm, neizmantotās dārza teritorijās u.c. Šis ir pierādījums tam, ka pat mazas izmaiņas vidē un telpu iekārtojumā maina atmosfēru bibliotēkā un ietekmē bibliotēkas raksturu, kā arī veicina bibliotēkas darbinieku un kopienas iedzīvotāju paradumu maiņu. Man simpatizē sistemātiskā “soli pa solim” pieeja, kas saistīta ar mērķtiecīgu plānošanu un ir palīdzoša ierobežota un neliela budžeta apstākļos. Šī iniciatīva pierāda, ka ikviena bibliotēka VAR, ja vien ir vēlme un vīzija!”

Džeimss Kastiljo. Foto no personiskā arhīva

Intervijā Latvijas Bibliotēku portālam Echo Park filiālbibliotēkas atbalsta organizācijas “Friends of Echo Park Library” prezidents Džeimss Kastiljo (James Castillo) stāsta, kā apputeksnētāju dārza ideja dzima, kā tā iedvesmo citus un ko tā māca par pārmaiņu iespējām pat ierobežotos apstākļos, kā arī izceļ grāmatas, kuru lasīšana ir rosinājusi projektu sākt.

Kāds ir jūsu projekta “WiLiHaLA apputeksnētāju dārzs” galvenais mērķis un kā tas veicinājis ilgtspējīgu attīstību jūsu kopienā?

“WiLiHaLA” galvenais mērķis ir palīdzēt glābt apputeksnētājus urbānā vidē, piemēram, Losandželosā, kā arī iedvesmot jauno paaudzi iesaistīties ilgtspējas projektos, lai padarītu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) par realitāti. Projekts veicina saikni ar dabu tiem cilvēkiem, kuriem nav pieejamas zaļās zonas. Kā arī sniedz iespēju organizēt ar zinātni un vidi saistītas bibliotēkas mācību programmas, piemēram, par augsnes veselību un bioloģisko daudzveidību.

Kā jūs izvēlējāties konkrēto tēmu vai iniciatīvu ilgtspējībai? Vai bija kāds īpašs notikums vai problēma, kas kalpoja par iedvesmu dārzam?

Projekts bija kopīgs bibliotēkas darbinieku un “Friends of Echo Park Library” padomes locekļu ieguldījums. Tas ieguva atbalstu arī no Rotary kluba vēsturiskajā Filipinotaunas apkaimē Losandželosā, kura piešķīrums atbalstīja izglītojošu sēriju par vides aizsardzību, dažādām tēmām un runātājiem, kā arī nodrošināja diviem jauniešiem stipendiju. Tāpat iedvesmu deva Deivida R. Montgomerija grāmata “Growing a Revolution: Bringing Our Soil Back to Life”, kurā aprakstīta ideja par demonstrāciju saimniecībām, kas mūs iedvesmoja izveidot demonstrāciju dārzu, lai rosinātu cilvēkus mācīties par ilgtspēju un rīkoties.

WiLiHaLA pirms projekta sākuma

Kādas ir lielākās pārmaiņas, ko esat novērojuši savā kopienā projekta rezultātā?

Mēs izveidojām jaunu vietu, kur apputeksnētāji var patverties pilsētas vidē, kas kļūst arvien naidīgāka tiem. Dārzs ir mainījis bibliotēkas noskaņu un padarījis to aicinošāku, salīdzinot ar iepriekšējo skatu, kad ārpusē bija tikai plika zeme. Tagad mēs varam plānot zinātnes un vides programmas, kur dārzs kalpo kā demonstrāciju vide. Mēs arī varam paplašināt programmu un iedrošināt citus veidot savus “WiLiHaLA” urbānos dārzus.

Vai varat dalīties ar kādu konkrētu stāstu par cilvēkiem vai grupām, kuras īpaši ietekmēja jūsu iniciatīva?

