Atbalsts Ukrainai, Bērni un jaunieši, Intervijas, Raksti

IFLA Zaļās bibliotēkas balva 2024: “Galvenais ir sapņot, ticēt un rīkoties”

IFLA Zaļās bibliotēkas balva (IFLA Green Library Award) ir prestižs starptautisks konkurss, ko organizē Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) Vides, ilgtspējības un bibliotēku sekcija (Environment, Sustainability and Libraries Section, ENSULIB). Šis apbalvojums izceļ bibliotēkas, kas ar saviem projektiem veicina vides ilgtspēju, ekoloģisku domāšanu un izglīto sabiedrību par zaļajiem risisnājumiem. Šomēnes jau 10. reizi apbalvoti konkursa laureāti divās kategorijās – labākās zaļās bibliotēkas un labākie zaļo bibliotēku projekti. Latvijas Bibliotēku portāls interviju sērijā turpina atskatīties uz aizvadītā gada nominantiem.

Portāls Bibliotēka.lv, 28. augusts, 2025 24

Ilustrācija: Aīda Ivanova

Ceturtā intervija ir no Kijivas Ukrainā, kur Priorkas Bērnu bibliotēka īsteno projektu “Ekoloģiskā telpa “Zaļā bibliotēka: meklējot eko-varoņus un izeju no ekoloģiskās krīzes” (“The Green Library Ecological Space: In Search of Eco-Heroes and a Way Out of the Ecological Crisis”). 2024. gadā projekts ieguva 2. vietu kategorijā par labāko zaļās bibliotēkas projektu.

Bibliotēkas projekts ir īpašs arī ar to, ka tas turpinās kara apstākļos – Krievijas agresija ir smagi skārusi Ukrainu, un tā ne tikai iznīcina cilvēku dzīvības un infrastruktūru, bet arī nodara milzīgu postu videi. Spītējot smagajiem apstākļiem, bibliotēka kļuvusi par vietējo vides izglītības un kopienas līdzdalības centru, kas veicina bērnu un jauniešu izpratni par ilgtspējību un ikdienas paradumu maiņu.

Priorkas Bērnu bibliotēka, sadarbojoties ar brīvprātīgajiem, sabiedriskajām organizācijām un ekoloģiskām iniciatīvām, izveidojusi inovatīvu ekoloģisko telpu ar eko-dizainu, kur bērni var mācīties, lasīt, piedalīties meistarklasēs un videi draudzīgās akcijās. Bibliotēka regulāri rīko vides izglītības pasākumus parkā, sadarbojas ar kustību “Vecie ozoli”, audzējot un stādot jaunus ozolus, kā arī īsteno radošus projektus, kas apvieno mākslu un ekoloģisko domāšanu.

Svarīgi, ka šī iniciatīva ne tikai saņēmusi starptautisku atzinību IFLA balvas ietvaros, bet arī iedvesmo citas Ukrainas bibliotēkas – tā kalpojusi par pamatu Ukrainas Zaļo bibliotēku kustības izveidei. Projekta panākumi pierāda, ka pat ar ierobežotiem resursiem un brīvprātīgo darbu iespējams radīt ilgtspējīgas pārmaiņas sabiedrībā.

ENSULIB sekcijas pārstāve un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par projektu “Ekoloģiskā telpa “Zaļā bibliotēka: meklējot eko-varoņus un izeju no ekoloģiskās krīzes” saka: “Šis projekts atspoguļo Priorkas Bērnu bibliotēkas komandas dziļo tēmas un situācijas izpratni, un vēlmi šīs zināšanas nodot tālāk, “ievelkot” ekoloģijas un zaļo bibliotēku kustībā kopienu un citus bibliotekārus. Priorkas Bērnu bibliotēkas pieredze vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir virzīties uz priekšu soli pa solim, vienlaikus veidojot sabiedrības izpratni un pamazām uzlabojot ikdienas paradumus. Tāpat ir jūtama bibliotēkas vadītājas un visas komandas patiesā vēlme strādāt, lai panāktu progresu un veicinātu pozitīvas pārmaiņas. Būtisks veiksmes faktors gan šajā projektā, gan ilgtspējas darbā kopumā, ir sadarbība ar dažādiem partneriem – dažādu jomu ekspertiem, vides un sociālās jomas organizācijām, biedrībām, brīvprātīgajiem utt. Vēlos pateikt lielu paldies Priorkas Bērnu bibliotēkas komandai par nozīmīgo darbu un ieguldījumu sava reģiona un kopumā visas Ukrainas vides saglabāšanā. Šis projekts ir arī atgādinājums ikvienam no mums, ka katra mazā ikdienas darbība, sašķirotais atkritums, ietaupītais resurss, ilgtspējīgāka materiāla izvēle un citas mūsu ikdienas rīcības un lēmumi, ir no svara.”