Pilsētas rajonā ar zemu ienākumu līmeni pat nelielas dabas zonas var ļoti mainīt situāciju – bērni saskaras ar dabu un sāk veidot attiecības ar vidi. Tas rada iespēju jau agrā vecumā mainīt attieksmi un uzvedību, lai nākotnē kļūtu par planētas sargiem, nevis bezatbildīgiem patērētājiem.

Kādas bija lielākās grūtības, ar kurām saskārāties projekta īstenošanā, un kā jūs tās pārvarējāt?

Lielākais izaicinājums bija ierobežotais atbalsts un izpratnes trūkums no citām iesaistītajām pusēm. Būt pionieriem ir sarežģīti, jo ir jāpārveido pastāvošā domāšana un jāizaicina status quo jeb esošā situācija. Otrs izaicinājums bija birokrātija. Bet mēs pārvarējām šīs grūtības, strādājot komandā un saskaņojot redzējumu, kas ļāva projektu strukturēt noteiktā veidā un uzsākt to.

WiLiHaLA urbānais dārzs

Kā jūs motivējāt savu komandu un kopienu aktīvi piedalīties projektā?

Mēs piešķīrām šim projektam prioritāti un izveidojām īpašu darba grupu. Mūsu ikmēneša valdes sēdēs informējām visu organizāciju par projekta progresu. Tāpat mēs nodrošinājām regulāru saziņu ar mūsu partneriem.

Kādas inovācijas vai radoši risinājumi tika izmantoti projektā?

Mēs izmantojām sadarbību starp filiālbibliotēku, centrālo bibliotēku un “Friends of the Library” grupu tā, lai mūsu intereses sakristu. Aktīvi pieteicāmies dotācijām, kas veicināja projekta panākumus, un turpinām meklēt līdzekļus attīstībai. Mums izdevās strukturēt visu tā, lai dažādo partneru mērķi tiktu sasniegti kopīgā darbā.

Kādu padomu jūs dotu citām bibliotēkām, kas vēlas uzsākt ilgtspējīgus projektus, bet nezina, ar ko sākt?

Tām ir jāatrod veids, kā saskaņot dažādu pušu mērķus. Jānodrošina piekļuve resursiem – tas ļoti atvieglo projektu, ja grupai ir pieejams finansējums un citi resursi. Tomēr pats galvenais ir redzējums – projekta vīzija, kas sasaistīta ar plašāku kopienas vīziju.

Intervijā pieminētā grāmata

Kādas ir galvenās mācības, ko esat guvuši no šī projekta, un kas varētu būt noderīgas citiem?

Sāciet ar mazumiņu. Sāciet ar skaidru vīziju un plānu, kā paplašināties. Ziniet savu “kāpēc”. Kā raksta Saimons Sineks grāmatā “Start with Why” – vienkārši sāciet. Tam nav jābūt perfektam – projektu vienmēr var uzlabot. Mēs sākām ar vienu zonu, un ar nākamo dotāciju kārtu paplašinājām to citās bibliotēkas daļās.

Kā jūs iedrošinātu citas bibliotēkas, arī tās ar ierobežotiem resursiem, iesaistīties ilgtspējības projektos?

Izstrādājiet materiālus, ar kuriem pārliecināt citas puses par jūsu redzējumu. Sāciet maziem soļiem, bet ar mērķi attīstīties. Izmantojiet mākslīgo intelektu, lai izstrādātu materiālus un veiktu izpēti. Meklējiet palīdzību no citiem. Jūs varat sazināties arī ar mums caur friendsofechoparklibrary.org.

WiLiHaLA urbānais dārzs

Ko jums nozīmēja dalība IFLA Zaļās bibliotēkas balvā, un kādu padomu jūs dotu bibliotēkām, kas vēlas piedalīties?

Dalība IFLA Zaļās bibliotēkas balvā mums deva apstiprinājumu, ka mūsu darbs ir nozīmīgs. Tāpat mēs sapratām, ka šajā ceļā neesam vieni. Mūsu padoms citām bibliotēkām – esiet neatlaidīgi. Ceļš būs grūts, jo pārmaiņām nepieciešams laiks, taču tās notiks, jo uzvedība mainās pakāpeniski.

Paldies!