Intervijā bibliotēkas direktore Hanna Kobeca stāsta par projekta mērķiem un iedvesmu, par lielākajiem izaicinājumiem un radošajiem risinājumiem, kā arī dalās ar padomiem citām bibliotēkām, kas vēlas iesaistīties ilgtspējas iniciatīvās. Latvijas Bibliotēku portāla redakcija izsaka Hannai Kobecai lielu paldies par rasto laiku atbilžu sniegšanai, kā arī novēl izturību visai bibliotēkas komandai smagajos kara apstākļos.

Priorkas Bērnu bibliotēkas direktore Hanna Kobeca

Kāds bija jūsu projekta galvenais mērķis un kā tas veicināja ilgtspējīgu attīstību jūsu kopienā?

Projekta ideja mūs pamudināja sākt un attīstīt ekoloģisko izglītojošo telpu “Zaļā bibliotēka” – meklēt izeju no ekoloģiskās krīzes un atrast mazos eko-varoņus, kuri spēs paveikt lielus darbus, glābjot planētu no posta. Vēlos uzsvērt, ka mūsu bibliotēka ir bērnu bibliotēka, tāpēc projekta virziens bija izglītojošs un skaidrojošs. Bija svarīgi radīt īpašu vietu, atrast pieeju, metodes un aktivitātes, ar kuru palīdzību vieglā un rotaļīgā veidā bērniem stāstīt par nozīmīgām lietām. Ceram, ka tas mums izdevās. Vismaz IFLA Zaļās bibliotēkas balvas 2024. gada rezultāti to apliecina.

Galvenais projekta mērķis ir izglītot bērnus un jauniešus, veidot atbilstošu estētisko gaumi, lai viņi saprastu un spētu saskatīt vides skaistumu, kā arī prastu to aizsargāt un saglabāt. Projekta uzdevums ir pārliecināt ikvienu par nepieciešamību ievērot elementārus dabas resursu izmantošanas noteikumus ikdienas dzīvē, dabā un darbā. Tas viss veicina ekoloģiskās kultūras veidošanos, bez kuras nākotnes var arī nebūt. Ja šī izpratne nostiprināsies, visa kopiena no tā tikai iegūs.

Mūsu bibliotēka atrodas zaļajā, vēsturiskajā Kijivas Priorkas rajonā, kur aug gadsimtiem seni ozoli un dzīvo aktīva, videi draudzīgi domājoša kopiena. Tuvumā atrodas brīnišķīgais Hirkas Kristera parks, kurā gan bibliotekāri, gan lasītāji bieži piedalās kopienas vides pasākumos – stāda kokus, sakopj parku vai vienkārši atpūšas. Arī paši tur rīkojam ekoloģiskas tikšanās, lasījumus un meistarklases bērniem. Šodien Kristera kalns ir iekļauts Ukrainas Dabas rezervāta fondā, tam piešķirts dabas pieminekļa – botāniskā objekta – statuss, un bibliotēka cieši sadarbojas ar kopienu, brīvprātīgajiem un ekologiem, lai saglabātu un attīstītu šo vēsturisko teritoriju. Mums ir kopīgi projekti gan ar kopienu, gan bibliotēkā. Piemēram, kustība “Ozolu šķērsošana” darbojas sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju “Vecie ozoli”. Katru gadu mēs stādām zīles, diedzējam ozolu asniņus un pavasarī stādām tos zemē.

Kā izvēlējāties tieši šo ilgtspējas tēmu vai iniciatīvu? Vai bija kāds īpašs notikums vai problēma, kas kalpoja par iedvesmu projektam?

Tēmu diktēja pats laiks: ekoloģiskās situācijas pasliktināšanās Ukrainā un pasaulē, cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanas pamatprincipu nobīde patērnieciskuma virzienā, pieaugošais vides piesārņojums, ukraiņu dzīves ilguma samazināšanās un tā kvalitātes pasliktināšanās. Tāpēc pirms vairāk nekā 5 gadiem bibliotēka kļuva par daļu no interesanta un unikāla projekta – ekoloģiskās telpas radīšanas. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar un pēc labdarības fonda “Bibliotēku valsts” (Library Country) iniciatīvas. Bibliotēka kļuva par partneri un projekta norises vietu, jo tieši tobrīd fonds meklēja īpašu virzienu un tematisko fokusu savai darbībai, kas apvienotu laika prasības un kopienas vajadzības.

Svarīgs priekšnoteikums bija arī kopienas un ukraiņu sabiedrības kopumā izpratne par nepieciešamību veidot un uzturēt ekoloģisko kultūru, jo vides uzlabošana ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem nācijas saglabāšanai. No idejas līdz īstenošanai pagāja vairāki gadi. 2019. gada septembrī mēs uzsākām līdzekļu vākšanas kampaņu no filantropiem, un 2021. gada sākumā pabeidzām īpašās ekoloģiskās telpas izveidi bibliotēkā un sākām regulāras tikšanās par vides tēmām bērniem un pieaugušajiem.

Kādas ir lielākās pārmaiņas, ko esat novērojuši savā kopienā projekta rezultātā?

Kopiena ir kļuvusi aktīvāka. Kad sākām projektu, ticējām, ka bibliotēka var kļūt par ekoloģiskās kultūras veidošanas centru un ka tas ir ceļš ārā no ekoloģiskās krīzes. Protams, tam nepieciešama līdzīgi domājošu cilvēku komanda – vienam pašam problēmu atrisināt nav iespējams. Vides problēma pieaug, un katrs var palīdzēt planētai ar mazām ikdienas paradumu maiņām. Ja par problēmu runājam skaļi un bieži, rādot vienkāršus risinājumus un uzsverot katra atbildību, tad kopīgiem spēkiem var panākt progresu.

Diemžēl Ukraina šobrīd piedzīvo smagus laikus, kas saistīti ar Krievijas agresiju, kura ne tikai nogalina un iznīcina cilvēku dzīvības, bet arī nodara neatgriezenisku kaitējumu videi. Krievijas karš Ukrainā būtiski un postoši ietekmē vidi. Tas tikai pastiprina nepieciešamību domāt par nākotni un saglabāt vidi. Pat šajos grūtajos apstākļos arvien vairāk ukraiņu apzinās nepieciešamību veidot un uzturēt ekoloģisko kultūru. Ekoloģija pēdējā laikā kļuvusi ne tikai par zinātni, bet arī par domāšanas un uzvedības veidu.

Vai varat dalīties ar kādu konkrētu stāstu par cilvēkiem vai grupām, kurus jūsu iniciatīva īpaši ietekmēja?

Es domāju, ka katram ir savs personīgais stāsts. Taču mūsu mazie lasītāji labprāt dalās ar saviem, un ekoloģiskā telpa ir kļuvusi par viņu iecienītāko vietu bibliotēkā. Bibliotēka kļuvusi atpazīstama, pie mums nāk ekskursijās gan bērni, gan pieaugušie, mums ir draudzīgas attiecības ar daudzām tuvējām Kijivas izglītības iestādēm. Visi kopā – bibliotēkas darbinieki, lasītāji – veido jaunus paradumus, kas mazina slogu videi un paaugstina vides apziņu.

Pie šādiem paradumiem var pieskaitīt, piemēram, elektroenerģijas un ūdens taupīšanu, šķirošanu (plastmasas pudeles, vāciņi), makulatūras vākšanu un vērtīgu materiālu pārstrādi. Tas mums kļuvis par ikdienas ieradumu. Mums izdevies nodibināt sadarbību ar dažādām organizācijām un institūcijām ar ekoloģisku ievirzi, iesaistīt speciālistus, brīvprātīgos, māksliniekus un sabiedriskos aktīvistus. Vēlamies uzsvērt, ka mūsu pieredze vēlāk tika pārņemta arī citās Kijivas un Ukrainas bibliotēkās, un labdarības fonds “Bibliotēku valsts” nodibināja Ukrainas “Zaļo bibliotēku” kustību.

Kādas bija lielākās grūtības, ar kurām saskārāties, īstenojot projektu, un kā tās pārvarējāt?

Projekta sākums sakrita ar koronavīrusa pandēmijas ierobežojumiem, kas, protams, kavēja ātru ieviešanu. Taču mēs tikām galā. Bijām nobažījušies, vai spēsim sasniegt rezultātu, jo projekts bija atkarīgs tikai no ziedojumiem, bez valsts finansējuma. Sākotnēji tika rīkota līdzekļu vākšanas kampaņa platformā “Spylnokosht”, un saziedotie līdzekļi (aptuveni 900 ASV dolāru) tika izmantoti grāmatu iegādei, ekskluzīvu ekoloģisko (koka) mēbeļu izgatavošanai Ukrainas uzņēmumā “Goydalka” un sienu krāsošanai ar eko-krāsām. Viss tika paveikts ar ziedotāju un brīvprātīgo spēkiem.

Taču lielākais šķērslis un posts katram ukrainim šodien ir Krievijas agresija, kas pilnībā sagrāva mūsu ierasto dzīvi. Mums nācās iemācīties dzīvot un strādāt grūtos apstākļos, domājot par vides saglabāšanu, kas šodien kļuvusi par katastrofu. Karadarbība izraisījusi augsnes, ūdens un gaisa piesārņojumu, mežu un dabas rezervātu iznīcināšanu, rūpniecisko objektu bojājumus. Tas ir ievērojams drauds videi. Šo seku apjoms ir katastrofāls, ekosistēmu atjaunošanai būs vajadzīgas desmitgades. Tiek piesārņotas augsnes, ūdenskrātuves, Melnā un Azovas jūras, iet bojā jūras dzīve, tiek izjauktas ekosistēmas. Šīs kara sekas mums un videi būs ilglaicīgas. Un, diemžēl, tā ir vislielākā problēma.

Kā motivējāt savu komandu un kopienu aktīvi piedalīties projektā?

Motivējām ar personīgo piemēru un komunikāciju. Mūsu kopiena un jaunie lasītāji ir aktīvi, viņi saprot pārmaiņu nozīmi. Var dzīvot bez daudzām tehnoloģiskā progresa iespējām, bet nav iespējams dzīvot bez dabas, tīra gaisa un ūdens!

Kā jau minējām, mūsu bibliotēka atrodas gleznainā Kijivas vietā, netālu no Hirkas Kristera parka. Šeit kādreiz dzīvoja un strādāja slavenais dārznieks Vilhelms Kristers (Wilhelm Krister, 1815–1890), kurš dibināja dārzkopības uzņēmumu un lauksaimniecības skolu. Šodien Kristera kalns ir Dabas rezervāta fonda objekts un botāniskais piemineklis, un bibliotēka cieši sadarbojas ar kopienu, brīvprātīgajiem un ekologiem, lai saglabātu un attīstītu vēsturisko teritoriju. Senais Kristera ozols ir dabas piemineklis un viens no vecākajiem ozoliem Kijivā (700 gadu vecs). Pētnieki uzskata, ka tieši Kristera darbība padarīja Kijivu par vienu no zaļākajām pilsētām pasaulē. Tas, manuprāt, ietekmēja arī mūsu projekta tēmas un virziena izvēli – saglabāt dabas skaistumu, aizsargāt vidi, saglabāt dzīvību.

Kādas inovācijas vai radošie risinājumi tika izmantoti projektā?

Mēs centāmies ievērot ekoloģisku pieeju it visā. Tika izstrādāta un īstenota jauna telpa ar radošu eko-dizainu – ienākot telpā, rodas sajūta, ka esi mežā. “Zaļajā bibliotēkā” ir lasīšanas zona koka dobuma formā – bērnu iecienīta vieta, kas vienmēr ir apmeklēta. Ir arī ekskluzīvs grāmatu plaukts. Mēbeles speciāli mums izstrādāja dizainere Jeļizaveta Feščenko (Elizaveta Feshchenko). Telpa ir piepildīta ar dekoratīviem elementiem no pārstrādātiem materiāliem, neparastām izstādēm, kas uzsver ekoloģiskās domāšanas nozīmi. Katru nedēļu notiek pasākumi par vides un ekoloģijas tēmām, ir nodibinātas partnerības ar vides iniciatīvām un aktīvistiem, un dažās jomās bibliotēka pat ir starp pionieriem.

Piemēram, bibliotēkas lasītāji un draugi bija pirmie, kas devās neparastā ekskursijā uz vienīgo Ukrainas darbojošos atkritumu sadedzināšanas rūpnīcu “Energia”. Tāpat tika īstenots eko-mākslas projekts “Glāb dzīvību” (“Save Life”, kopā ar mākslas kustību “Domu rezidence” (“Residence of Thoughts”) un mākslinieci Juliju Abramovu (Yulia Abramova)). Projekts pievērš uzmanību vides problēmām caur mākslu – bērni un profesionāli mākslinieki veidoja darbus no plastmasas un polietilēna, radot tēlus, kas uzskatāmi parādīja plastmasas kaitīgo ietekmi vai lapu dedzināšanas sekas. Kopienai bija iespēja iesaistīties kopīgās mākslinieciskās akcijās, tika atklātas 6 izstādes, notika 10 zibakcijas ārpus bibliotēkas, kā arī uz vienas Kijivas ēkas sienas tika izveidots murālis no plastmasas atkritumiem.

Tika izveidots bērnu ekoloģiskais klubs ar iknedēļas tikšanām. Vairāk nekā 1000 bērnu piedalījās ekskursijās, nodarbībās, praksēs. Projekts “Dubcrossing.UA” bija pirmais sadarbības mēģinājums ar eko-organizāciju “Vecie ozoli”. Katru gadu audzējam zīles no dažādiem Ukrainas reģioniem un pavasarī stādām tās zemē. Piedalījās vairāk nekā 100 bērnu un pieaugušo, tika iestādīti ap 250 ozolu stādu (nav precīzu skaitļu). Bet galvenais mērķis bija bērnu iesaistīšana nozīmīgā darbā, lai veidotu pasaules uzskatu, kas ir draudzīgs apkārtējai videi.

Kādu padomu jūs dotu citām bibliotēkām, kuras vēlas uzsākt ilgtspējīgus projektus, bet nezina, ar ko sākt?

Es domāju, ka ir vērts sākt ar tēmas vai virziena izvēli. Varbūt pietiek tikai paskatīties apkārt, saskatīt sava reģiona skaistumu un vēsturi un atrast tajā atslēgu. Ir svarīgi izveidot komandu, kurā būtu ne tikai bibliotekāri, bet arī sabiedriskie aktīvisti, vides speciālisti, rakstnieki vai mākslinieki – cilvēki, kuriem rūp nākotne un kuri redz dabas skaistumu.

Protams, nepieciešams arī skaidrs rīcības plāns – koncepta izstrāde, mērķauditorijas definēšana, darbības virzieni. Var sākt pat ar nelielu stūrīti bibliotēkā, kurā izvietotas īpašas publikācijas, grāmatas, žurnāli, rīkoti vides pasākumi brīvā dabā utt.

Kādas ir visnozīmīgākās mācības, ko esat guvuši no šī projekta, un kas būtu vērtīgas arī citiem?

Svarīgākā mācība – nebaidīties, iet uz priekšu, meklēt interesantas tēmas un idejas, demonstrēt gan sasniegumus, gan arī problēmas, ja tādas ir. Kopienas spēks spēj tās pārvarēt. Kā redzat, neskatoties uz grūtajiem pandēmijas ierobežojumu laikiem un tagad arī karu Ukrainā, mūsu projekts veiksmīgi attīstās un gūst popularitāti. Mums izdevās nodibināt partnerību ar daudzām vietējām un visas valsts mēroga vides organizācijām, saglabāt stabilitāti un pat sasniegt panākumus.

Kā jūs iedrošinātu citas bibliotēkas, pat ar ierobežotiem resursiem, iesaistīties ilgtspējības projektos?

Mūsu pieredze rāda, ka panākumus iespējams gūt arī bez lieliem finanšu ieguldījumiem – galvenais ir sapņot, ticēt un rīkoties. Pārmaiņām vajadzīga tikai vēlēšanās. Sāciet ar sevi, rādiet piemēru citiem, mainiet ikdienas ieradumus, samaziniet izdevumus, taupiet resursus, atrodiet domubiedrus. Sāciet regulāras tikšanās – sava veida eko-domāšanas klubus. Ir svarīgi atrast savu īpašo tēmu vai virzienu. Tā var būt, piemēram, dabas mīļotāju vai iesācēju botāniķu lasītāju grupa. Jebkuras mazās pārmaiņas noteikti novedīs pie lielām.

Ko jums nozīmēja dalība IFLA Zaļās bibliotēkas balvas konkursā un kādu padomu dotu bibliotēkām, kuras arī vēlas piedalīties?

Tā bija lieliska pieredze un reizē arī mūsu darba atzinība. Mēs apzinājāmies, ko darām un jau esam paveikuši ar Zaļās bibliotēkas projektu. Dalība konkursā bija iespēja iepazīties ar kolēģu pieredzi no visas pasaules un parādīt savus sasniegumus. Kopumā IFLA Zaļās bibliotēkas balva bija unikāls rezultāts, kā arī apliecinājums, ka ejam pareizā virzienā, mums ir sasniegumi un perspektīvas. Starp citu, Ukrainas bibliotēkas pirmo reizi vēsturē guva šādus panākumus. Īpaši vērtīgi, ka tas notika tik grūtā laikā, kas saistīts ar karu. Šāds atbalsts ir ārkārtīgi nozīmīgs.

Mēs novēlam kolēģiem tikai panākumus! Nebaidieties, nospraudiet mērķus, atrodiet savus spēka avotus un ejiet uz priekšu. Bibliotekāri var visu!

Paldies!